Ir Ziemassvētku vakars. Jaukāks vakars kā bija pirms gada, kaut gan ne visi cilvēki bija šeit, ar kuriem vēlētos to pavadīt kopā. Daudz kas ir mainījies, bet galvenokārt es pats. Esmu kļuvis daudz mērķtiecīgāks, motivētāks, atjautīgāks un pārliecinātāks par sevi. Tam līdzi protams nāk tādas lietas, kā ārēja izskata iedomība, nepopulāra pozīcija sabiedrībā (nedot norakstīt savu morālo veikumu, nepiekrišana valdošajiem uzskatiem, un atklāta nevēlēšanās redzēt daudzus cilvēkus), bet tas mani neskar, jo esmu kļuvis diezgan imūns pret ārējo iedarbību. Dzīvē ir daudz svarīgākas lietas par manu personību citu cilvēku acīs, kā piemēram, mana mīļā Elīna, ģimene un manas mācības, kas praktiski ir kā ceļš kurš tiek bruģēts, lai vēlāk par to varētu viegli doties pāri.

Tam par pamatu bijušas dažādas lietas šajā gadā, kā piemēram iegūtie labie draugi no grupas, pārdrošais Rock-am-ring apmeklējums ar visām grūtībām un ieguvumiem, Elīnas izlaiduma apmeklējums ar visām lieliskajām sekām, kas ir brutāli kolosāli izmainījis manu dzīvi, pat neskatoties uz Ģirtu, jo nejau ar viņu es taisītu ģimeni.
Mana dzīve ir ieguvusi pavisam citu kvalitāti, un apmēram pusgada laikā tā ir kļuvusi par nopietna cilvēka dzīvi, nevis kā agrāk - laika stiepšana ar universitātes apmeklēšanu.
Paldies Tev, Elīn, paldies Tev ka tu ieradies manā dzīvē un vērsi visu uz labo! :)
Mīlu :)