AVA
01.06.2012 09:45
Latvijā ir bezdarbnieki.
Bezdarba Latvijā nav.
01.06.2012 09:45
Latvijā ir bezdarbnieki.
Bezdarba Latvijā nav.
Current Mood: working
Current Music: SWH
kliedziens
01 June 2012 @ 09:57 am
Citāts no delfiem
23 January 2009 @ 03:45 pm
Janvāris
Sesijas rezultāti - too good to be true :)
Diskrēto signālu apstrāde:
Darbs 9
Analogās iekārtas:
Darbs 9
Eksāmens 10
Elektrodinamika un vektoru analīze:
Eksāmens 9
Analogā elektronika:
Eksāmens 9
Elektroniskās aparatūras elektrobarošana:
Eksāmens 9
Analogās un ciparu mikroshēmas:
Eksāmens 10
Ciparu televīzija:
Ieskaite iesk.
Bakalaura darbs:
Ieskaite iesk.
Vakar sesija
Rīt vārdadiena
Trešdien jaunais semestris!
ps Kopš kura laika semestris sākās nedēļas vidū? :o
Diskrēto signālu apstrāde:
Darbs 9
Analogās iekārtas:
Darbs 9
Eksāmens 10
Elektrodinamika un vektoru analīze:
Eksāmens 9
Analogā elektronika:
Eksāmens 9
Elektroniskās aparatūras elektrobarošana:
Eksāmens 9
Analogās un ciparu mikroshēmas:
Eksāmens 10
Ciparu televīzija:
Ieskaite iesk.
Bakalaura darbs:
Ieskaite iesk.
Vakar sesija
Rīt vārdadiena
Trešdien jaunais semestris!
ps Kopš kura laika semestris sākās nedēļas vidū? :o
Current Mood: geeky
14 January 2009 @ 11:13 pm
starpcitu
Dzīves interesantums = atvasinājums (tas ko tu dari), pēc laika
:)
ja tu nekā nedari tad dzīve = 0
:)
:)
ja tu nekā nedari tad dzīve = 0
:)
14 January 2009 @ 09:37 am
vakardiena
Kapēc gan man liekas, ka kādi spēki speciāli kūda masveidā latviešu tautu, dzen viņus negatīvismā un cenšas panākt haosu valstī?
08 January 2009 @ 12:16 pm
I'm never wrong. I once thought I was wrong, turns out, I was mistaken.
04 November 2008 @ 10:45 pm
Dienvidu tilts
Ko visi [mediji] var cepties par to dienvidu tiltu!
Atradušies visi pēkšņi baigie speciālisti...
Atradušies visi pēkšņi baigie speciālisti...
07 May 2008 @ 01:25 pm
Aņuks no iauto komentāriem:
Latvijā tiek izsludināts konkurss par kādas ēkas būvniecību.
Pieteicās 3 kandidāti: no Francijas, uzbūvēs par 3 miljoniem, no Lietuvas, par 6 milj., no Latvijas par 9 milj.
Prasa Latviešiem, kāpēc tik dārgi?
Nu kā... 3 milj tev, 3 milj man un 3 milj Frančiem, lai būvē...
Pieteicās 3 kandidāti: no Francijas, uzbūvēs par 3 miljoniem, no Lietuvas, par 6 milj., no Latvijas par 9 milj.
Prasa Latviešiem, kāpēc tik dārgi?
Nu kā... 3 milj tev, 3 milj man un 3 milj Frančiem, lai būvē...
16 March 2008 @ 05:22 pm
Atkal pārmaiņas :)
Vai nu man ir pārāk daudz kastes ar elektronikas detaļām, vai arī pārāk maz vietas kur to visu likt. Īsti vēl nezinu, bet zinu to, ka tas viss ikdienā lietots netiek.
Vai nu man ir pārāk daudz kastes ar elektronikas detaļām, vai arī pārāk maz vietas kur to visu likt. Īsti vēl nezinu, bet zinu to, ka tas viss ikdienā lietots netiek.
24 October 2007 @ 11:54 pm
katram latvietim izlasīt un no galvas iemācīties...
Vara ir spēja likt paklausīt. Informācijas nodošana ir obligāts varas nosacījums. Vadība nav iespējama, ja tas kurš vada nenodod informāciju tam kuru vada.
Vadītājs, nodod informāciju vadāmajam, saņem atpakaļ saites informāciju par rezultātu, novērtē to un veic korekcijas, ja nepieciešams, un atkal nodod vadības informāciju. Un tā vēl un vēl, līdz ir sasniegts vajadzīgais rezultāts. Lūk vienkāršots vadības (varas realizācijas) modelis, ko praksē sarežģītu padara vairāku kvalitatīvi un funkcionāli dažādu iesaistīto elementu (vadāmo) daudzums. Sabiedrības vadība sastāv no ļoti daudz šādiem elementiem ar savstarpēju informatīvu mijiedarbību, kamdēļ ir izplatīts viedoklis, ka sabiedriskie procesi nav centralizēti vadāmi.
Plašsaziņas līdzekļi ir viens no sabiedrības vadības instrumentiem. Tie ietekmē (nodod informāciju) visus valsts un sabiedrības pārvaldes vadības posmus (sākot no ministriem, deputātiem, ierēdņiem un beidzot ar ierindas cilvēkiem).
Valsts struktūru pārvaldes mehānisms balstās uz informācijas apriti likumu, normatīvo aktu, rīkojumu un instrukciju veidā. Plašsaziņas līdzekļi spēj ietekmēt to interpretāciju un izpildes kvalitāti. Valsti nav iespējams pilnvērtīgi pārvaldīt, nepārvaldot plašsaziņas līdzekļus.
Normāli funkcionējošā, neatkarīgā valstī plašsaziņas līdzekļiem un valsts struktūrām jābūt vieniem mērķiem. Plašsaziņas līdzekļu uzdevums ir piegādāt sabiedrībai objektīvu informāciju par valstī un pasaulē notiekošo, izglītot, informēt par nozīmīgākajiem jaunievedumiem valsts pārvaldē, norādīt uz dažādām nepilnībām un problēmām sabiedrībā un valsts pārvaldē.
Plašsaziņas līdzekļu atdalīšana no valsts varas ir valsts vadītāju varas ierobežošana. Katrs ārvalstnieku kontrolē esošs plašsaziņas līdzeklis samazina praktisko valsts neatkarību. Ja kāds no ārvalstniekiem piederošiem plašsaziņas līdzekļiem konfliktē ar valsts varu, tad tā ir tieša ārvalstu iejaukšanās sabiedrības un valsts pārvaldē.
PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU VIENKĀRŠOTS DARBĪBAS PRINCIPS
Plašsaziņas līdzekļu īpašnieki nosaka redakcionālo politiku un izvēlas galveno redaktoru, kurš to realizē.
Redakcionālā politika ir pamatnostādņu kopums par plašsaziņas līdzekļa saturu, tā nosaka informācijas atlases nosacījumus un pasniegšanas formu. Ja plašsaziņas līdzekļu redakcionālo politiku nosaka valsts un kontrolē tās izpildi ar centralizētu valsts pārvaldes struktūru palīdzību, tad to sauc par cenzūru.
Jebkura plašsaziņas līdzekļa saturs sastāv no pārpublicētas (citu radītas), pārpublicētas koriģētas un pašu radītas informācijas. Lai to nodrošinātu tiek algoti darbinieki, kas veic informācijas atlasi, koriģēšanu, oriģinālmateriālu radīšanu un gala informācijas apkopošanu.
Oriģinālmateriālus, vadoties no redakcionālās politikas, rada žurnālisti pēc savas iniciatīvas, galvenā redaktora (vietnieku; sadaļu redaktoru) ieteikuma vai pieprasījuma.
Pārpublicētā informācija tiek ņemta no ārējiem informācijas avotiem. Tie parasti ir citi plašsaziņas līdzekļi, neatkarīgi publicisti, ziņu aģentūras utt.. Jebkurā plašsaziņas līdzeklī ir atstrādāta sistēma kā tiek iegūta un, ja nepieciešams, pārveidota šāda informācija. No pārpublicējamās informācijas nozīmīgākā loma ir ziņu aģentūru sniegtajām ziņām, jo tieši to informācijas krātuvi plašsaziņas līdzekļu darbinieki izmanto visvairāk, veidojot kārtējā izlaiduma saturu. Īpaši tas attiecas uz notikumiem par ko informāciju paši plašsaziņas līdzekļi iegūt nespēj – pirmkārt uz ārvalstīs notiekošo un daļēji arī uz daudziem vietēja mēroga jaunumiem.
Plašsaziņas līdzekļa satura veidošanu vada un gala lēmumu par to, kas „aizies ēterā” ,pieņem viens cilvēks - galvenais redaktors. Tas kā tas tiek darīts (deleģējot un koleģiāli vai arī autoratīvi ) atkarīgs no galvenā redaktora vadības stila.
„Brīvā tirgus” apstākļos plašsaziņas līdzekļus, tāpat kā citus uzņēmumus, ierobežo ekonomiskais faktors. No vienas puses iespēja ietekmēt sabiedrību tiek pārdota kā prece, ko var iegādāties, nopērkot plašsaziņas līdzekli vai daļu tā satura. No otras puses naudīgākie pasūtītāji (plašsaziņu līdzekļu īpašnieki) cenšas monopolizēt savu ietekmi uz sabiedrību ar dempinga palīdzību, izputinot un/vai pārpērkot mazāk naudīgākos konkurentus. Piemēram A/S „Diena” grupa jau labu laiku vienu pēc otra izpērk reģionālos preses izdevumus.
Jebkurā gadījumā arī ekonomiskā faktora dēļ plašsaziņas līdzekļi praktiski nepilda tās funkcijas, kas viņiem būtu jāpilda. Viņi izpilda ekonomiskos un politiskos pasūtījumus, taupot izmaksas, halturē un bieži vien aizmirst kādēļ vispār plašsaziņas līdzekļi ir nepieciešami. Kā būtiskākās haltūras izpausmes var minēt paviršu ziņu aģentūru piedāvātās informācijas atlasi, to pārpublicēšanu ar minimālām vai pat bez korekcijām, nekvalitatīvu korekciju veikšanu un visbeidzot nekvalitatīvu (virspusēju un nepārbaudītu) pašu materiālu radīšanu.
ZIŅU AĢENTŪRAS
Ziņu aģentūras ir specifiski plašsaziņas līdzekļi kuru galvenais uzdevums ir iegūt, apkopot un piegādāt saviem klientiem (pārsvarā citiem plašsaziņas līdzekļiem) informāciju par jaunākajiem notikumiem. No ziņu aģentūru sniegtās informācijas ir atkarīgi visi plašsaziņas līdzekļi un jo lielāks „taupības režīms” ir konkrētā plašsaziņas līdzeklī, jo lielāka ir tā atkarība no ziņu aģentūrām.
Ziņu aģentūras nav daudz. Tās var iedalīt starptautiska mēroga ziņu aģentūrās (piemēram, Reuters), kas darbojas vispasaules vai lielas pasaules daļas ietvaros un reģionālās ziņu aģentūrās (piemēram, LETA un BNS), kas sadarbojas ar starptautiskajām ziņu aģentūrām vai pieder kādai no tām.
Ziņu aģentūru darbības princips ir līdzīgs plašsaziņas līdzekļu darbības principam. To saturs arī tiek veidots vadoties pēc iepriekš noteiktiem principiem, kuru izpilde tiek kontrolēta. Tas attiecas uz atspoguļojamo ziņu atlasi, formulējumu, izvietojumu slejās utt. Tāpat kā plašsaziņas līdzekļos, arī ziņu aģentūrās šī procesa vadība noslēdzas pie viena cilvēka. Un tāpat kā plašsaziņas līdzekļi arī ziņu aģentūras kādam pieder, un īpašnieki protams nosaka gan ziņu aģentūras „redakcionālo politiku”, gan kas to realizēs.
Ziņu aģentūras sevi pozicionē kā objektīvas informācijas sniedzējus, tādēļ tās cenšas neizmantot primitīvākos masu manipulācijas paņēmienus.
Reģionālās (valstiska mēroga) ziņu aģentūras ir ļoti nozīmīgs sabiedrības un valsts vadības instruments ar kā palīdzību tiek sniegtas ziņas (nodota informācija) gan valsts iedzīvotājiem, gan ārvalstniekiem (starptautiskajām ziņu aģentūrām). Tas, kurš kontrolē un nosaka reģionālo ziņu aģentūru darbību (Latvijas gadījumā LETA un BNS), tas lielā mērā nosaka visu valsts plašsaziņas līdzekļu saturu.
DAŽAS MASU MANIPULĀCIJAS (MALDINĀŠANAS) METODES
Manipulācija (maldināšana) ir apzināta informācijas atlase, noformulēšana un attēlošana ar mērķi maldināt informācijas lietotāju (likt noticēt tam, kas realitātē nepastāv), ietekmēt tā viedokli sev vēlamajā virzienā un/vai panākt tā noteiktu rīcību (pirkt kādu preci, balsot par kādu partiju, iziet uz kādu demonstrāciju utt.).
Zemāk aprakstītās metodes parasti tiek lietotas komplektā viena ar otru un to efekts tiek panākts ar vairākkārtēju atkārtojumu noteiktā laika posmā (bieži vien ļoti ilgstošā).
1. „BIRKU” PIEKARINĀŠANA
Ar šīs metodes palīdzību cilvēks, cilvēku grupa, mācība, organizatoriska struktūra vai parādība tiek nosaukta kādā neadekvāti pozitīvā (vai negatīvā) vārdā vai tiek attiecīgi attēlota. Izmantojot šo metodi regulāri objekts sāk asociēties ar „birku” nevis ar to, kas viņš patiesībā ir.
Kā piemēru var minēt tādu vārdu kā „radikālis”, „ekstrēmists”, „antidemokrātisks”, „demokrātisks”, „civilizēts” utt. izmantošana. Šī metode plaši tika un tiek izmantota ES sakarā, attēlojot visu, kas saistīts ar ES pozitīvās vai sliktākā gadījumā mēreni kritiskās krāsās. Pretstatā, piemēram, rakstot par Baltkrieviju, Ķīnu, Krieviju utt. tiek izmantoti vārdi un tekstuālais fons, kas rada negatīvas asociācijas.
Svaigākais piemērs - Ventspils mēra lietas atspoguļošana plašsaziņas līdzekļos. It kā jau nekas īpašs tikai vienu brīdi katra ziņa par šo tematu bija plašsaziņas līdzekļos redzamākajās vietās un sākās ar mantrveidīgu tekstu „Samagos noziegumos apsūdzētais.…”.
2. REDZAMĀKO VIETU PIEKARINĀŠANA
Plašsaziņas līdzekļi ir dažādi, un informācija tajos ir pietiekami daudz, lai lietotājs visu to saturu pat gribēdams nespētu apgūt. No visa plašsaziņas līdzekļu piedāvātā informācijas klāsta ar daļu informācijas iepazīstas daudz lielāks patērētāju skaits nekā ar pārējo (un otrādi, daļa apskata tikai retais), tās ir avīžu pirmās lapas, interneta portālu redzamākās vietas, TV un Radio „primetime” utt.
Izvietojot informāciju šajās vietās, tā aiziet līdz iespējami lielākam cilvēku skaitam. Manipulācija izpaužas šo vietu aizņemšanā nevis ar patiesi svarīgiem notikumiem, bet gan ar ziņām, kuras par svarīgām uzskata plašsaziņas līdzekļa satura noteicēji.
Piemēram no avīžu un interneta portālu pirmajām lapām var aicināt uz barikādēm, var attēlot kādu sev nevēlamu politiķi negatīvā gaismā, var regulāri izplatīt viedokli, ko neatbalsta vairums iedzīvotāju utt.
3. NEPROPORCIONĀLS VIEDOKĻU ATTĒLOJUMS
Katra plašsaziņas līdzekļa saturam un kopējai publiskai informatīvai telpai ir savas robežas. Aizņemot informatīvo telpu ar noteikta veida ziņām un viedokļiem tiek panākts efekts, ka daļa cilvēku notic, ka tāds ir vairākuma viedoklis.
Piemēram, pirmsvēlēšanu „aptauju” regulāra publicēšana vai nepārtraukta ziņošana par ekonomisko krīzi, inflāciju utt., kas esošas krīzes gadījumā to palielina.
Efektīvi šis princips strādā dažāda veida publiskās diskusijās (piemēram, „Kas notiek Latvijā”), kad sarunā piedalās neproporcionāli liels viena viedokļa paudēju skaits, bet oponenti ir mazākumā (un no tiem pašiem nav uzaicināti spējīgākie). Nesagatavots klausītājs, kam pārsvarā arī ir domātas šāda veida pārraides, vienu viedokli dzird daudz vairāk kā citu, kas pats par savi jau ir liela priekšrocība konkrētā viedokļa paudējiem. Visspilgtāk šo tendenci varēja vērot pirms referenduma par iestāšanos ES.
Attiecībā uz starptautiskām ziņām Latvijas plašsaziņas līdzekļu produktu patērētājs ir informatīvā blokādē, jo uzzina par ārvalstīs notiekošo tikai no t.s.”rietumu” ziņu aģentūrām, kas informāciju pasniedz saskaņā ar savu redakcionālo politiku. Prasīgāks patērētājs var iegūt informāciju no alternatīviem ziņu avotiem (vispieejamākie, lai gan ar savu specifiku manipulēšanas ziņā, ir Krievijas plašsaziņas līdzekļi), bet tas nav attaisnojums, ņemot vērā ka plašsaziņas līdzekļu funkcija tomēr ir objektīvi informēt, nevis manipulēt, un vairumam iedzīvotāju nav laika lietot dažādus informācijas avotus.
