urn:lj:klab.lv:atom1:krokomots Runā lauki Runā lauki kurminators@inbox.lv Runā lauki 2015-07-01T21:08:15Z 2015-07-01T21:08:15Z urn:lj:klab.lv:atom1:krokomots:162386 2015-07-02T00:04:00 2015-07-02T00:04:00 2015-07-01T21:08:15Z 2015-07-01T21:08:15Z Prokrastinācija sit augstu vilni. Tā vietā, lai rasktītu atskaites, labāk paravēt burkāniņus, vai ieraudzīt, cik feina šovakar vakarsaule un iet pabildēt lakstus. <div><img src="https://scontent-vie1-1.xx.fbcdn.net/hphotos-xfp1/v/t1.0-9/11026305_1008247865875176_8851392189365252860_n.jpg?oh=eb82583032dee6878d810ee66e6c9cee&oe=56124593"><br><div><br></div></div> urn:lj:klab.lv:atom1:krokomots:161002 2011-07-23T23:32:00 2011-07-23T23:32:00 2011-07-23T20:36:23Z 2011-07-23T20:36:23Z tā jau ir, kad skola iet uz beigām, jāsatiek reāli forši cilvēki. šodien nomarinējos pa mācību pilsētu visu dienu, smaidot un labi izskatoties un komunicējot un bildējot ar MO Nikonu visādus random garāmgājējus, kas tusnīja augšā kokā. <br />pašā vakarā direktora kungs mani satrieca līdz sirds dziļumiem, sakot, ka vienu aprīkojuma kasti lai ņemu mājā - man esot 4 dienas laika lēnā garā savākties un ... savākties. nu ko - rīt būs jātusnī augšā kādā no senču ozoliņiem...<br /><br />un protams, tam visam pāri - elle&indija. saožu jautru nākotni, joptvai! urn:lj:klab.lv:atom1:krokomots:160031 2011-06-13T23:41:00 2011-06-13T23:41:00 2011-06-13T20:47:02Z 2011-06-13T20:47:02Z man šovakar vajadzēja puķu dobi izravēt, tomātiņus piesiet, zālīti nopļaut, uztaisīt apkopi motorzaģim un saremontēt krūmzāģi, novākt ķieģeļu čupu, uzstādīt jauno bišu stropu, bet es visu vakaru nopļarzāju ar GG un UĻ, kuri sazinkāpēc bija ieradušies manā miestā ķipa pūču ekspotīcijā, taču tā vietā dzēra bairīti un, odus klapējot lieliem vēzieniem, tarkšēja par senajām biologu dienām un iezīmēja arī dažas nākamības dzīslas. <br /><br />vot vot<br />un pēc šīs sarunas es tagad nezinu - kā man būt. kaut kā jau būs jābūt, taču Daugavpils vai Jelgava? a varbūt tiešām Jelgava? <br />tomēr skaidrs ir viens - ar Peķku un Zīļuku gan būs jāiepazīstas, lūst vai plīst, agri vai vēlu. man ir čujs, ka tas būs to vērts. urn:lj:klab.lv:atom1:krokomots:159971 2011-05-21T00:50:00 2011-05-21T00:50:00 2011-05-20T21:57:54Z 2011-05-20T21:57:54Z vot, redz kā ir, kolēgas. kad piešvilpjos, tad klausos tādas pērles kā PER - Līdzsvarā (<a href="http://www.youtube.com/watch?v=zqlNZDve_xI">...</a>) un Musiqq - no 10-10 (<a href="http://www.youtube.com/watch?v=Jp5KkSA-FLk">....</a>) un pietam, gūstu no tā mjortvo kaifu. <div> </div> urn:lj:klab.lv:atom1:krokomots:159276 2011-05-05T23:03:00 2011-05-05T23:03:00 2011-05-05T20:06:31Z 2011-05-05T20:06:31Z tenubija tenubija tenubija vasarssvēēētki, tobiš, es gribēju teikt - traktorpikniks. <br />Jancim sa-jājās ruļļi, man divreiz iesprūda drošības sajūgs, man pārsprāga riepa, brālim pārspraga šļauka. Lai arī nesanāca gluži visu dienu piknikot, vienalga - izkratoties traktorī sajūta kā maltās gaļas masai. <br /><br />(turpinu sapņot par šainīgiem džoniem dīriem, keisiem, fendiem un lambordžīnī....) urn:lj:klab.lv:atom1:krokomots:159076 2011-04-30T23:49:00 2011-04-30T23:49:00 2011-04-30T21:08:35Z 2011-04-30T21:08:35Z oi, ko tik šodien nesadarīju. pat veselu ziemciešu puķu dobi ierīkoju... ja vien