|
April 3rd, 2008
krokomots | 06:59 pm Tā nu es stāvēju plkst. 18:59 pie dapa loga un skatījos, kā riet saule, kā lidmašīnas dūmu aste tai iet tieši cauri un izbeidzas tādās persiku debesīs un kāda fantastiska gaisma visapkārt - zīdīga, krēmīga un miglīga noslīcina visu Pārdaugavu, ka vēl nesaplaukušo koku galotnes un ēku jumti no tās rēgojas kā spoki, kā neliels fotonu pieskāriens; un kāds atspīdums Daugavā! uh! nezinu, pēc kāda pasaules zelta cilvēki skrien un plēšas, bet tad, jā, tad tajā upē bija gatavais zelts! zeltīgāka zelta redzējusi neesmu.
Jā, tā nu es stāvēju pie tā loga un domāju par to, cik tas ir netīrs, par to, ka kāda kaija to ir noķēzījusi un par to, cik sasodīti daudz failu man tagad jāsagaida pārvelkamies ar ftp un cik sasodīti daudz linku tad man būs jāsaliek mājas lapā un ka man vēl tās sasodītās bildes jāapskatās un ka vēl kaudze e-pastu jāuzraksta un ka man nav ne jausmas kā izparkot mašīnu no vietas, kur es to šodien ieparkoju un ka nekas dzīvē nenotiek tā kā gribētos un ka parkā jau zāle ir zaļa un kaut kas pat zied un visi pumpuri ir lieli un pa pusei jau saplaukuši un ka vispār.... vakarā nedrīkst aizmirst nopirkt pienu, jo tas šodien izbeidzās.
Jā, tā nu es tur stāvēju, vēroju saulrietu un domāju un tad uzbūrās līdz vājprātām vilinoša ainiņa par šo pašu saulrietu kādas mīlīgas provinces privātmājiņas dārzā, rakājamies pa puķdobi ap tulpēm, krokusiem un racisēm, priecājoties par strazdiem, kas atlidojuši un ķīvītēm uz lauka un elpojot svaigu gaisu un saprotot, ka dzīve varētu būt arī skaista.....
figu Tev meitenīt, sēdi, smoc un vergo!
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |