|
|
|
March 21st, 2011
 | 03:14 pm
Ak, gastronomiskais pavasars klātum, bet ārā kaut kāds drebuļlaiks, pie tam prognozes uz priekšu liecina, ka ziemas fufaiku vēl nevar ietūcīt kādā skapja stūrī. Bet pavasaram par godu šodiendien iesēju vēl divas tondzelītes ar agerātiem (nu patīk man tā stjuaršu blūzīšu lillā krāsa), ierušināju zemē savas zilās gladiolas (kas patiesībā arī izskatās lillā), un ierušināju zemē jauniegūto baltraiblillā dāliju un apelsīnu krāsas dāliju. Lai jau aug, kopā ar sestdien sasētu kaseti, kur sabakstīju apeņu krāsas samtenes, zaļās un tumšlillā kobejas, sirdssēkļus un dažus tomātiņus. Kaut kad jau būs jāšpago uz siltumnīcu un jāizrok kāds paksis, kur iesēt salātus, redīsus, iebakstīt kādu sīpolu un joptvai, dilles neiesēju rudenī. Toties rudenī siltumnīcā "augsnes atveseļošanai" iesēju rudzus. Vīkšījos vīkšījos, kamēr pienāca oktobris (rudzus sēj, khm, augusta beigās), bet tomēr sakaisīju tās sēkliņas - ta jau redzēs vai uzdīgs. Pēdējais bliks bija no ziemas sākuma, kur rudzi sadzinuši saknītes un provēja dīgt. Tad ziema=koma, kupenas līdz olām i dziļāk.
Tagad, pagāšbrīvdienās uznāca tie lielie plusi, pamodās bites un es staigāju vienā īsroku maikā (mistiskā veidā nesaslimstot), iegāju ka siltumnīcā un bladāc - bezmazvai vieta, kur katru dienu nākt stundiņu pameditēt un absorbēt zaļo krāsu.
Bet līdz ar to visu jāmēģina atcerēties, ka jāuztaisa sēklu inventarizācija un sējas stratēģiskais plāns (iekļaujot tādus punktus kā klinģerīšu iesēšanu starp kāpostiem, sparģeļpupiņu sēklu atrašanu, otrās iespējas došanu dzeltenajiem redīsiem, arbūza iemānīšanu gurķu siltumnīcā), kā arī jāuzraksta un jāuzzīmē pagalma puķudobju attīstības vīzija un vīzijas relizēšanas uzdevumu saraksts un laika grafiks. Domājams, ar koku un krūmu sakopšanu problēmu nebūs, drīzāk nedrīkst aizmirst nopirkt skaistās japānas spirejas, pārūkkoku, sniegpārsliņu krūmu, vītollapu bumbieri, kādus saldus ķiršus, pasakaino Kēnes pīlādzīti un tās debīli rozā krūmu čožas, pardon, čužas un protams - dzeltenos ceriņus. Ideālajā variantā manai skumīgajai kalnu priedei jānopērk vēl kāda druška, teiksim lodveida eglīte Luua Paarl. Jāatsiepj sarkanajai lazdai mikoriza no meža un vispār jāsaskaita, cik daudz ābeļu man šogad būtu jāapgraiza (dažas vecās čības šogada lielajā jaungada sniegā nolūza).
Par šito visu domājot, uzreiz liekas, ka sniega aiz loga ir uz pusi mazāk.
|
|
|