kāds urļiks tur nebūtu rudenī iebakstījis tulpes, pavisam labi būtu. un tās brunnejas - kā pārziedēs, tā ar cirvi ārā! baisi laksti. rīt laikam jāaizšauj uz stādu parādi, jānopērk pāris laksti - drošvien ķirši, bumbieriene Vasarine Sviestine (sļīka da zjams atceroties tos bumbierus....), kāda Tunberga bārbelīte, kāda krūmu čoža, moš aronijas arīdzan (lai vecajās var izvicināties ar Husqvarnu). Un parūkkoks, yay. Un ēdamais sausserdis. Par fakindārgajiem skujokiem es laikam pagaidām nesapņošu. Par vītollapu bumbieri arīdzan ne. Par katalpu un gledīčiju - arī ne. <br />Kad man būs savs rančo, man būs arīdzan savs dendrārijs, ka es te stāvu! Un atbrauks ciemā draugi, varēs laiski trimpelēt ledustējas vai ko štengrāku uz rančo terases, no kuras pavērsies pasakaina ainava ar manu ūberpasakaino dendrādiju un pasakainajām puķu dobēm priekšplānā un vērot saulrietu varēs, jā. Un dziedās svimpīši, sienāži, siseņi, vējš, cikādes līdz uznāks nakts. urn:lj:klab.lv:atom1:krokomots:158838 2011-04-25T00:54:00 2011-04-25T00:54:00 2011-04-24T22:02:26Z 2011-04-24T22:02:26Z šitais vienkārši uzsita asinis: <a href="http://www.youtube.com/watch?v=VHcbe2BgGxQ">http://www.youtube.com/watch?v=VHcbe2Bg<wbr />GxQ</a><br /><br />nu kā var cilvēks, kas mācījies biolohiju, tādu bulšitu darīt un publicēt? un galvenais, ka veselas tautas masas viņu pielūdz, sajūsminās un kaifo, līdz ko viņš norēgojas zilajā ekrānā un kas pats trakākais - asociē ar "īstenu dabas draugu un krutāko dabas zinātāju". čalim gan nenāktu par skādi dažreiz arī septiņreiz nomērīt un tad vervelēt. urn:lj:klab.lv:atom1:krokomots:158537 2011-04-24T22:25:00 2011-04-24T22:25:00 2011-04-24T19:31:24Z 2011-04-24T19:31:24Z Šodien radās jauks vakara topiks par izlaiduma tērpiem. Pieņemot, ka es to skolu pabeigšu, sagribējās, lūk, uzvilkt šīs:...<div><br></div><div><img src="http://d30opm7hsgivgh.cloudfront.net/upload/12837525_nZCbvvEs_b.jpg"></div><div><br></div><div>... klāt tām pievelkot četrstrīpu krievu tautastērpu iz centraļtierga, izplūkāt uzacis lociņveidā, iepriekšējā vakarā uzdauzīt vienu aci zilu, sakrāsot melnas skropstas ar iespējami lētāko tušu, lūpas - sarkanas, sarkanas, mēnesi pirms notikuma norkāsot matus ar Buķiki matu krāsu, lai pabalē, tad ar koši lillā/zelta matu gumiju saņemt augstā astē, zelta/pērļu pakaļdarinājuma auskarus ausīs iekšā...</div><div><br></div><div>nu, ko es aizmirsu? domāju, būtu ka es īstena vakara NAGLA, *ļin.</div> urn:lj:klab.lv:atom1:krokomots:158425 2011-04-20T23:58:00 2011-04-20T23:58:00 2011-04-20T21:02:32Z 2011-04-20T21:02:32Z māsai bija idee. <br /> lielveikalos irot tādi "vīriešu atpūtas stūrīši", kur veči var iedzert par brīvu Carlsberg aliņu, atlaisties ādas dīvāniņā un uzkapāt galda futbolu. nu redz, nez, ko teiktu sabiedrība, ja māsa ierastos tādā stūrītī, izvārtītos pa dīvānu, izlaktu visu aliņu, sasistu visus galda futenī un galu galā vēl pievemtu paksi un cēli aizietu prom? urn:lj:klab.lv:atom1:krokomots:157990 2011-04-19T20:55:00 2011-04-19T20:55:00 2011-04-19T18:01:23Z 2011-04-19T18:01:23Z <span class="Apple-style-span" style="font-family: Helvetica; ">http://d.pr/55Dl  - uzšķir un tecini garu garu garu siekalu...