|
|
|
December 6th, 2009
 | 12:02 am
uff un aff! pēc šodienas grūti noticēt, ka reiz bija tāda vakardiena.
ieradāmies samērā agri, ieparkojām manu īpaši netīro kāru tieši kaut kādā VIP zonā. gausi sāka nākt arī cita publika, to skaitā, teju visas manas bijušās ģimnāzijas skolotājas. pamatīgi noņēmāmies, kamēr atradām vietas, kas bija samērā prikolīgas - tieši blakus ejai un labi varēja redzēt skaņu kontroles galdus, kur šeptēja Reiņa tētis un vēl kaut kāds frīks no apskaņošanas kompānijas. Sākumā uznāca visi cosmos puiši un pieteica Sing it un protams - Strazdiņu. Ļoti filigrāni viņam vestes kabatā gulēja kamertonis, jams arī deva visus toņus - nu tā - ļoti mīlīgi, ar izteiksmīgām sejas grimasēm (pilnīgi uzsita siltas atmiņas no kora laikiem). Taču, šitamā apvienība mazliet izcēlās ar harizmas trūkumu, lai gan pa 99% savu repertuāru nodziedāja korekti. Ja vēl viņi iemācīsies teikt tādas fifīgākas skatuves uzrunas un iepūtīs savos priekšnesumos vairāk emoušena, tad ... nu sazin kā tad.
Cosmos startēja ļoti jaukos tērpos - zilos uzvalciņos un baisās brillēs, kā izkāpuši no 80-jiem. Pasaka par Pasaku - viss kedā, līdz pirmajai dziesmai, laikam Ticu un viss. Jēziņ, mēs ar māsu pilnīgi salēcāmies! Varbūt ar notīm viss bija kedā, bet intonatīvi - pilnīgas auzas. Dziesmas vidā gan noskaņojās, bet nu šito es nebiju gaidījusi, enīvej. Māsa gan atšķaidīja situāciju ar tekstu "nu viņi tač arī ir tikai cilvēki". Škiet gan, neviens cits, vismaz apkārt, to tā pārāk ļoti nepamanīja. Tālāk jāuzteic lieliskais cilpošanas pasāciens gabalā Turbulence, nu vareni! Protams, Reiņa tēlojums jebkurā gabalā bija kruts, par spīti tam, ka viš izskatījās tāds paslims. Ēnu teijāteris arī bija ļoooti asprātīgs, neviena etīde nelikās garlaicīga. Ozols lieliski tika galā ar neskanoša mikrofona situāciju. Protams, kautrīgais bailīgais reperis Pūks vispār norāva jumtu ar savu imidžu. Trakais mednieks un vēl trakākais Salavecis, kas ārdās pie tehno, tā, ka mice jau uzkritusi līdz zodam - nu pārsmējos līdz asarām. Ar manu teju mīļāko gabalu Vindo arī džeki nolaida lažu - māsa teica, ka jamie esot sazinkāda vella pēc dziedājuši kvartu augstāk (nu viņai tā vismaz licies), kas protams augstākajām notīm nozīmē pilnīgu fiasko, ko arī riktīgi varēja dziedēt J.Š. izpildījumā. Nu vārdsakot, ar to gabalu kauč kas nebija lāga. Turpretī Andra foršā parunāšanās ar bērniem, kas draudēja okupēt skatuvi, gan bija ļoti informatīva, jo bērniem liekas, ka arī tagad ārā var celt sniega vīrus. No problemo.
Rezumējot - viss, kas nebija dziedāšana, bija baigi jauks, asprātīgs, sirsnīgs un pozitīvs, bet dziedāšanas daļai - būtu forši aizšaut uz kādu no beidzamajiem končiem, kad puikas būs sadziedājušies un izķēruši lažas.
TAČU, pāri visam - sirsnībā - nu, nezinu kurš jamos var pārspēt :) Nezinu gan.
|
|
|
