urn:lj:klab.lv:atom1:kristuciic Kristuciic Kristuciic kristuciic86@inbox.lv Kristuciic 2008-12-04T22:35:12Z 2008-12-04T22:35:12Z urn:lj:klab.lv:atom1:kristuciic:53054 2008-12-05T00:31:00 2008-12-05T00:31:00 2008-12-04T22:35:12Z 2008-12-04T22:35:12Z Lai kā tur arī būtu - izlikties par to kas neesi tik ilgi līdz pats tam notici. Kā gan var būt tik ļoti neuzmanīgs pret sevi? Tā taču nedrīkst, tā var apdedzināties un iespējasm pat neatlabt. Sirds taču nevar bez sirds...<br />Tās zaļās acis. Varbūt, laikam, iespējams, nē nekad, es apņemos no rītdienas.<br />Viņš mani neglābs, man pašai ir sevi jāglābj. urn:lj:klab.lv:atom1:kristuciic:52495 2008-05-26T20:42:00 2008-05-26T20:42:00 2008-05-26T17:51:54Z 2008-05-26T17:51:54Z Un ko tad, ko tad es darīšu? Nezinu, bet nespēju priecāties, jo nāksies atteikties no visa, kas mīļš. Grūti izvēlēties, ko lai tagad iesāk atteikties no iespējas vai no mīlestības?<br />Par domām vien iekšā viss sagriežas un paliek fiziski grūti, viss sāp. Es nevaru, negribu, bet vajag...<br />Un kāpēc vajag, kāpēc vajag atteikties? Kapēc nevar kopā?? Cik man būs, būs 24 nav tik daudz it kā viss vēl priekšā. Bet cik būs iespējas? Iespējas būs daudz un iespaidīgs CV??!! Bet kā ar mīlestību?? Ar mīlestību nekā, nebūs tā kā ir tagad, kad var no visas sirds smieties un skūpstūties. Cik labi ir kopā, cik gan ļoti ir labi, negribu pazaudēt. Līdz pat lielām dusmām negribu, bet ko lai dara??<br />Jādara tā kā man labāk, bet kā ir man labāk??? Līdz nemaņai sāpīgi, tik ļoti bail kļūdīties.. urn:lj:klab.lv:atom1:kristuciic:52230 2008-04-07T19:01:00 2008-04-07T19:01:00 2008-04-07T16:01:42Z 2008-04-07T16:01:42Z Šonakt tā pavisam klusiņām gribējās smaidīt. Nez vai es iemīlēšos, domāju nē, bet pabūt kopā ar kādu, kas paliek bez vārdiem tikai tādēļ, ka saņēmu viņa roku. Man patīk. Lai gan tās ir tukšas sarunas, bet man patīk. Varbūt, ka esmu iedomājusies par daudz, bet viss notiek uz labu. Un jā mēs nepaliksim kopā un varbūt man nāksies nožēlot, un palikšu viena. Bet vakar nolēmu, ka jāsāk dzīvot pa skaisto.<br />„Es neko vairāk negaidu…” smaids un klusībā nodurtas acis. Tad drusku aizdomāties, man nepatīk, ja sarunas laikā tiek novērsts skatiens, man nepatīk, ka es to atdarinu. Mēs tikai tagad sāksim, bet man šķiet, ka pazīstam viens otru jau gadiem. Es nezinu kā, man bail, es negribu nevienu sāpināt. Ar VIŅU bija/ir/būs vienmēr tik viegli, bet tā vairs nevarēja. Jā tagad ir pārmetumi un sāp, bet es taču to gribēju, vai tomēr ne?? Godīgi būtu, ja es būtu zaudētājos, jo vainīga vien esmu… urn:lj:klab.lv:atom1:kristuciic:52073 2008-03-03T20:18:00 2008-03-03T20:18:00 2008-03-03T18:31:11Z 2008-03-03T18:31:11Z Šodiena pagāja ātri. Viss sākās jau pavisam agri no rīta, kopā ar kādu, kas liek domāt un smaidīt. Tā ir tikai ceturtā reize, bet es jau izņemu no ātruma. Galvenās kļudas: nepamanīju gājēju, nogriezu ceļu, nepamānīju zīmi dodiet ceļu... Bet varēja būt vēl sliktāk. Nevaru ciest, ja man neizdodas, bet mēs vienmēr mācāmies. Domāju, ka gan jau ies labāk. Plus vēl jāatcerās par drošu attālumu no tramvaja sliedēm, kā arī par to, ka jāskatās vai nebrauc tramvajs. Vienmēr ir jāskatās.<br />Visi mani plāni pamazām būk, bet zinu, ka būs labi. Citādāk nemaz nevar būt.<br />Tiešām nezinu, kā lai to iztulko, bet man liekas, ka tas vēl nav glējais nē. Jo tā nevar būt... Tā vienkārši nevar būt...<br /><br />Un mēs nepaliksim kopā, jo es negribu tā eksistēt, es gribu dzīvot.... urn:lj:klab.lv:atom1:kristuciic:51844 2008-02-02T16:48:00 2008-02-02T16:48:00 2008-02-02T14:59:26Z 2008-02-02T14:59:26Z Vakar meditēju līdz 1 naktī, domās pārcilādama savas domas un vēlmes. Šodien skaistuma diena. Grūti tikt skaidrībā ar to kas un kā būtu pareizi. urn:lj:klab.lv:atom1:kristuciic:51662 2008-01-13T23:36:00 2008-01-13T23:36:00 2008-01-13T21:45:03Z 2008-01-13T21:45:03Z Man ir kauns par sevi. Nezinu, bet man jau ta ir apnicis tas viss. Ja tieshi tas. Gruti sanjemties un ta no sirds kaut kam piekjerties. Nevaretu teikt, ka esmu nogurusi, drizaak tas ir haoss, kas atnjem speku. Man ir arkārtīgi vajadzīga kārtība, tāda kārtība, kas ļauj bez liekām pārdomām pavadīt sestdienas un svētdienas. Man ir vajadzīgs sports, jo tas ļauj ātrāk domāt un dzīvot pilnvērtīgāk. Es zinu, ka pateicoties tam es jūtos daudz, daudz labāk.<br />Rīt, ja būs patiešām ērti, tikšu pie jauniem zābaciņiem, vēl tad tikai mētelītis un kaut kas skaists sestdienai.<br />Vēl tikai 1 diena un tad būs mana diena. Tātad ir labi jāizskatās otrdien. Otrdien būs arī pirmā diena autoskolā. Nezinu vai izdosies, bet nevar neizdoties. Jāuzraksta, jāiemācās un jāiestājas. Citādāk nemaz nevar būt. urn:lj:klab.lv:atom1:kristuciic:51201 2008-01-08T23:30:00 2008-01-08T23:30:00 2008-01-08T21:34:39Z 2008-01-08T21:34:39Z Nezinu gan vai viņam arī tas šķiet svarīgi dzirdēt manu viedokli, bet man jā. Man tas ir svarīgi. Šodien ar lielu sajūsmu par lielajiem plāniem, bet atbilde bija kā pret mazu bērnu. Grāmata, ko plānoju lasīt, tiks iegādāta tikai nākamnedēļ. Par studijām, ik brīdi pārņem tādas kā bailes no neziņas un pat kaut kāda nepārliecinātība, bet ik reizi es tomēr saprotu kā vārdā. <br />Mana lat. val ir pavisam iesūņojusi, notiekti kaut kas ir jādara tās labā. urn:lj:klab.lv:atom1:kristuciic:50965 2008-01-06T20:44:00 2008-01-06T20:44:00 2008-01-06T18:44:48Z 2008-01-06T18:44:48Z Success comes through hard work, optimism, openness, a passion to learn, a willingness to change and a conviction that there are no free rides. The Economist Magazine 10/30/93 urn:lj:klab.lv:atom1:kristuciic:50695 2008-01-05T19:24:00 2008-01-05T19:24:00 2008-01-05T17:28:55Z 2008-01-05T17:28:55Z Jau otraa diena, kad esmu mājās. Ēģipte - viss, pilnīgi viss man patika. Skiasti, pasakaini un ideāli. Saule, jūra un smltis. Viss bija tieši tā kā iztēlojos. Mēs nirām, braucām ar kamieļiem, skatījāmies un mācījāmies. Daudz skūpstu un jautrības. Skaistums.<br />Tagad ļoti pietrūkst šī cilvēka blakus, pietrūkst sarunu par neko. Ikdienā tā nekad nebūs.