</span><div><span class="Apple-style-span" style="font-family: Helvetica; font-size: 12px; "><br></span></div><div><span class="Apple-style-span" style="font-family: Helvetica; font-size: 12px; "><img src="http://d30opm7hsgivgh.cloudfront.net/upload/4142061_rAqrxbY0_c.jpg"></span></div><div><span class="Apple-style-span" style="font-family: Helvetica; font-size: 12px; "><br></span></div><div><span class="Apple-style-span" style="font-family: Helvetica; font-size: 12px; ">(Tas nekas, ka pusi no tā tu tāpat nevari nopirkt vai nerubī uzšūt, bet otra puse no tā tev mugurā vienkāši izskatās atbaidoši - var taču pamielot acis pie glancētā ekrāna...)</span></div> urn:lj:klab.lv:atom1:krokomots:157761 2011-04-19T16:52:00 2011-04-19T16:52:00 2011-04-19T15:08:07Z 2011-04-19T15:08:07Z prakse prakse prakse... vakar lika pļaut tūju dzīvžogu, šorīt pēc tādas atrakcijas krušku grūši noturēt - būtībā roka lupatā, kā 1999.gadā. vot i vam padarki. un tam visam bonusā vēl pamatīgs aukstumpumpas pleķis pa visu ģīmi, izskatās, it kā man būtu kaut kāda tur faking psoriāze. <br /> jau otro dienu visu laiku stādām kokus - pamazām iemācos cilvēku vārdus, arī koku vārdus, arī visādus knifus, arī braukšanu pār dārgāko tiltu pasaulē. <br />Bišku besī tas, ka zināšanas dendrobotikā man vēl ir autiņu stadijā - un gribas sabāzt galvā visu uzreiz, bet pelēkās vielas kapacitāte vairs nav kā trešklasniekam. Vecums, vecums, ko padarīsi... urn:lj:klab.lv:atom1:krokomots:157576 2011-04-11T21:50:00 2011-04-11T21:50:00 2011-04-11T19:59:42Z 2011-04-11T19:59:42Z pēc 3 dienu aktīvas stradāšanas ar fiskara teleskopiskajām šķērēm, rokas kā pātagas un savienojuma vietās sāp. sāp arī spranda no nepārtrauktas bolīšanās augšup, sāp arī kakls no nepārtrauktas stāvēšanas vējā, pat parādās kaut kas līdzīgs aukstumpumpām un iesnām. <br /><br />lūk, uz visa šitā jaukumu fona, manas sāpošās ekstremitātes varētu būt spējīgas uzrakstīt atteikumu tam līknīšbīdīšanas darbam, jo tas tomēr ir sick un es to nevaru (negribu). <br /><br />Done.<br /><br />un tagad es iešu gulēt. urn:lj:klab.lv:atom1:krokomots:157274 2011-04-10T21:46:00 2011-04-10T21:46:00 2011-04-10T18:47:36Z 2011-04-10T18:47:36Z sou, kā šito nosaukt - goķik caca? <div><br></div><div><img src="http://4.bp.blogspot.com/_8Z_DPQvJ5e8/TMkIZzp0hXI/AAAAAAAAAA8/Em0k9bi0YJ4/s1600/Ladies+Limited+Edition+Moonshine+Zombie+Stomper(+Glow+in+the+Dark).jpg"></div> urn:lj:klab.lv:atom1:krokomots:157040 2011-04-04T23:44:00 2011-04-04T23:44:00 2011-04-04T20:50:39Z 2011-04-04T20:50:39Z tākš, man domāt, iru pasakaini iegrābusies. bīdīt līknītes 3x 46 lpp un vēl par zīdaiņu tēmu, vot tev darbiņš traktoristai zāģeristai metinātājai. draudzība maksā. laikam jānosolās sev vairs nekad nevienam neko nebīdīt citādi izputēs ar galiem mani diženie plāni par nasingdūingu, teļļuka skatīšanos, resnēšanu uz dīvāna, grāmatu lasīšanu vai ... tree watchingu. urn:lj:klab.lv:atom1:krokomots:156684 2011-04-04T15:20:00 2011-04-04T15:20:00 2011-04-04T12:30:23Z 2011-04-04T12:30:23Z <div>kāds nevēlas precēties? man vienkārši gribas iemeslu nopirkt un uzvikt ŠĪS. </div><div><br><div><img src="http://image.irregularchoice.com/product_images/Spring%20Summer%2011/3789/3789-1-xl.png"></div><div><br></div></div> urn:lj:klab.lv:atom1:krokomots:156522 2011-04-03T20:52:00 2011-04-03T20:52:00 2011-04-03T18:21:22Z 2011-04-03T18:21:22Z