kristucs - Post a comment

"Viņa nolaida sēdekli, turpinādama prātot par to cik brīnišķīgi viss risinājās iekams dzīve sagāja pilnīgā grīstē. Iekams viņš sāka raudzīties pa logu uz uguntiņu nosētajiem pakalniem tā, kā matemātiķis uzlūko uz tāfeles uzrakstītu grūtu uzdevumu, kas griežas viņa smadzenēs kā pipari dzirnaviņās. Kamēr viņa saskatīja tikai gaismiņas, kas ļāva nojaust pakalnu apveidus." DF