| 9:31a |
Viens tu kopā ar Lību sēdēji un fokusēji
savu stereo redzi uz hromētajām bāra stoikām ikonām.
vertikalitāte izšķīda, kreļļu bumbiņas paripoja zem dīvāniem, paklājiem, noplunkšķēja horizontālā piesnigušā jūrā, kura aizsala tajā pat momentā.
nākošajā rītā varēja slidot, atsperties, ieskrieties un slīdēt. zem tevis vaļi iemiguši, virs galvas mākoņi nesniguši. Slidotava bez darba laika, bez noguruma, kur slidas vienmēr asas un kājas drīkst būt arī basas.
kak mnje tebja nje ubitj
kak mnje tebja nje ljubitj
suka ljubovj |