Tikko iznesu no mājas ārā mazo tritonu, tis laikam malkā ziemoja, tagad hormoni pieteicās čalim/beibei. Kā nu nepieteiksies, silts un saulains - viss gaiss vibrācijās - strazdi, zosis, dzērves, pat sarkanrīklīte atlidojusi, par pilnīgi aptrakušajām lielajām zīlēm un dzeņu drum'n'bass pat nerunāsim. Šodien staigāju vienā krekliņā, redz, gribas man to kraukšķīša iedegumu, kamēr vēl sniegs līdz šekumam un labi atstaro. Bišku arī malku pazāģēju (kā pienākas indivīdam ar motorzāģa vadītāja apliecību), bet rādās, ka vecaiszēņs Husis jāved uz regulēšanu. <br />bet atcerējos ka vienu spilgtu ainu iz piektdienas, kad iebraucu savas provinces lielveikalā iepirkt šādas tādas gastronomiskās preces. viekala stajankā iebrauca koši dzeltenzaļš Jeep Wrangler, no kura izrāpās sapņu pāris (nu, tādi laimīgie, skaistie, veiksmīgie n shit) - džeks un beibe, kuru drēbes bija absolūti pieskaņotas mašīnas krāsai. Dāmai bija sūnu zaļš mētelīts (stilīga fasona, doh) un tāda pašas toņu gammas puķaini legingi, bet čalim bija perfekti mašīnas toņa zaļas kurpes, haki jaciņa, haki bikses, un tādi šokolādes krāsas viļņaini pusgari mati, kā renegātam.<br /><br /> lūk, ļaudis, tas nozīmē ar stilu dzīvot. urn:lj:klab.lv:atom1:krokomots:156290 2011-04-01T18:42:00 2011-04-01T18:42:00 2011-04-01T15:46:13Z 2011-04-01T15:46:13Z bum čiki čiki tikko tikai atjēdzos, ka šodiendiena bija mana pēdējā īstenā mācību diena skolā. nu lūk, kaut kā skumji kļuva. patinot filmiņu atpakaļum, jāteic, nav jau ar tik traki, liktens man piespēlē jaukus cilvēkus ar ko kopā dzīvi noskrubināt. <div>visā skolās tā iraid bijis. </div><div><br></div><div>būšu atcerēties ar visplatāko smaidu!</div><div><br></div><div><img src="https://lh6.googleusercontent.com/_-A9IRtCst2w/TXknwYmPVgI/AAAAAAAAAVU/e7eqgpJiIwI/s720/89240035.jpg"></div> urn:lj:klab.lv:atom1:krokomots:156073 2011-03-30T23:22:00 2011-03-30T23:22:00 2011-03-30T20:24:19Z 2011-03-30T20:24:19Z šobrīd iru hipsteriene un klausos James Blake<br /><br />jeb citiem vārdiem sakot - negribas rakstīt mājas darbu, negribas domāt par lietām, ko vēl vajadzētu paspēt izdarīt iespējami drīz.<br />un negribas rītdien kāpt kokā. urn:lj:klab.lv:atom1:krokomots:155808 2011-03-28T22:08:00 2011-03-28T22:08:00 2011-03-28T19:11:58Z 2011-03-28T19:11:58Z un tā es šodien stāvēju pusotru stundu uz traktora mtz jumta, vēroju saulrietu un ar drebulīgiem pirksteļiem remontēju to sasodīto trīsfāzīgo kabeli, kas vakar sarīkoja kombuļu lāzeršovu, bet šodien ar skaistu paukšķi izblieza visus iespējamos korķus un ar nervu galiem jutu, kā traktora jumts, saulei slīdot arvien zemāk, mazpamazītēm apledo. <br /><br />arī stabili nostiprinās iekš TOP10 debīlākajām lietām, ko nācies darīt ever. urn:lj:klab.lv:atom1:krokomots:155603 2011-03-26T15:38:00 2011-03-26T15:38:00 2011-03-26T14:22:59Z 2011-03-26T14:22:59Z kārtējā nedēļas nogale, kad nākas darīt kaut ko tādu, ko nemūžam nespētu iedomāties sevi darām. ceturtdien, piektdien sadomāju apmeklēt savas diženās praktiskās nodarbības. uzdevums - veidot formu liepām kvartāliņam ap Antonijas, Alberta, Bruņinieku un Dzirnavu ielām.  