Un atkal manas autobusa izpriecas.
Šodien, kā ierasts, iekāpu autobusā. Gatavojos jau sākt lasīt grāmatu, līdz ieraudzīju, kas stāv man pretī.
Man pretī stāvēja cilvēks, kurš mani pirms pāris gadiem bija apsmējis un nicinājis. Cilvēks, kuru uzdrošinājos saukt par savu ienaidnieku. Cilvēks, kurš bija nožēlojams. Un viņš man dēļ tā arī daudz iemācīja.
Naids un nicinājums ir priekš vārgiem cilvēkiem, mīļie.
Es viņam uzsmaidīju. Pat nezinu, vai tas bija auksts vai labestīgs smaids. Es nespēju beigt smaidīt. Es jutos stiprāka par viņu. Viņš nebija manas ienīšanas vērts.

Neienīstat, mīļie. Uzsmaidiet savam pretiniekam. Tas darīs jūs stiprākus.
Naids var mācīt, taču naids nepataisa tevi gudrāku.