kristucs - July 21st, 2009

"Nu apnikums nemanot bija iegājis citā fāzē. Viņš pazina šo izjūtu. Dažkārt tā viņu pārņēma viesību laikā, bet parasti tad, kad viņš vakariņoja ar kādu, ar kuru sākumā nemaz nebija gribējis ieturēt maltīti, un vakars ievilkās garumā. Tagad viņš var būt maniakāli laipns vēl veselu stundu, ja nepieciešams, pirms viņa iekšienē kaut kas eksplodē un iztriec viņu skriešus laukā pa durvīm." PH

"Viņam pēkšņi atklājās šausmīga patiesība, kas bija patiesība vienmēr, patiesība attiecībā uz tiem, kurus viņš bija pazinis senāk, un tiem, kurus vēl iepazīs: ikviens ir stāvējis vai vēl stāvēs viņa acu priekšā, un viņš atkal un atkal aptvers, ka nekad to nepazīs, un pats ļaunākais - viņam vienmēr kādu laiku liksies, ka viņš pazīst gan un ka viņš ir saskaņā ar to un tam līdzīgs." PH