Strādāja visa firma X, un mēs, apmācāmie tā kā pieslēdzāmies. pirmajā dienā es strādāju kā zaru gruščiks un striķīša turētāja - nudien nedomāju, ka man, manā vecumā un ar manu ciengod izglītības līmeni nāksies steberēt pa suņa kaku pieķēzītām kupenām Jūgenda rajonā, lasīt zarus un slaucīt ietvi pretī ĢZZF, kur pims četriem gadiem pati daiļi saģērbusies devos študierēt tādas augstas zinības kā telmatoloģija un Latvijas Ģeogrāfija un galu galā oranžajā vestē un kaskā pižonēt gar tūristiem un traucēt viņiem uzņemt pasakainās jūgenda bilžas. tam visam pa virsu bija jauks vējelis, kas kapāja cauri kauliem, kā rezultātā vakarā es iedzīvojos paraniodālās galvassāpēs un arī tik pat baisā sliktā dūšā. vakaru atzīmēt salādēju biedrus mašīnā un devāmies uz rīgas nomali veikt dērtī dīlu - tobiš, apskatīt un iegādāt lietotu bet vēl labu alpīnisma aprīkojumu. aizbraucām uz Biķernieku meža malu, kur ir kafūzis Wi-fi ar restoto žodziņu, pie kura ieparkojāmies. tad pie mums piebrauca vīrs, atvēra bagažnieku un sāka žvadzināt dzelžus. garām ejošie cilvēki paātrināja soli, vai centās no mums attālināties, jo īpaši tad, kad es centos uzlaikot <a href="http://www.petzl.com/en/pro/verticality/harnesses/harnesses-difficult-access/navaho-sit">šo sistēmu</a> kurai nav klipšu, bet kura ir jāsarausta un es pati to nevarēju izdarīt, tādēļ tas čalis rāva, bet es turējos pie bampera (izskatījās diezgan autenstiski, ka mani sistu). Dīls notika un cenšoties nepievemt savu personīgo mašīnu kopā ar kolēgām devos mājup. <div>Otrā diena pie liepām bija mazliet jestrāka. Jau no paša rīta man l<a href="http://d.pr/HEDf">ika kāpt kokā un veidot formu liepai uz Antonijas ielas. </a> Protams, man tur gāja šaldi baldi, jo īpaši tādēļ, ka uzrāpos ar diviem linardiem un tādēļ, ka tik izvarotā kokā iepriekš nebija kāpts - stabota liepa, kurai atvases (vistacamāk) turas uz puņķiem pie satrupējušā stumbra.  atlikušajā dienā gan turpināju savu "davai pamīcīsimies ka pa suņu sūdiem" epopeju.  tā kā pie izmaksātu pusdienu galda izmuldējos, ka šodien varu palikt tik ilgi, cik vajag, mani kolēgas Uldis un Gunārs (Guntars) to arī izmantoja un teica, ka man jāsagaida ar viņiem zaru savācējmašīna. Viņi vāca zarus, taču man iedeva ... lapu pūtēju! ... un lika nopūst visus trotuārus, kur bijusi koku kopšana. tad pieķēru sevi pasakainā situācijā - krēslojoša Alberta iela, kur es staigāju ar lapu pūtēju un pūšu trotuāru, kur uz kvadrātmeru samesti labi ja pieci zariņi. pa ceļam aplūkoju pasakainos impresionisma gleznojumiem, ko zaru savācējmašīnas kauss bija atstājis uz Albertielas bruģa izsmērējot suņu strunkuļus. Viss bija labi, lidz sākās sniega ģorga un izskatījās, ka es kā pilnīga plānprātīgā staigāju ar lapu pūtēju un pūšu sniegu. </div><div>tādi nu pīrāgi. </div> urn:lj:klab.lv:atom1:krokomots:155332 2011-03-22T22:45:00 2011-03-22T22:45:00 2011-03-22T20:48:15Z 2011-03-22T20:48:15Z šodiendien devos cīņā ar kopš ulmaņlaikiem nekoptajām ābelēm. divas apgraizīju tā konkrēti, bet radās arī secinājums, ka noderētu kādi citi gadžeti, piemēram, salokāmās trepes. nu, vēl kādas nieka 20 ābeles palikušas. bet kaimiņiene atnesa man šampi un šoķeni, par nezinko. sāku tukšot pudeļonku jau pēcpusdienā un laikam tas bija pie vainas, ka vakara maiņu varēju nolauzt pat nejūtot (kur citas dienas knapi kedeles var pavilkt pa zemi), toties tagad, kad naski jāklabina grāmatvedība, nāk skarbs lūziens. <div><br><div>kurš ir izdomājis tās debīlās maršruta lapas, pakārt viņu. </div><div> ne-tais-nī-ba, jupis rāvis. </div><div> un jbs vēl vajadzētu uztaisīt, citādi <a href="http://klab.lv/userinfo.bml?user=ezss" style="white-space: nowrap; "><img src="http://klab.lv/img/userinfo.gif" alt="userinfo" width="17" height="17" style="vertical-align: bottom; border: 0;"></a><span class="Apple-style-span" style="white-space: nowrap; "><b><a href="http://klab.lv/users/ezss/">ezss</a> </b>man atraus olas. </span></div></div> urn:lj:klab.lv:atom1:krokomots:155033 2011-03-21T15:14:00 2011-03-21T15:14:00 2011-03-21T14:06:01Z 2011-03-21T14:06:01Z Ak, gastronomiskais pavasars klātum, bet ārā kaut kāds drebuļlaiks, pie tam prognozes uz priekšu liecina, ka ziemas fufaiku vēl nevar ietūcīt kādā skapja stūrī. Bet pavasaram par godu šodiendien iesēju vēl divas tondzelītes ar agerātiem (nu patīk man tā stjuaršu blūzīšu lillā krāsa), ierušināju zemē savas zilās gladiolas (kas patiesībā arī izskatās lillā), un ierušināju zemē jauniegūto baltraiblillā dāliju un apelsīnu krāsas dāliju. Lai jau aug, kopā ar sestdien sasētu kaseti, kur sabakstīju apeņu krāsas samtenes, zaļās un tumšlillā kobejas, sirdssēkļus un dažus tomātiņus. Kaut kad jau būs jāšpago uz siltumnīcu un jāizrok kāds paksis, kur iesēt salātus, redīsus, iebakstīt kādu sīpolu un joptvai, dilles neiesēju rudenī. Toties rudenī siltumnīcā "augsnes atveseļošanai" iesēju rudzus. Vīkšījos vīkšījos, kamēr pienāca oktobris (rudzus sēj, khm, augusta beigās), bet tomēr sakaisīju tās sēkliņas - ta jau redzēs vai uzdīgs.  Pēdējais bliks bija no ziemas sākuma, kur rudzi sadzinuši saknītes un provēja dīgt. Tad ziema=koma, kupenas līdz olām i dziļāk. Tagad, pagāšbrīvdienās uznāca tie lielie plusi, pamodās bites un es staigāju vienā īsroku maikā (mistiskā veidā nesaslimstot), iegāju ka siltumnīcā un bladāc - bezmazvai vieta, kur katru dienu nākt stundiņu pameditēt un absorbēt zaļo krāsu. Bet līdz ar to visu jāmēģina atcerēties, ka jāuztaisa sēklu inventarizācija un sējas stratēģiskais plāns (iekļaujot tādus punktus kā klinģerīšu iesēšanu starp kāpostiem, sparģeļpupiņu sēklu atrašanu, otrās iespējas došanu dzeltenajiem redīsiem, arbūza iemānīšanu gurķu siltumnīcā), kā arī jāuzraksta un jāuzzīmē pagalma puķudobju attīstības vīzija un vīzijas relizēšanas uzdevumu saraksts un laika grafiks. Domājams, ar koku un krūmu sakopšanu problēmu nebūs, drīzāk nedrīkst aizmirst nopirkt skaistās japānas spirejas, pārūkkoku, sniegpārsliņu krūmu, vītollapu bumbieri, kādus saldus ķiršus, pasakaino Kēnes pīlādzīti un tās debīli rozā krūmu čožas, pardon, čužas un protams - dzeltenos ceriņus.  Ideālajā variantā manai skumīgajai kalnu priedei jānopērk vēl kāda druška, teiksim lodveida eglīte Luua Paarl. Jāatsiepj sarkanajai lazdai mikoriza no meža un vispār jāsaskaita, cik daudz ābeļu man šogad būtu jāapgraiza (dažas vecās čības šogada lielajā jaungada sniegā nolūza). Par šito visu domājot, uzreiz liekas, ka sniega aiz loga ir uz pusi mazāk. urn:lj:klab.lv:atom1:krokomots:154676 2011-03-20T20:02:00 2011-03-20T20:02:00 2011-03-20T18:12:29Z 2011-03-20T18:12:29Z šodien beidzot izdevās tikt vaļā no viena liela kompleksa - ciengod brālis man pamācīja METINĀT! Viss ir vienkārši - ieliec kontaktu (trejfāzīgo, jel), pieliec