|
Feb. 8th, 2007|03:39 pm |
Nu Latvija kā valsts ir ļoti jauna un attiecīgi arī tie, kas pieslējušies tādam vai citādākam politiskajam virzienam, ir jauni tb. liberālisms, konservatīvisms, sociāldemokrātija mums ir jauni. Nacionālisms nav izņēmums. Latvijā pie nacionālisma pieslējas trīs tipa aktīvisti, manuprāt:
1) klaji šovinistiski indivīdi, kas kaut kādā veidā mēģina rast politisko pamatojumu savai obidai, nemīlestībai pret citādāk domājošiem. Vēl biežāk - viņu zināšanas par attiecīgā novirzinu ir minimālas un sākas, kā arī beidzas ar Hitlerpapiņa deklamētajiem saukļiem tādejādā vai citādākā formātā. Īsāk sakot - latvieši vulgaris brutalis ar vēlmi atrast vainīgo.
2) šie paši jaunieši par kuriem ir runa manā pukstā. Baigi patīk simbolika un viss patriotiski cēlais, patīk klausīties "kā mēs tiem komunistiem iedevām pa galvu" no vectētiņiem, patīk izrādīties tādejādi kaut ko kompensējot (šis gājiens ir pierādījums tam) un vispār tas tusiņš ir baigi aizraujošais - gājieni, ugunskuri, cēlie saukļi. Izpratne par reālo situāciju, ka jebkuram politiskajam lēmumam ir jābūt saistītam ar realitāti, nevis personīgām obidām.
3) Veselīgais nacionālisms par kuru tu runāji - lepnums, īpatnību kopšana. Pieļauju, ka tādu ir daudz, taču viņi nav skaļi, jo tas viņiem vienkārši nav vajadzīgs.
Tā aptuveni.
Domāju, ka ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) trz varētu atrast zinātnisko bāzi tam visam:)
|
|