<br />Atpakaļ pie aizņemtības un darbiem. Ir plāni un iespējas jaunajā gadā. Ir tikai atspēriens nepieciešams un viss notiks.<br />Gredzena nav... urn:lj:klab.lv:atom1:kristuciic:50435 2007-11-15T21:31:00 2007-11-15T21:31:00 2007-11-15T19:39:50Z 2007-11-15T19:39:50Z Pēdējā laikā itin bieži piefiksēju to, ka laiks paiet pārāk ātri, jau ir gandrīz novembre beigas. Mani nu nekādi negrib pamest sajūtas, ka kaut kas nav tāds pavisam īsts. Sajūtas kā pasakā, jo viss notiek tā kā es vēlos. Tagad tik Ēģiptē varētu notikt tas, ko es tā pavisam klusiņām esmu iztēlojusies, un tad jau visiem būtu skaidrs, kas tas īsti ir.<br />Vakar izlasot mail kļuva tā pavisam silti ap sirdi, jo es saņemu neskaitāmas iespējas un tas ir manās rokās šīs iespējas izmantot un nevienu nepalaist garām.<br />12 naktis un 13 dienas, tas varētu būt tā vērts.<br />Ar saņemšanos gan tā pašvakāk, bet nu saņemšos, tik sagaidīšu vēlu nakti un tad saņemšos, kādas lapas 3, jo es gribu kādu no pienākumiem svītrot no darāmo darbu listes, 20.11 varētu būt diena kad pārņem tāda kā brīvības sajūta.<br />Zēl, ka cilvēks pie kā tik tikko esi sācis pierast dodas prom un viņa vietā nāk kāds cits. Šodien nospriedām, ka viņš visticamāk nebūs visai runīgs, jo izskatījās esam pārāk pareizs...<br />Es mīlu un mani mīl, bet biki bail. urn:lj:klab.lv:atom1:kristuciic:50335 2007-09-04T22:22:00 2007-09-04T22:22:00 2007-09-04T19:31:00Z 2007-09-04T19:31:00Z Mazliet bail. Mazliet skumji un mazliet pietrūkst brīvības. Trīs jau pievarētu, trīs vēl ir palikuši. Rītdiena un tad vēl tikai divi. Jāatdzīst, ka tā nebija neko saprātīga doma, bet, kas izdarīts, izdarīts. Man patīk ;)<br />Kā es jūtos, jūtos labi. Ar plāniem par visu, ar laiku priekš visa un par 30 min garām telefon sarunām. Kādēļ gan viņam tik ļoti tagad gribas parunāties?? Vai joka pēc, kāds parakstās sms kā tava mīļākā, hmm nez, es neko neteicu un neko arī neteikšu, bet mani tas nedaudz satrauca, varbūt joks, varbūt ne? Bet tas jau būtībā ir vienaldzīgi. Tātad, tagad saņemties un aiziet. Vai tad ir tik smagi, nē būtībā nav, galvenais, ka laiks iet uz priekšu. Un šonedēļ būs rezultāti, varūt rīt, varbūt parīt. Lai nu kā manas dienas jau ir izplānotas. Rīt pie Elīnas. Būs tā vērts.<br />Tad vēl tā pavisam agri, agri, lai būtu pirmā un visu sīki, jo sīki. Es nesaprotu, bet rīt sapratīšhu.<br /><br />Un tagad saņemties un izdarīt. Vēl tikai pāris mēneši un atkal būs saulaini rīti un garas dienas. Ziema paies, strp citu, būs taču sniegs un kalni un ceļojumi un daudz daudz jauna. Līdz vasarai kaut kā nebūt izvilkšu. Es ticu. urn:lj:klab.lv:atom1:kristuciic:50154 2007-08-03T21:53:00 2007-08-03T21:53:00 2007-08-03T19:03:50Z 2007-08-03T19:03:50Z Reiz kāds ir teicis - padomā labi, kas ir tas, ko tu vēlies, jo vēlēšanās mēdz piepildīties. Apsurdi, bet tā ir balta patiesība. Un mana vēlēšanās ir jau piepildījusies. Ne tikai vienu vienīgo reizi, bet jau trīs reizes pēdējo divu nedēļu laikā. Bet vislabāk, man patika saulriets un pilnīgi tukšā pludmale ar samirkušajām smiltīm. Atkal nākas jautāt vai tā ir tikai sakritība jebšu tam patiesi bija tā jānotiek?