Sesku Neatkarības Kustība - Post a comment [entries|archive|friends|userinfo]
ku

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| Nukleārās īsfilmas Latvji mostas Ievērtē cilvēka spējas Buahahahaa Augstākās klases māksla Paukšķināmais ]

Labumi no neta dzīlēm Jul. 6th, 2005|03:15 pm

ku
Neatceros, kur īsti šis bija publicēts (iespējams Assaa vai delfos), bet man bija saglabāts uz cietņa. (Achtung!, iespējams lielākā daļa šo jau ir lasījuši)

Autors - pagaidām nezināms
Meža Zveeri.

Laacis bija sjausmiigs, milziigaam kjepaam, netiiriigs dziivnieks. Bet labestiigaaka par vinju mezjaa neviena nebija. Bet zveeri redzeeja tikai vinja izskatu, par ko laacis sjausmiigi dusmojaas, kjeera vinjus un spaardiija ar kaajaam. Par to zveeri vinju nemiileeja. Kaut arii vinjs bija ljoti labsirdiigs un jautrs. Vinjam patika jokot. Sjo joku delj zveeri vinju neieredzeeja veel vairaak un sita. Jaa, gruuti buut labestiigam un jautram.
Vilks arii bija sjausmiigs un netiiriigs. Un veel vinjs bija ljauns un netiiriigs. Bet zveeri vinju neieniida un nesita. Tapeec, ka vilks nomira veel mazinjs buudams. Tapeec, ka laacis piedzima agraak, veel pirms vilka. Jaa, labi, kad labais uzvar ljauno.
Zakjis arii bija ljauns un cietsirdiigs. Un netiiriigs. Un bailiigs. Nelietiibas zakjis gan nevienam netaisiija. Tapeec, ka baidiijaas. Vienalga vinju regulaari sita. Tapeec, ka ljaunums nedriikst palikt nesodiits.
Dzenis bija ljauns un cietsirdiigs. Zveerus vinjs nesita tapeec, ka vinjam nebija roku. Vinjs visas dusmas izgaaza uz kokiem. Vinju nesita - nevareja aizsniegt. Vinju nobeidza nogaazies koks. Runaaja, ka taa esot bijusi atriebiiba. Peec sjii gadiijuma veselu meenesi zveeri baidiijaas cjuraat uz kokiem. Vinji cjuraaja uz zakja. Zakjis saauksteejaas un nomira. Visiem bija skaidrs, ka vainiigs dzenis. Bet vinju neaiztika, par cik nevareeja izvilkt no koka apaksjas. Jaa, ljaunums reizeem paliek nesodiits.
Kurmis bija mazinjs un akls. Vinjs nebija ljauns. Vinjs vienkarsji labi dariija savu darbu. Vinjs bija tas, kurjs raka zem taa koka, kurjs veelaak nosita dzeni. Par to neviens neuzzinaaja un tapeec vinju arii nepiekaava. Kurmi vispaar sita reti, biezjaak baidiija. Bet vinju nobiedeet bija gruuti, jo vinjs bija akls un neredzeeja, ka vinju baida. Kad neizdevaas kurmi nobiedeet zveeri dusmojaas un sita laaci. Tapeec, ka bija niknums. Vienreiz arii laacis gribeeja nobiedeet kurmi, bet kurmis nenobijaas, jo laacis bija vinju nositis. Netisjaam. Vienkaarsji laacis bija ljoti neveikls. Zveeri par to vinju ljoti pamatiigi piekaava. Neskatoties uz to, ka laacis atzinaas, ka bija tikai jokojis. Slikti, kad tavus jokus nesaprot.
Lapsa bija ljoti viltiiga. Vinja jebkuru vareeja apmuljkjot. Kad vinjai tas izdevaas, vinju nesita. Bet reizeem vinjai neveicaas un tad vinju sita. Sita visi mezja iemiitnieki. Un sjaadosgadiijumos vinja nevareeja nevienu apmaaniit. Gruuti maaniities, kad tevi sit. Vienreiz vinju sita liidz naavei. Meliem iisas kaajas.
Kuilis bija liels, speeciigs un briesmiigs. No vinja baidiijaas. Tapeec vinju sita tikai baraa, kad bija visi kopaa pret vinju vienu. Vai arii vienkaarsji meta vinjam ar akmenjiem. Kuilim tas ljoti nepatika. Tapeec vinjs vienu nakti nosleepa visus akmenjus mezjaa.Par to vinju mezjoniigi piekaava. Vairaak kuilis akmenjus nesleepa. Patiesiibaa teica - neneesaa akmeni azotee.
Aazis bij ne labs, ne ljauns. Vinjs vienkaarsji bija aazis. Vinjs bleeja. Un vinjam baidiijaas sist. Bet ar savu bleesjanu vinjs visiem apnika. Tapeec vinju nosita. Jo savaadaak vinjs buutu nodziivojis liidz sirmam vecumam. Varbuut. Kad aazis nomira, laacis stipri raudaaja. Tapeec, ka klusiibaa miileeja aazi. Miilestiiba ir akla... Kaa kurmis.
Eziitis bija mazs un ass. Vinjs durstiijaas. Vinjs nebija ljauns, taada bija vinja daba. Tapeec vinjam sita pa veederu. Eziitim tas nepatika un vinjs noskuva savas adatinjs. Pec tam vinju sita taapat kaa citus. Gruuti buut taadam, kaa visi..
Sesks bij gandriiz kaa zakjis. Tikai sjausmiigi smirdeeja. Vinjam bija slikta smaka. Vinju sita tikai celofaana maisaa. Tad smaka bija nedaudz mazaaka. Vienreiz seskam bija dzimumdiena. Vinjs saaicinaaja visus zveerus, jo bija skops un gribeeja ljoti daudz daavanas. Zveeri vijam uzdaavinaaja jaunu celofaana maisu un sjausmiigi piekaava. Laikam vinjam tajaa maisaa nebija gaisa un vinjs tur nosmaka. Taa arii vinju apglabaaja. Ar visu maisu. Ljoti dziljaa mezjaa. Tapeec, ka beigts sesks smirdeeja veel vairaak. Atnaaca ljoti dziljaa mezja zveeri un visus ljoti stipri piekaava. Vinjiem nepatika beigtaa seska smaka. Ar kaiminjiem jaadiivo mieraa un saticiibaa.
Kāmis arii bija ljoti skops. Un bagaats. Ja vinjs ar savu bagaatiibu daliitos, varbuut vinju nesistu tik stipri. BET vinjs bija ljoti skops. Par to vinju briesmiigi sita. Un sjaa kaa taa vinjam naacaas daliities. Un vinjs sjausmiigi raudaaja. Bagaatie arii raud.
Lauva bija zveeru karalis. Vinjs valdiija mezjaa. Karaljus sist nav briiv. Taads ir likums. Bet zveeri likumus sen bija aizmirsusji. Zveeri sita lauvu. Ne par ko. Vienkaarsi taa sjajaa mezjaa bija pienjemts.
link Read Comments

Reply:
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: