|
|
|
March 18th, 2011
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) krokomots | 06:15 pm
ak, manā diženajā sādžā atkal notiek notikumi.
manas vecās, ķertās kaimiņienes (nu tā, kas izkalpina savu zem tupeles pabāzto vīru Gunīti) Breša zemnieku laikā celto kūti, kura atrodas kādu kilometru no kaimiņienes mājas, apsēduši ļaunie, riebīgie metāllūžņu zagļi. Izmantojot nakts aizsegu šie līduši pa sūdu transportieri un pa lūku ierāpušies kūtī, nofenderējuši alumīnija piena kannas, izbēruši no bleķa tondzelēm kombikormu un apvākuši visus citus lūžņus rokas stiepiena attālumā. gauži noraudāja kaimiņiene. bet zagļiem nebija gana. divas nakts vēlāk viņi ieradās, lai no kūtij blakus esošās, arī par breša piķi celtās, pilij līdzīgās mājas (kur dzīvo tikai stārķis uz skursteņa) izstieptu radiatorus. bet šoreiz zagļien nepaveicās, jo diži gudri arī viņi nebija. iedomājies, braukt fenderēt radiatorus deviņos vakarā, ar vāģi daiļi nopižonēt pa ciema centru, ieparkoties pie aplaupāmās mājas un izslēgt gaismas un vēl cerēt, ka neviens to nepamanīs. protams, viens kaimiņš to pamanīja un ar dēlu gāja skatīties, kas tur notiek. (es viņu vietā būtu paņēmusi lomiku un sašķaidījusi tai mašīnai raģiku). Protams, visa zagšana šādas publikas klātbūtnē zagļiem izjuka, čaļi paspēja notīt makšeres. otrais zagšanas mēģinājums manu kaimiņieni vēl vairāk sarūgtināja un viņa izlēma rīkoties.
nu lūk, vakar naktī vienos es cēli braucu mājās no Rīgas un km no mājas skatos, ka pa ceļu tenterē mans ciengod brālis un nes kaut kādu... stieni. Izrādās viņš nāk mājās no piektdienas drope vulgaris, pie drauga dabūjis arī jaunos feinos amortizatorus, kas domāti manam nabaga vāģim. es šim saku - lec taču iekšā, ko vazājies apkārt. a viņš saka, redz, tur pie kaimiņienes kūts kaut kas dīvaini grabinās, viņš paies pa otru ceļu paskatīties, lai es droši braucot mājā. amortiņu viņš paņēma līdzi kā rungu, ja nu kas. un jā, man esot jāuzmajās, jo uz kūti aizgājis Gunītis (nu, manas kaimiņienes vīrs, izbijis mednieks), jā, aizgājis Gunītis ar BISI (iečekojāt manas kaimiņienes plānu izdzīt ziemas naktī savu vīru ar bisi sargāt kūti). es jau paspēju notrisņēt aiz bailes, ka Gunītis nezko sadomājies sacaurumos manu tā jau skumīgo vāģi un pasargdies ielaidīs kādu lodi arī man kādos mīkstumos (jo Gunītim, man domāt, arī nav pārāk pilns pulkstenis, kaut vai tāpēc, ka viņš ir spējīgs dzīvot kopā ar tādu paranoidālu veceni). saņēmu ka drosmi, ierubīju tālās fāres un ar viegli aizturētu elpu centos pievārēt pēdējo kilometru līdz mājai. Tuvojoties kaimiņienes kūtij man pavērās gatavā xfailu aina - kaut kāds liels balts stāvs klingu-klangu lec pāri kupenai un noslēpjas (moš jetijs?) braucot garām, no kupenas malas ārā rēgojās bises stobrs, bet lodes nebira. Fū. man paveicās. (Gunītim derētu piedomāt par savu kamikadzes tehniku, joptvai, nevis vazāties apkārt streļķu trandalās). Arī brālis ar svēto amortizatora štangu atgriezās mājās sveiks un vesels.
ja tie zagļi atbrauks pie mums un ja es viņus kādreiz noķeršu, par sevi ņeatvečaju.
|
Reply
|
|