kristucs - September 28th, 2009

"Viņa bija izdzērusi daudz šampanieša un dziedot muļķīgā kārtā pēkšņi nolēmusi, ka pasaulē ir ļoti, ļoti skumji, - un tagad viņa ne tikai dziedāja bet arī raudāja. Katru pauzi viņa aizpildīja ar saraustītām, sāpīgām elsām un pēc tam drebelīgā soprānā ķērās pie nākamā panta. Pār vaigiem viņai plūda asaras - bet ne gluži dabiskas, jo, saskardamās ar smagi pielāsojušajām skropstām, tās sāka pec krāsas līdzināties tintei un atlikušo ceļu tecēja lēnos, melnos strautiņos. Kāds pajokoja, ka dziesmas notis uzzīmētas viņai uz sejas; beigusi dziedāt viņa ieslīga krēslā un iegrima dziļā dzēruma miegā." FSF