4. NOKLUSĒŠANA
Metodes būtība – nerunājam par kaut ko būtisku vispār vai arī tikai nenozīmīgi garāmejot. Piemēram, lai gan inflācijas draudi bija zināmi jau sen, par to tika sākts runāt salīdzinoši nesen. Līdzīgi ir ar bērnu pazušanu, augsto mirstību, augsto pašnāvību skaitu, iedzīvotāju aizceļošanu utt.
5. „EKSPERTU” VIEDOKLIS
Noteiktu viedokļu izcelšanai citu starpā tiek pieaicināti „eksperti”.Ar to tiek likts saprast ka šis ir pareizais viedoklis (jo cilvēks jau zinošs, ja jau tiek saukts par ekspertu). Tas, ka par noteiktiem sabiedriskiem procesiem izsakās eksperti ir labi un apsveicami, bet diemžēl tāpat kā ar kopējo plašsaziņas līdzekļu sūtības izpildi, te tiek nepiedodami grēkots.
Manipulācija pirmkārt izpaužas pieaicināto „ekspertu” lokā, kas ir ļoti šaurs, tās pārsvarā ir līdz apnikumam vienas un tās pašas sejas, kas runā vienu un to pašu. Cilvēki (kur nu vēl eksperti), kas paustu pretēju viedokli protams uzklausīti netiek.
6.TEKSTA IZRAUŠANA NO KONTEKSTA UN PĀRFRAZĒŠANA
Pasaule nav viennozīmīga. Ir vienkāršas lietas, kuras var izteikt pāris vārdos, ir sarežģītākas, kam nepieciešams vairāk paskaidrojošā teksta. Cilvēki arī ir dažādi, daži jebkuru domu spēj pārvērst vienkāršos, visiem saprotamos īsos teikumos, bet vairumam šādas spējas ir minimālas.
Ja žurnālista mērķis ir apzināta manipulācija, tad tekstu izraušana no konteksta un pārfrāzēšana ir neizsmeļams manipulācijas lauks. Šādā kārtā jebkuru, kurš ir pateicis vai uzrakstījis vairākus teikumus var attēlot kā pēdējo idiotu vai svēto, viss atkarīgs no žurnālista prasmes un vēlēšanās to darīt.
Šo metodi pārsvarā izmanto, lai kādu personu parādītu vēlamā vai nevēlamā gaismā.
7. VIEDOKĻU KĀ ZIŅU ATTĒLOJUMS
Šis ir viens no pseidoziņu veidiem ar kuru palīdzību tiek panākts noteikta viedokļa pārsvars pār citiem, nepamatoti tos izceļot ziņu plūsmā (viedoklis tomēr nav ziņa, kas ir notikums).
Šādas „ziņas”, piemērs: „Kondolisa Raisa uzskata, ka ….”. Kondolisas Raisas vietā droši varam likt jebkuru personu, piemēram, Jāni Jurkānu, Vairu-Vīķi Freibergu, Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Induli Emsi, Gundaru Bērziņu, Arti Pabriku utt. Tāpat vārda „uzskata” vietā mēs varam likt vārdus „sola”, „piedāvā”, „izsaka”, „cer”, „domā”, ”plāno”, „ir pārliecināts(-a)” utt.
8. SABIEDRĪBAS KAISLĪBU UZKURINĀŠANA VAI SLĀPĒŠANA
Šīs un citas manipulācijas metodes, prasmīgi izmantotas, spēj radīt , pastiprināt vai slāpēt lielas sabiedrības daļas uztraukumus par noteiktiem jautājumiem. Ar šīm metodēm var izraisīt sabiedrības šķelšanos politisku, reliģisku, nacionālu, ekonomisku u.c motīvu dēļ.
Brīdī, kad sabiedrība ir sasniegusi zināmu „uzbudinātības” stāvokli jebkura ziņa, kas izskan publiskajā telpā jāskata „satraucošā” jautājuma kontekstā, daudzas no tām tādējādi iegūst pavisam citu jēgu.
Piemēram, laikā, kad sabiedrībā valda ļoti negatīva attieksme pret vietējiem oligarhiem un pret vienu no viņiem jo īpaši, tad ziņa, ka „Šķēles ģimene iesaistās atkritumu biznesā” tikai vēl uzkurina kaislības. Manipulācijai plašsaziņas līdzeklim vien atliek sameklēt iespējami daudz šāda veida ziņu un likt tās redzamākajās vietās.
