|
|
|
July 23rd, 2008
 | 11:26 pm - pirmā filma
atmiņu atrija, moš mazbērniem patiks.
aizaizvakardiena jauka, kad Ieva man atbrauca pakaļ ar busu un mēs rimčikā sapirkāmies baisi daudz pārtikas. brauciens vakarā uz Barkavu arī izvērtās jauks, jo brīdī, kad Raunā tika izkrauts bērns, no aizmugurējām rindām sāka ceļot uz priekšējām glāzītes ar visādiem šķidrumiem. nezināju, ka tīrs šņabis tik labi iet lejā.
barkavas arodenē jau visi ieradās mērenā štīmītē un tika iekarotas kojas. no rīta lija un lāga neko filmēt laikam nevarēja. notestēju koju dušu, kas bija būsu blokā, protams, ūdens tur tikai aukstais. kad jau visi šmaukstināja brokastis, Kaspars ienāca, un atreferēja saruniņu, ko dzirdējis no mūsu "nelaucinieciskajiem kaimiņiem" - "A mums nahuj bļe, bioleris, siltais ūdens". pārņēma dziļa skaudība.
Brauciens uz dambi un sapratne par to, ka visur aug vieni vienīgi Latvāņi. pirmais standups tika atlikts, devāmies uz Elmāra laukiem. bradājām pa pļavām, šo to filmējām, tad pāri kalnam pavīdēja sarakanais čeesmitnieks, jo elmārs atveda gubaskokus. metām sienu zārdos (ko arī filmēja). Tad Kasparam savajadzējās aizsargājamos augus, to devāmies meklēt uz katastrofāli čūskainām vietām, bet par laimi, nevienu čūsku nesatikām. fū. augus arī neatradām, taču ekstrēmais gājieniņš caur usnēm un dzelkšņiem ar plikām kājām - tas i to vērts. un nātrēm, es aizmirsu.
saule cepināja vājprātā, bet rāmas pusdienas svaigā gaisā elmāra lauku mājas pagalmā zem ozola, kaaaaifiņš. tad vēl dīķī pašļakstināt kājas.
kad saule lēnām lavījās prom, devāmies uz elmāra otrajām mājām, laikam varakļānos, filmēt govis un siena ruļļus. man izveidojās kontakts ar govi vārdā Daugava, viņai bija sapītas kājas. uz siena ruļļiem mums vajadzēja uzrāpties, bet tas bija stulbi, pilnīgi noteikti no kameras viedokļa, kā mēs tur žākstījāmies. bet štrunts par visu, gājiens uz ruļļiem rullēja, jo tur manas kāju atkailinātās daļas augstumā bija jauks vienmērīgs nātru klājieniņš. murrrr. nāciens no tālās ruļļu pļavas bija ko vērts, jo Rolands un Ēriks apcerēja vienā pusē esošo kviešu un otrā pusē esošo miežu lauku, ka viens ir elle un otrs ir paradīze.
puiki aibrauca pēc soļarakas un cīgām, bet mēs ar daini, ievu un kasparu palikām pie elmāra uzēst aknu maizītes, šķiņķa maizītes, lauku biezpienu, loku salātus un šņabi marusja. Portams, arī elmāra pašbrūvēto aliņu. atkal tīrs šnabītis labi gāja lejā pieskalots ar elmāra alu un bija laba vieta tālāk sekojošajai šlivovicai un vīnam. elmārs par katru cenu gribēja mani izprecināt savam dēlam, kas izskatījās pēc tāda skala, ka nejauši to varētu nospiest. vajadzēja vēl nofilmēt beigās ugunskura kadrus un vakara pasēdēšanu, bet tas izvērtās par vājprāta taurēšanu akoredeona pavadījumā pie ugunskura, kas līdzinās sārtam. katrā ziņā pēc visiem tiem alkoholiem es tīri labi dziedāju un runāju latgaliski.
štīmīte bija desmitreižu lielāka kā iepriekšvakarā, un mēs atkal ievēlāmies kojās. izdevās izkaulēt no daiņa aktivogli, tad jau bija kāda nebūt drošība par rītdienu. atlūziens bija ātrs un konkrēts.
otrais rīts gudrākā ziņā, jo tika atrasta duša ar silto ūdeni. jaukas brokastu sarunas par inčīgām lietam, kas latviskojot būtu "collīgas", piemēram, iedodiet man lūdzu sešinčīgās naglas" utt. Dainis šajā ziņā ir zvērs un Valdiņš jau nu arī.
Fimēšana uz dambja. bija smieklīgi, jo aiztenterējām čutna kilometru prom un viss krutais filmēšanas tīms nespēja mūs sakaukt. bet sanāca jauki, protams, arī šajā dienā vajadzēja mani iedzīt usnēs un natrēs ar plikām kājām. smieklīgi arī ar manām biksēm, jo vakar bija bijusi rītdiena un šodien mums bija jāfilmē vakardiena, tādēļ man vajadzēja vakardienas bikses, bet tā bija lopiski netīras un sitot pie elmāra odus kļuvušas arī asiņainas. kaut kā man piespieda tās uzvilkt, bet bija iesmējiens visai dienai.
devāmies pie viena cita džeka, tam bija ganības ar govēm un zirgiem, kas vārtījās zem ozoliem. sarijāmies spradzenes, braukājāmies forvardera piekabē, mīcījāmies pa zirgu sūdiem. drausmīga saule cepināja bezjēgā. pie pusdienām tikām tikai pēc kādām desmit stundām, visi sabruka virsū dajebkam, kas tur bija.
nebija skaidrs, kā to visu pabeigt un pēdējais standups tika filmēts upē. tad bija Daiņa lielais smaids un protams - nobeigums, kad mēs ar visām drēbēm iežāvāmies upē un sākām šļakstināties un kauties ar šļakatām. auksti un es jau arī tā lāga nejēdzu peldēt. bet piedzīvojums jauks, beigās jau visi aizdevās nopeldēties.
nu vismaz atklājām sezoniņu.
nākamajā nedēļā jūra.
šitādu dienu dēļ ziniet, dzīvot gribas.
|
|
|