<br />Vienkārši tas ir kas jauns, bet man ir nedaudz, tā pavisam nedaudz, garlaicīgi, jo tas ir vienkārši. Vienkārši spēlēt teātri, es laikam vienkārši nemāku tā pavisam drusciņ pagaršot. Es ēdu pilnām mutēm, tā it kā kāds censtos atņemt, bet tādās reizēs nemaz neizdodas izbaudīt garšu. Un vēl jau pārlieku lielais uztraukums un kaut kādi dīvaini secinājumi. Draudzība tas taču ir labi, šķiet, ka šis monologs ir jāu novecojis. Pagājušo vasar es saskāros ar to pašu, un ko es iemācījos. Un vēl jau tas gadījums, kad pat balss trīcēja. Mācība ir viena - nevajag rīkoties pirms nav zināms kāds būs rezultāts. Vienkārši nejautāt sev un citiem. Dzīvot tā pavisam naivi, izliekoties, ka tur nekā nav, izliekoties neredzam, ka tur kaut kas varētu būt.<br />Un vārdi - tie ir bijuši svarīgi un vajadzīgi līdz brīdim, kad tie tiek patiekti. Tad kad skaņa saskaras ar gaisu pazūd jebkāda jēga, jo šie izteiktie vārdi rada jaunus vārdus, bet paši pazaudē jebko ko kādreiz ir nozīmējuši. Risinājums, skaistām sievietēm nepiestāv būt nelaimīgām. urn:lj:klab.lv:atom1:kristuciic:49738 2007-07-26T17:30:00 2007-07-26T17:30:00 2007-07-26T14:31:58Z 2007-07-26T14:31:58Z Neko mēs neradām no jauna, tikai pārstrādājam jau sen radītas lietas. Uzliekam jaunas sejas pāri tām vecajām un priecājamies par labi padarītu darbu. Tā nedrīkst. urn:lj:klab.lv:atom1:kristuciic:49375 2007-07-17T22:41:00 2007-07-17T22:41:00 2007-07-17T19:47:18Z 2007-07-17T19:47:18Z Man patīk, ja mājai ir logu (nu tie koka) aizveramie. Man ljoti patiik tie veco maaju logi. Tie dziivie pagatnes liecinieki ar koka grebumiem un istu stiklu. Netie baltie un nedziivie.<br /><br />Un veel labojums Horvatija nav smilshainas pludmales, ak es izlepusii Baltijas juuras iedziivotaaja, domaaju, ka visur ir smiltis. Bet taa nu nebuut nav.<br />Kaa bija, bija labi. Minus viena nakst un minus slikta passhsajuta. Bija vairaak nekaa labi, bija ta, ka ik uz bildes es smaidu. Bija silti, saulaini un atskjiriigi. Un esot majas pietrukst visa pietrukst. Es zinu, kur es veletos dzivot, tagad es spetu atbildet uz sho jautajumu.<br /><br />Un kaa ir ar laimi? Laime ari ir, tikai dzivot ir jamaak. Un nekaadu liidz speku izsikuma un visam pari, vienaldzibu, vienladzibu. Jo bija asaras... urn:lj:klab.lv:atom1:kristuciic:49095 2007-06-21T15:05:00 2007-06-21T15:05:00 2007-06-21T12:06:19Z 2007-06-21T12:06:19Z Tu esi mans draugs un es tevi mazliet mīlu.<br />Divi skūpsti tikai, bet vēl tagad tā sajūta nepamet. urn:lj:klab.lv:atom1:kristuciic:48820 2007-06-20T23:06:00 2007-06-20T23:06:00 2007-06-20T20:12:17Z 2007-06-20T20:12:17Z Shodien ēnu mežā iespīdēja saule. Un ne jau tā drusku, bet gan līdz pašam vidum. Žēl, ka izvēlējos ne ar kājām, sajūtām noteikti bija jābūt grandiozām. Katru smilgu varēja ieraudzīt kā no jauna. Vienkārši un skaisti. Atkal nee skaistumam diena, chetras tablets un ne drusku no ēdiena.<br />Kārtējie agrie rīti ar peldi jūrā, viss būtu ideāli, bet mati, ja vien tie mati nesamirktu un kā ar tādiem lai dodas tālāk. Mazgāt, nē mazgāt man nepatīk. Tā anketa atkal, šķiet, ka esmu mainījusies un man ir pavisam citas vērtības. Atceros pašā sākumā lielais nogurums, tas pats nogurums, kas šodien. Lieku punktu.<br /><br />Vieni uz Milānu, bet es, es uz Horvātiju. Jau pāris dienas domas ir tur smilšainajās pludmalēs un daudzajās salās. Šodien, šodien bija labi. Tik pietrūkst tuvības un vienmēr pietrūks. urn:lj:klab.lv:atom1:kristuciic:48493 2007-06-07T22:47:00 2007-06-07T22:47:00 2007-06-07T19:50:07Z 2007-06-07T19:50:07Z Ha. Cik gan ļoti man tīk sagrozīt ikdienu, cik gan ļoti man tīk teātris. Nezinu, kādēļ, bet es sajutos neērti. Viņiem vienalga, bet man gan ne. Bet rīt, bet rīt es atvainošos un viss būs tā kā tam jābūt. Un tad jau vēl vakariņas...<br />Brīnišķīgs kompliments, es sajutos tik labi. Paldies. urn:lj:klab.lv:atom1:kristuciic:48224 2007-05-31T22:47:00 2007-05-31T22:47:00 2007-05-31T19:54:06Z 2007-05-31T19:54:06Z Man likās, ka es zinu, ko tas nozīmē būt pārgurušam, bet nē šodien tas viss pavērās jaunā gaismā.<br />Patīkamas tikšanās un sirsnīgas sarunas. Nezinu, ko viņa domā par mani, bet man patīk pavadīt laiku kopā ar viņu. Un atkla pierādās vecā patiesība vajag tikai vēlēties un viss notiks tā kā gribi Tu. Cik gan maz cilvēkam vajag pilnīgai laimes sajūtai. Man pietiek ar teātri. Rīt laikam nāksies ar sakostiem zobiem un tā pavisam klusītēm. Es esmu ļoti nogurusi, bet tagad vismar ir iemesls tiekties pēc atpūtas un atelpas. "Cilvēkam priekš pilnas laimes ir jānosvīst trīs reizes dienā." bioloģijas skolotājas citāts. Šodien priekš pilnas laimes pietrūka tikai vienas no tām īpašajām reizēm. Un tā jau var teikt, ka diena bija izdevusies... urn:lj:klab.lv:atom1:kristuciic:48124 2007-05-30T18:45:00 2007-05-30T18:45:00 2007-05-30T15:49:46Z 2007-05-30T15:49:46Z Gribas skaļi kliegt un visu lauzt un dauzīt. Kā lai paskaidro to, ka vairs negribas. Ja nekas nemainīsies, ja nebūs progresa, tad tas mirs. Nekad nedriikst apstaaties. Est minimaali maz, un dziivot maximaali ilgi. But jaunai un skaistai, bet tikai ne katru dienu, man tas ir par daudz un vienmeer buus par daudz.. Un Tu lai arī kā tur būtu, Tu mani nodevi. Un es, es sirds dziļumos mīlu tevi. <br />Tb smiekli nāk par sevi, virtuālas sarunas pašai ar sevi, nu jā kadreiz jau tam bija jānotiek. Kādēļ lai tas kādreiz nevarētu būt šodiena?? Un patiešām, kādēļ nē??? urn:lj:klab.lv:atom1:kristuciic:47800 2007-05-27T11:31:00 2007-05-27T11:31:00 2007-05-27T08:43:33Z 2007-05-27T08:43:33Z Silta nakts, stiprs miegs. Es gandrīz nedzirdēju kā viņš pārnāca. Lielā dūnu sega un atvērtais logs līdz pašam galam. Augļi un daudz, daudz putukrējuma. Vakardienas lielā nelaimības sajūta un vispārēja pamestība. Man nepatīk būt mājās vienai, bet tagad jāsāk pierast... Otrā diena tikai, bet man pietrūkst cilvēku...