01:21 pm šodien saņēmu (papīra) vēstuli pa pastu.
Saturs: trīsarpus A4 rūtiņu lapas. Lūk :)
Zigfrīds Strauts
Piektdiens vakre tā ap sešem
Grābnes viens gar namdōr kliņķ
Vai tas būtu kāds no svešem
Nevar atrast tumsē riņķ?
Es tais vāļē - kaimiš Andrejs
Tāds kā ierāvs stāv aiz dōr,
Jēren gāle, kažoks plandes,
Mopšel paņēms līdz pie šnor.
"Ko ta
krates, nāk takš iekšā,"
Aicin es šos ābs
ar sun,
"Noslauk
kamaš namdōr priekšā,
Es pa tolaik
uzstaiss gun!"
Šis velk laukā butel sīve,
Nu, sadabūj es
piekampt zuv.
Dzer un pārspriež
kā iet dzīve,
Ko dar nāburg tāl
un tuv.
Es vēl sadabūj
vine salde,
Dziedāj mēs par
mež un nakt...
Andrejs uzsit
kulak galdē:
"Joren,
jāiet rīt uz jakt!"
Rītā gāl kā
lapseņ punders,
Sierds ar kokem
izsit takts,
Ausīs dūc kā
milzīgs dunders,
Acīs reizēm
satumst nakts!
Nu bet, norun
paliek norun,
Sadabūj es biss
un skrots.
Tad jūs nepazīst
vēl Joren -
Neraus to ne šnābs ne jods!
Medīb krancs jau
dreb kā sale,
Uzmet plecos
medīb taš,
Nav ko kavēt -
jābūt gale
Deviņos pie Gare
Saš.
Vēl pa ceļam
iekrien bodē,
Izkaulē div
butels šnābs,
Jo pie medniekiem
jau modē
Apliet katar
šāvan lābs.
Jauki gan tai
meža zaļe -
Vāvers eglē danco
tvists,
Puten kors rau
kuplejs vaļe,
Bērze rājes medeņ
vists.
Nu, savāces mūs
vīr kād četer
Vis bij āpbruņot
līdz zob,
Va būs vilk, va cūk, va teter -
Pievākt vares vis ar god!
Ierāv katers vēl pa šļuke
Un tad sastājies uz masts.
Es tā pohās bij jau cukē -
Krančam rādījes div asts.
Pirma maste gāj kā kare -
Šunels rēj un mednieks šau,
Katers darīj ko
vien varēj,
Beigās nekas
nošauts nav.
Toties pusdiens bij
kā kāzes -
Iesme čorkstēj medniek dess,
Brandavs saliets
visiem glāzes,
Pietrūkās tik
meits un džezs.
kad bij dūše tā
ka zvērem,
Katers sagribēj
jo šaut,
Viens jau muld
par tīģer bērem,
Otrs grib mājes
bullēn kaut.
Es ar drūmīg
lūrēj krūmes,
Ieraudzīj uzreiz
div laps.
Stobers tines
pulver dūmes,
Jādomā, bij abiem
diviem kaps.
Več nāk klāt un sit uz plecem:
"Tu takš esi puik uz god!
Jaunie netiek līdz vēl večiem,
Tie lai krūmes
klapē ods!"
Bet, kad es
ieraudzīj KO nošāvs -
Dullums izkūpēj
kā dūm,
Sierds man
iedrebējās sāpes -
Man mopšel
augšpēd guļ zem krūm!
Tagad es pie
sevem domē,
Neskait man par dull vai trak,
Ka nevienā medniek mugursomē
Nedrīkst būt no šnāb ne smak!
|