kristucs - Post a comment

"Droši vien pat šajā pēcpusdienā bija gadījušies brīži, kad viņa gandrīz sadragāja viņa sapņus, - un pie tā vajadzēja vainot nevis sievieti, bet pārmērīgo dzīvotspēju, ar kādu bija apveltīta viņa ilūzija. Ilūzija guva virsroku pār itin visu. Viņš bija atdevies savai ilūzijai, kaislīgi veidodams to tālāk, kā ligzdu izklādams to ar visām košajām putnu spalvām, ko vējš nesa viņam garām. Lai cik daudz arī nebūtu uguns un svaiguma, tie tomēr nespēja sacensties ar visu, ko cilvēks sakrājis savā rēgu apsēstajā sirdī." FSF