<br /><br />Divi atteikumi - patiesībā tas nebija pārsteigums, es jau zināju ka tas tā notiks... Vienk. gribējās sevi pamocīt... Actiņām gan tas nepatika, lielie riņķi un piepampušie plakstiņi. Bet to visu man vajag līdzsvaram, citādi es netiktu galā... Lai novērtētu skaisto ir vajadzīgs neglītais, lai justos labi, ir jājūtas arī slikti. <br /><br />Bet nu par to, par ko mēs nerunājam. Par to ko noklusējam, par to ko labāk aizmirstam, par to ko gribās tik ļoti, ka ļoti nav īstais vārds, lai apzīmētu to cik ļoti gribās. Reizēs, kad katra lāse tiek sagaidīta ar lielu sajūsmu, reizēs kad uzticamies, lai gan labi zinām, ka savis labad tas nebūtu jādara. Viss sākas un biedzas ar domām, nekas cits neietkemē sajūtas kā tikai domas. Visu var labot un mainīt, ir tikai ļoti jāgrim. When one door is closed, the other one will be open.. Tātad uztver pareizi, domāt pareizi un dari pareizi.... urn:lj:klab.lv:atom1:kristuciic:47466 2007-05-24T22:52:00 2007-05-24T22:52:00 2007-05-24T19:56:02Z 2007-05-24T19:56:02Z Tā darbs ir cauri, bet patiesībā jau izklaide/hobijs, viss beidzās. Beidzās ar vārdiem:"Ja dod, tad jāņem. Un vēl jau par brīvu.." Tad liela aploksne un greifruktu sula ar ledu.. Tā pagāja 9 stundas. <br />Bet vēl jau šodienas neveiksmes, viss notika, jeb precīzāk, nenotika mana deguna galā. Dusmas un tad nevaldāmi runas plūdi.<br />Jaunās kurpītes un papēdīši kaput... urn:lj:klab.lv:atom1:kristuciic:47190 2007-05-14T18:46:00 2007-05-14T18:46:00 2007-05-14T15:51:01Z 2007-05-14T15:51:01Z Kā es toreiz ar asarām acīs, līdz spēku izsīkumam, visam pāri, vienalga kā, vienalga, ka nav laika, vienalga, ka jābūt citur, viss bija vienalga. Vienīgā doma: "Tas ir jānokārto, tas ir jānokārto. Tas nedīkst tā beigties, es gribu..." Bet šodien, šodien ar smaidu uz lūpām pateicu negribu, man pietiek...<br /><br />Un cik ilgi es noturēšos, cik ilgi. Bookmakers would not bet on me... urn:lj:klab.lv:atom1:kristuciic:47013 2007-05-12T00:04:00 2007-05-12T00:04:00 2007-05-11T21:07:57Z 2007-05-11T21:07:57Z Dusmas un apmulsums... Mani nevajag tiem, kurus vajag man... Un nekad nevajdzees... Un dziive paies man garaam... Un taa tas viss beigsies... Nelaimiiga, jā, šodien patiešām tāda esmu... Neko es negribēju, es pat necerēju... Es taču esmu to visu pelnījusi... Cilvēks, kuru es vēlētos sev līdzās nevēlas mani... Un tas kuram esmu līdzās, hmm viņš neredz kopīgu nākotni ar mani... urn:lj:klab.lv:atom1:kristuciic:46648 2007-05-10T23:46:00 2007-05-10T23:46:00 2007-05-10T20:47:24Z 2007-05-10T20:47:24Z Ir labi, bija labi, un buus labi :)<br /><br />Mulst iistajaa brīdī, tas ir jāmāk... urn:lj:klab.lv:atom1:kristuciic:46546 2007-05-08T22:35:00 2007-05-08T22:35:00 2007-05-08T19:52:31Z 2007-05-08T19:52:31Z Nu kurš man lika zvanīt, nu kāda velna pēc?? "Vai es Tevi iztruaceeju??" Es jau tikai gribēju apsveikt, nu jaa varbuut, tur nav ar ko apsveikt, bet tik un taa man likaas tā pareizi, tas vajdzīgs....<br /><br />Kas gan šī ir bijusi par dienu, cik gan nejaukai man gribeejas buut... <br />Un vinjsh un es, es un vinjsh, vinjsh un es, es un vinsjh.. Atkal domas- es kļudijos, bet nu par to nāksies nožēlot vēl ilgi