atceroties, kā es lēkāju pa jūras smiltiņām, gribu saukt sevi par vienu skumju Amēliju.
aiz smilšu kalniņa man bija tik jautri savās skumjās
es it kā esmu pieskaitāma kā esktraverta būtne, bet ne manas jūtas

un tad es vēl tikko sapratu, ka ir 23:30, un, ka es neievēlējos vēlēšanos 23:23
bet šis ieraksts, vismaz augšā rādās, ir sākts rakstīt 23:23
kāda sakritība!