Lai arī mani ienākumi nespēj tikt pakaļ maniem grāmatas lasīšanas tempiem, kā dēļ es grāmatas ņemu tikai no bibliotēkas ( tas taču nemaina vārdu vērtību, vai ne? ) , tomēr dažreiz, intereses pēc, arī es nopērku kādu grāmatu. Bieži vien esmu saskārusies ar nepatiesu literatūras cenu. Cena, kas netiek piešķirta grāmatai, bet rakstnieka uzvārdam vai vismaz stāstam par kārtējo neveiksmīgo mīlestību.
Kas skaitās ''dārga grāmata''? Ar šo vārdu savienojumu es nebūt nedomāju grāmatas, kuru cena pārsniedz 10ls. (vai arī cena, kura pārsniedz jūsu vidējos dienas tēriņus.) Dārgas grāmatas ir tās, kura maksā vairāk par savu domu.
Mūsdienās grāmatnīcās ir neskaitāmi romāni ar vienādu sākumu, vienādu nobeigumu. (Vampīri, vilkači, dēmoni, enģeļi, neķītrais Grejs un visas mistiskās būtnes, kuras 21.gs. otrajā dekādē ir iztirzātas vairāk par Hitleru.) Visas šīs grāmatas ir praktiski vienādas, tikai mainīti galveno varoņu vārdi. Un par spīti šim nenormāli izplatītajam plaģiātismam, grāmatu cena ir vismaz virs 8ls, taču viena no dziļākajām un izjustākajām grāmatām, ko es esmu lasījusi - M. Jursenāra ''Aleksis jeb Traktāts par veltīgu cīņu'' maksā 1.50, un šajā grāmatā es jau iegrimu tās pirmajā rindkopā.
Šobrīd man blakus stāv grāmata, kuru es pirku precīzi par 1ls. Ērvīns D.Jalons ''Kāpēc Nīče raudāja?'' Jā, vāciņš tomēr nav tik daudzsološs kā kārtējā vampīra zobi, taču cena ir pievilcīga. Kāpēc lai nepamēģināt?


Par ko mēs īsti maksājam?