|
February 14th, 2011
krokomots | 09:09 pm folarī dubaks sit augstu vilni. pagājušo nedēļu varēja līdz kauļu smadzenēm izbaudīt ziemu, otrdien vien no skolas mājās knapi atbraucu, sitot kupenas un kārpoties, vāģis gāja teju vai nekontrolēti, atsitoties pret sastumtajiem vaļņiem. otrdien un trešdien skipoju nodarbības, bet piektdien aina nebija diezko jaukāka. toties piektdien pasniedzējam bija jauks garīgais, viņš man izteica komplimentu, ka piekatjā gadā mani noteikti pirmo nošautu, jo es izsakot kaut kādus tur dekabristiskus saukļus (nu, tas bija pēc viņa jautrā izsauciena, ka iesim tūlīt ārā kāpt (lai gan aiz loga plosījās horizontāla sniega siena ar 15 m/s) uz ko es viegli atironizēju, ka " jūs jau droši varat iet, mēs te no klases loga paskatīsimies, ļoti jauka peizāža, starpcitu") es vispār brīnos, ka mana ciengod mašīna vēl šo ziemu spēj izturēt, jo šodien tā sirsnīgi un pašai par neticību iejobņījos ar pilnu ārtumu sniega valnī - uz līkuma pret kalnu. nočortojos, likās, ka būs pus priekša saņurcīta, bet nokrita tikai kalpaks. Audi bleķi rullē, nezinu, kas spēj tos sašķaidīt. Toreiz, kad ar būkšķi notriecu to suni, tad arī bamperam ne skrambas nebija. nu labi, ptu ptu ptu, labāk turpmāk mazāk jāklausās skaļi mūzika un vairāk jākoncentrējas ceļam. rīt sākam zāģēt. man domāt, šis kurss manā izpildījumā toč neiztiks bez upuriem, lol. un tā darbu kārtība - ceļamies piecos, pastrādājam, tad braucu uz skolu, tad cik vien ātri atpakaļ, atkal pastrādājam, tad uz māju, tad atkal līdz atlūstam - pastrādājam ir kaut kādā ziņā.... jautra. kad augustā tas viss beigsies - es droši vien smiešos lielus resnus smieklus un špacierēšu kaut kur starp transilvānijas eglēm, bdinkš.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |