| |
[4. Sep 2007|22:22] |
Mazliet bail. Mazliet skumji un mazliet pietrūkst brīvības. Trīs jau pievarētu, trīs vēl ir palikuši. Rītdiena un tad vēl tikai divi. Jāatdzīst, ka tā nebija neko saprātīga doma, bet, kas izdarīts, izdarīts. Man patīk ;)
Kā es jūtos, jūtos labi. Ar plāniem par visu, ar laiku priekš visa un par 30 min garām telefon sarunām. Kādēļ gan viņam tik ļoti tagad gribas parunāties?? Vai joka pēc, kāds parakstās sms kā tava mīļākā, hmm nez, es neko neteicu un neko arī neteikšu, bet mani tas nedaudz satrauca, varbūt joks, varbūt ne? Bet tas jau būtībā ir vienaldzīgi. Tātad, tagad saņemties un aiziet. Vai tad ir tik smagi, nē būtībā nav, galvenais, ka laiks iet uz priekšu. Un šonedēļ būs rezultāti, varūt rīt, varbūt parīt. Lai nu kā manas dienas jau ir izplānotas. Rīt pie Elīnas. Būs tā vērts.
Tad vēl tā pavisam agri, agri, lai būtu pirmā un visu sīki, jo sīki. Es nesaprotu, bet rīt sapratīšhu.
Un tagad saņemties un izdarīt. Vēl tikai pāris mēneši un atkal būs saulaini rīti un garas dienas. Ziema paies, strp citu, būs taču sniegs un kalni un ceļojumi un daudz daudz jauna. Līdz vasarai kaut kā nebūt izvilkšu. Es ticu. |
|
|