9. Marts 2010

• brīdis saullēktam
• 9.3.10 16:33
• Es necieši Kristu - viņš tik nereāli tracina mani ārā, ka vienu brīdi varētu neizturēt un izslēgt viņu no šīs pasaules! Patiešām - čāpstinašana, izrādīšanās, sarunu noklausīšanās, blenšana, nemitīgu kustību atkārtošana un izskats - apdauzīts!
  Dienās, kad viņš sēž man blakus - tas ir izaicinājums.
  Es sevi attīstu nākamajam līmenim - augstākai pakāpei, lai būtu par soli nedaudz tuvāk pašai pilnībai un augstāk par mirstīgajiem. Tas ir kā izaicinājums, kuram nedrīkstu padoties, ir jāsakoncentrējas uz mērķi un visu var sasniegt. Bet brīdis, kad jāpacieš velkas mūžīgi un visu laiku, vienkārši nemitīgi ir kāre atslēgt viņu.
  
  
  #tikai izciešot, tu saņem atalgojumu, nevis ielūkojoties un secinot.
  
• 0 rakstair doma