| saap galva... |
[25. Mar 2004|17:47] |
Man nepatiik klausiities klusumaa... :/ Tas ir paaraak nomaacoshi, jo var dzirdeet katru sekundi, kas pazuud nebutiibaa, tu apjaut cik aatri paiet tava dziive, sekunde pec sekundes, un ne ko vairs nevarees atgriezt atpakalj. Man nepatiik buut majas vienai... :/ Es sajuutos paaraak vientulja, rodas sajuuta, ka neviena cita vairs nav. Taados briizhos gribaas raudaat. Bet tomeer es pashlaik esmu viena, un istabaa valda neaprakstaams klusums, sienas pulkstenis turpina skaitiit laiku, laiku kas paiet. Es gribu mieru, bet tajaa pashaa briidii man nepatiik buut vienai kreeslainaa un klusaa istabaa... Tas ir paaraak liels kontrasts ar skolu, ar pilseetu... No ietas, kur pulsee dziiviba, esmu nonakusi vietaa, kur vaazees staav sakaltushas pukjes :/ tas ir klusums pirms veetras, tas klusum, kursh vienmeer shkjiet paaraak aizdomiigs!
Ir jaadziivo... :))) |
|
|