| 10:18p |
iekurt krāsni vajag tāpat kā aizpīpēt kāsi, tikai nevajag neko aiztikt. un iedzert, jo pārāk auksts pirms iesilst istaba. pēc tam - rupjāko malku.
viņiem pietiek savtības. Cik var iztrūkt tā otra cilvēka sajūta? cik var? tak izdari labu un sajūties labi.
un tad tu meegjini nomierinaaties, ievelc elpu, skaidri noskaidro cikos iet autobuss, nopeerc beļashu un ierauj no platmasas kopaa ar brachku trolljuka pieturaa. klepo, bet nepaariet. Tu vienalga sajuuti to āķi, kas iecirsts starp laapstinjaam, vinjas izgriezhas taaa, bet tie nav spārni, tie ir aakji laapstinjaas.
too much war. pilnmēness un pārāk daudz zvaigžņu, pārāk bieza migla un katru dienu karsh. uz katra soļa tev vajadzētu atdot sevi, bet tu atņem otram to pašu sevi. tu varētu dot, bet tu izrēķini cik daudz tu varētu ņemt. vispirms tu izrēķini. pēc tam noklab klaviatūras taustiņi. tu ieraugi kā ir un atdarini un tā būs. tu saliecies un visas pieturzīmes nokļūst pirms punkta.
Lielākā daļa sūdu rodas no pienākuma. šoreiz bez kalkulatora. jādara un jānogalina sevī nodarītājs. un ja simts ir pilnīgs pienākums, tad droši vien esat atnācis vienkārši parunāt.
a kā jūs iedomājaties vai atbild jums klaviere vai monitors?
fankii. un vajag un var un aizmirstas viss. visdrīzākais, ka tajā mirklī ir pa daudz. svaiga gaisa elpa slāpstošajiem, iedzert iedodiet, ja prasa. ja lūdzas neiedosiet. izmisums, kā balts tārps pie gāzes plīts, tas jūsu izmisums, pele apēdīs! uz balkona izvediet, zvaigznes, ausī čukstiet, viņš sapratīs. it's allright now. saksafons, liegs saksafons jūs izručīs. |