masas šnaili bleķim, ko jāmetina, tad otrā šnailē ielliec elektrodu, paņem kasku, notēmē, uzliec kasku, mazliet uzsit pa metināmo vietu, lai rodās kontakts un tad turi elektrodu 3mm attālumā un skaties kā bleķis vārās, jeb kā krusttēvs teica - smērē kā sviestu uz maizes. <br />a man likās kvantu fizika, adamantu bruņuplates, torsionu lauki un neitrīno plūsmas. urn:lj:klab.lv:atom1:krokomots:154500 2011-03-18T18:15:00 2011-03-18T18:15:00 2011-03-18T16:47:19Z 2011-03-18T16:47:19Z ak, manā diženajā sādžā atkal notiek notikumi. <br /><br />manas vecās, ķertās kaimiņienes (nu tā, kas izkalpina savu zem tupeles pabāzto vīru Gunīti) Breša zemnieku laikā celto kūti, kura atrodas kādu kilometru no kaimiņienes mājas, apsēduši ļaunie, riebīgie metāllūžņu zagļi. Izmantojot nakts aizsegu šie līduši pa sūdu transportieri un pa lūku ierāpušies kūtī, nofenderējuši alumīnija piena kannas, izbēruši no bleķa tondzelēm kombikormu un apvākuši visus citus lūžņus rokas stiepiena attālumā. gauži noraudāja kaimiņiene. bet zagļiem nebija gana. divas nakts vēlāk viņi ieradās, lai no kūtij blakus esošās, arī par breša piķi celtās, pilij līdzīgās mājas (kur dzīvo tikai stārķis uz skursteņa) izstieptu radiatorus. bet šoreiz zagļien nepaveicās, jo diži gudri arī viņi nebija. iedomājies, braukt fenderēt radiatorus deviņos vakarā, ar vāģi daiļi nopižonēt pa ciema centru, ieparkoties pie aplaupāmās mājas un izslēgt gaismas un vēl cerēt, ka neviens to nepamanīs. protams, viens kaimiņš to pamanīja un ar dēlu gāja skatīties, kas tur notiek. (es viņu vietā būtu paņēmusi lomiku un sašķaidījusi tai mašīnai raģiku). Protams, visa zagšana šādas publikas klātbūtnē zagļiem izjuka, čaļi paspēja notīt makšeres. otrais zagšanas mēģinājums manu kaimiņieni vēl vairāk sarūgtināja un viņa izlēma rīkoties. <br />nu lūk, vakar naktī vienos es cēli braucu mājās no Rīgas un km no mājas skatos, ka pa ceļu tenterē mans ciengod brālis un nes kaut kādu... stieni. Izrādās viņš nāk mājās no piektdienas drope vulgaris, pie drauga dabūjis arī jaunos feinos amortizatorus, kas domāti manam nabaga vāģim. es šim saku - lec taču iekšā, ko vazājies apkārt. a viņš saka, redz, tur pie kaimiņienes kūts kaut kas dīvaini grabinās, viņš paies pa otru ceļu paskatīties, lai es droši braucot mājā. amortiņu viņš paņēma līdzi kā rungu, ja nu kas. un jā, man esot jāuzmajās, jo uz kūti aizgājis Gunītis (nu, manas kaimiņienes vīrs, izbijis mednieks), jā, aizgājis Gunītis ar BISI (iečekojāt manas kaimiņienes plānu izdzīt ziemas naktī savu vīru ar bisi sargāt kūti). es jau paspēju notrisņēt aiz bailes, ka Gunītis nezko sadomājies sacaurumos manu tā jau skumīgo vāģi un pasargdies ielaidīs kādu lodi arī man kādos mīkstumos (jo Gunītim, man domāt, arī nav pārāk pilns pulkstenis, kaut vai tāpēc, ka viņš ir spējīgs dzīvot kopā ar tādu paranoidālu veceni). saņēmu ka drosmi, ierubīju tālās fāres un ar viegli aizturētu elpu centos pievārēt pēdējo kilometru līdz mājai. Tuvojoties kaimiņienes kūtij man pavērās gatavā xfailu aina - kaut kāds liels balts stāvs klingu-klangu lec pāri kupenai un noslēpjas (moš jetijs?) braucot garām, no kupenas malas ārā rēgojās bises stobrs, bet lodes nebira. Fū. man paveicās. (Gunītim derētu piedomāt par savu kamikadzes tehniku, joptvai, nevis vazāties apkārt streļķu trandalās). Arī brālis ar svēto amortizatora štangu atgriezās mājās sveiks un vesels. <br /><br />ja tie zagļi atbrauks pie mums un ja es viņus kādreiz noķeršu, par sevi ņeatvečaju. urn:lj:klab.lv:atom1:krokomots:154259 2011-03-09T23:09:00 2011-03-09T23:09:00 2011-03-09T21:36:24Z 2011-03-09T21:36:24Z eh, skuju ziepes un šampūns. man vēl likās, ka dzīve laukos būs garlaicīga.