"Viņam ir liela pieredze, bet pirmo reizi viņa pirksts ir trāpījis pareizā vietā. Viņš tika dziļi un es trīcu; mans ķermenis ir sasprindzis, bet viņš ir maigs, kā jau solījis. Viņš skatās man acīs un lūdz uzticēties — viņš to ir darījis jau daudzas reizes iepriekš. Viņa aukstais smaids mani atbrīvo un es atveros plašāk, lai atvieglotu viņam ieiešanu. Es lūdzu viņam pasteigties, bet viņš kavējas, lai sagādātu man pēc iespējas mazākas sāpes.
Kad viņš uzspiež stiprāk un iet dziļāk, es jūtu, kā mani audi atkāpjas, dodot ceļu, un pēc tam, kad viņš turpina, jūtu smalku asins strūkliņu. Viņš norūpējies veras manī un jautā, vai man nav sāpīgi. Es, ar asarām acīs kratu ar galvu, lai turpina…Viņš uzsāk prasmīgi pārvietoties manī, bet esmu pārāk pārbijusies, lai spētu sajust viņu...
Pēc dažiem šausmīgiem momentiem es sajūtu, ka kaut kas manī sasprāgst. Es guļu aizelsusies un priecājoties, ka nu viss jau ir aiz muguras. Viņš uzlūko mani ar smaidu un saka, ka es esot bijusi viņam pati ietiepīgākā, bet tomēr esot turējusies godam. Es arī pasmaidu un pateicos savam zobārstam. Galu galā ir izrauts mans pirmais zobs."