| Beidzot mājās.. :)) |
[19. Jan 2004|18:02] |
Es viņu tik ļoti mīlu, tik ļoti... Ir grūti būt bez viņa, ir grūti caurām nedēļām gaidīt, kad varēšu viņu samīļot, pastāstīt kā man iet uzzināt, kas jauns noticies viņa dzīvē... Ar katru dienu es viņā iemīlos aizvien vairāk, tam ir grūti noticēt,jo mēs jau ilgāk kā gadu esam kopā, bet es ar vien viņā iemīlos....
Protams, viņš nav ideāls un nevienu reizi vien viņa dēļ ir nācies liet asaras, bet arī es neesmu ideāla, neviens tāds nav.... Bet bieži vien es nevaru izskaidrot kādēļ viņš rīkojas tieši tā un ne savādāk, kādēļ ?????
Mēs tiekamies diezgan reti, vidēji divreiz vienreiz nedēļā, bet arii tad mēs varam pagūt sakasīties, arī tad viņš var pagūt mani sāpināt, arī es varu sāpināt viņu. Tas ir dīvaini, bet tomēr fakts....
Kādēļ tad kad es izrāvos no viņa rokām un asarām acīs devos uz citu istabu, un viss liecinaaja ka es esmu apvainojusies un saapinaata vinjsh man nesekoja????????????? Kādēļ viņš man nesekoja??? Kādēļ viņš nejautāja, kas noticis līdz tam brīdim kās es ar viņu uzsāku sarunu......
Kādēļ viņš neskrien man pakaļ?????????????? |
|
|