|
|
|
March 26th, 2011
 | 03:38 pm
kārtējā nedēļas nogale, kad nākas darīt kaut ko tādu, ko nemūžam nespētu iedomāties sevi darām. ceturtdien, piektdien sadomāju apmeklēt savas diženās praktiskās nodarbības. uzdevums - veidot formu liepām kvartāliņam ap Antonijas, Alberta, Bruņinieku un Dzirnavu ielām. Strādāja visa firma X, un mēs, apmācāmie tā kā pieslēdzāmies. pirmajā dienā es strādāju kā zaru gruščiks un striķīša turētāja - nudien nedomāju, ka man, manā vecumā un ar manu ciengod izglītības līmeni nāksies steberēt pa suņa kaku pieķēzītām kupenām Jūgenda rajonā, lasīt zarus un slaucīt ietvi pretī ĢZZF, kur pims četriem gadiem pati daiļi saģērbusies devos študierēt tādas augstas zinības kā telmatoloģija un Latvijas Ģeogrāfija un galu galā oranžajā vestē un kaskā pižonēt gar tūristiem un traucēt viņiem uzņemt pasakainās jūgenda bilžas. tam visam pa virsu bija jauks vējelis, kas kapāja cauri kauliem, kā rezultātā vakarā es iedzīvojos paraniodālās galvassāpēs un arī tik pat baisā sliktā dūšā. vakaru atzīmēt salādēju biedrus mašīnā un devāmies uz rīgas nomali veikt dērtī dīlu - tobiš, apskatīt un iegādāt lietotu bet vēl labu alpīnisma aprīkojumu. aizbraucām uz Biķernieku meža malu, kur ir kafūzis Wi-fi ar restoto žodziņu, pie kura ieparkojāmies. tad pie mums piebrauca vīrs, atvēra bagažnieku un sāka žvadzināt dzelžus. garām ejošie cilvēki paātrināja soli, vai centās no mums attālināties, jo īpaši tad, kad es centos uzlaikot šo sistēmu kurai nav klipšu, bet kura ir jāsarausta un es pati to nevarēju izdarīt, tādēļ tas čalis rāva, bet es turējos pie bampera (izskatījās diezgan autenstiski, ka mani sistu). Dīls notika un cenšoties nepievemt savu personīgo mašīnu kopā ar kolēgām devos mājup. Otrā diena pie liepām bija mazliet jestrāka. Jau no paša rīta man l ika kāpt kokā un veidot formu liepai uz Antonijas ielas. Protams, man tur gāja šaldi baldi, jo īpaši tādēļ, ka uzrāpos ar diviem linardiem un tādēļ, ka tik izvarotā kokā iepriekš nebija kāpts - stabota liepa, kurai atvases (vistacamāk) turas uz puņķiem pie satrupējušā stumbra. atlikušajā dienā gan turpināju savu "davai pamīcīsimies ka pa suņu sūdiem" epopeju. tā kā pie izmaksātu pusdienu galda izmuldējos, ka šodien varu palikt tik ilgi, cik vajag, mani kolēgas Uldis un Gunārs (Guntars) to arī izmantoja un teica, ka man jāsagaida ar viņiem zaru savācējmašīna. Viņi vāca zarus, taču man iedeva ... lapu pūtēju! ... un lika nopūst visus trotuārus, kur bijusi koku kopšana. tad pieķēru sevi pasakainā situācijā - krēslojoša Alberta iela, kur es staigāju ar lapu pūtēju un pūšu trotuāru, kur uz kvadrātmeru samesti labi ja pieci zariņi. pa ceļam aplūkoju pasakainos impresionisma gleznojumiem, ko zaru savācējmašīnas kauss bija atstājis uz Albertielas bruģa izsmērējot suņu strunkuļus. Viss bija labi, lidz sākās sniega ģorga un izskatījās, ka es kā pilnīga plānprātīgā staigāju ar lapu pūtēju un pūšu sniegu. tādi nu pīrāgi.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
