| Un pēkšņi viss palika skaidrāks par skaidru... Ej taču Tu pa gaisu... |
[14. Maijs 2007|18:46] |
Kā es toreiz ar asarām acīs, līdz spēku izsīkumam, visam pāri, vienalga kā, vienalga, ka nav laika, vienalga, ka jābūt citur, viss bija vienalga. Vienīgā doma: "Tas ir jānokārto, tas ir jānokārto. Tas nedīkst tā beigties, es gribu..." Bet šodien, šodien ar smaidu uz lūpām pateicu negribu, man pietiek...
Un cik ilgi es noturēšos, cik ilgi. Bookmakers would not bet on me... |
|
|