<br />šodiendienā piedzīvoju īstenu diskaķeka avarija. braucu uz skolu, jau jutu, ka dzelzs rumaciņš tā sāk pagurt. arī braucot mājup guršana turpinājās, pelēcīts godam pievarēja ļoti stāvu kalnu un... apstājās. pēc inženiertehniskām sarunām ar brāli tapa skaidrs, ka jāsēž vien kā ķipim un jāgaida, kad kāds aizvilks mājās. sarunājām kaimiņu, kurš man zvanot paziņoja, ka ē... ir idzēris pudeli šņabja kopā ar mežsargu, bet tas nekas, viņš braukšot mani savāk, paņems tik sievu un izmetīs līkumu uz blakuspagastu pēc bendžas, jo mūsu ciengod pagastā kalonkas nav. neko, priecīga saberzēju roķeles, ka mani kāds savāks, sāku īsināt laiku, gaudojot līdzi dziesmām un lasot salonā nejauši nomētātu žurci IR. Tad manā atpakaļskata spogulī pavīdēja nekas cits kā... Komatsu buldozers, kurš stūma kupenas tieši tajā ceļa pusē, kur es stāvēju un midžināju avareikas. Es jau biju sagatavojusies diplomātiskam dialogam par to, ka es, khm, diemžēl nevarēšu pabraukt malā, bet čalis letarģiski klak-klak-klak mani apbrauca un šķūrēja savu kupenu tālāk. Turpināju dziedāt līdzi dziesmām, jo saule norietēja un lasīt vairs nevarēja. pamazāk sāka kļūt vēsīgi, garām brauca mašīnas, bet neviena nebija mana kaimiņa mazda. Līdz ko pār kalnu parādijās mašīna ar vienu neejošu tālo lukturi, tā man bija skaidrs - iru glābta. sakabinājāmies un lēnām šļūcām mājup. ceļš protams, kā jau Vidzemijā - kalnains un līkumains, bremzēt pa ledu mašīnu, kas nedarbojas bija samērā... kaifīgi. tad nāca pats skarbākais kalns - pirms viņa teju vai 90 grādu pagrieziens, kas turpinās lielā slīpumā augšup. protams, ka mazā nīkulīgā kaimiņa mazda manu tusni audi neuvilka, nācās ripināties lejup. arī ar otro piegājienu neuzvilka. atkal nācās ripināties lejup. kā sagadījies kā ne, tieši tajā līkumā bija atklakšķinājis tas diženais Komatsu buldozers un droši vien mūsu pāķu parādi vēroja ar uzjautrinātu skatu. pēc otrā fiasko kaimiņš buldozeram palūdza, vai var mani uzvilkt kalnā. un tā mani vilka liels dzeltens un spēcīgs buldozers, ak, kāda supersajūta! vēl labāk, nekā nokārties ar briljantiem un kameru lokā steberēt pa sarkano paklāju. ceļš turpinājās bez pārlieku lielām problēmām, ja neskaita to, ka 300 m no mājas pārtrūka velkamā bante. <br /><br />bet tagad man liekas, ka sapnīti es redzēšu dzeltenas lampiņas, kas mirgo mirgo mirgo, jo visa tā mana noplīšana bija viena liela disenīte - manas avareikas, vilcēja avareikas, buldozera oranžā gaisma un viss mirgo, man salst kājas, vēl visam pa virsu vāģa logu no iekšpuses noslaucīju ar cimdu, kas netīrs ar ķēžu eļļu un pilnīgs kukū ir tas, ka tikko ieskrēju ķeblī, sasitu ceļgalu un otrai kājai pēdu. <br />par to, kā šajās divās dienās man gāja ar mobilo pacēlāju es vispār negribu pieminēt. <br /><br />vārdsakot, man tagad ir noplīsis vāģis un laikam beidzot pirmo reizi kādos 5os gados nāksies braukt uz Rīgu ar... autobusu?!?