Ja pie mums valdītu nopietns saspīlējums starp, piemēram, kristiešiem un nekristiešiem, ziņa, ka kardināls Pujāts ir iesniedzis Saeimā likumprojektu par Marijas debesbraukšanas dienas noteikšanu par svētku dienu, būtu kaislības uzkurinoša, kaut parastā situācijā tā ir vienkārši ziņa.
PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻI – VIENS NO GLOBĀLĀS VARAS INSTRUMENTIEM
Demokrātiskās valstīs teorētiski tiek garantēta vārda brīvība un kā tās nodrošinājuma viens no nosacījumiem ir plašsaziņas līdzekļu kontroles atņemšana valsts varai. Valsts īpašumā tiek pieļauts atstāt tikai t.s. ”sabiedriskos” plašsaziņas līdzekļus (prakse rāda, ka arī tos ir grūti kontrolēt pārprastas vārda brīvības un vājas valsts varas apstākļos).
Par to, ka tā ir valsts vadības varas samazināšana jau tika minēts iepriekš. Varbūt tas ar nav nemaz tik slikti, bet būtisks paliek jautājums, kā varas palielinājums tas ir? Acīmredzami, ka to, kam šie plašsaziņas līdzekļi pieder, jeb precīzāk, kam pieder nozīmīgākie no tiem. Un tās ir mēdiju magnātu kontrolē esošās starptautiskas korporācijas.
Globālā mērogā plašsaziņas līdzekļi pārsvarā kalpo kā ilglaicīgi augsnes sagatavotāji noteiktiem notikumiem un kā tieši īslaicīgu mērķu realizācijas instrumenti (vēlēšanas, nevēlamu personu izēšana no valsts amatiem, dažādu krīžu izraisīšana vai slāpēšana).
Piemēram jau labu laiku plašsaziņas līdzekļi globālā mērogā burtiski iznīcina ASV kā lielvalsti, tās varenība tiek lēnām, bet pamatīgi samalta ar plašsaziņas līdzekļu un nu jau arī ar pašas ASV vadības palīdzību. Atliek tikai gaidīt X stundu, kad līdz ar dolāru kritīs visa ASV ekonomika un militārā varenība. Kad tas notiks vairums cilvēku visdrīzāk pat nopriecāsies par kārtējās ļaunuma impērijas galu.
Globālās varas mērķi reģionālā (piemēram Latvijas) mērogā ir atkarīgi no tās plāniem attiecībā uz konkrēto reģionu. Vienā reģionā mērķis var būt partikušas sabiedrības veidošana, citā saspīlētas sašķeltas sabiedrības veicināšana, vēl citā dažādu sociālu satricinājumu izraisīšana.
Viens gan ir skaidrs, ka globālo varu neinteresē vietējo iedzīvotāju liktenis un labklājība, ja vajadzēs bez emocijām baros kā cūkas, ja vajadzēs – dzīs uz nokaušanu.
KO VĒL VAR DARĪT?
Grūti spriest cik daudz esošā Latvijas valsts vara ir degradējusies, cik zaudējusi spēju valdīt, cik vienkārši izdzenāta un iebiedēta. Varbūt apvienojusi spēkus ļoti spēcīga pretinieka ietekmē, lai saglabātu vadības grožus savās rokās. Varbūt izmisīgi pārgrupējas pārspēka spiesta, lai pie varas paliktu jaunā veidolā.
Jebkurā gadījumā, neatkarīga valsts nevar pastāvēt bez plašsaziņas līdzekļiem, ko spēj kontrolēt valsts vara. Kontrolei nav jābūt totālai, totāla kontrole ir nevēlama, jo tad valsts vara var sākt pati sevi mānīt, kas ne pie kā laba novest nevar. Bet kontrolei noteikti ir jābūt.
Komunikāciju laikmetā nav iespējama pilnīga plašsaziņas līdzekļu kontrole, bet ir iespējama to ietekmes ierobežošana. To var panākt kaut vai ar ekonomiskiem līdzekļiem.
Valsts varas pilnīgā rīcībā vajadzētu būt vismaz vienam TV kanālam, Radio, laikrakstam un interneta ziņu portālam, un obligāti ziņu aģentūrai. Tāpat vismaz lielākajām pašvaldībām ir jākontrolē reģionālie preses izdevumi. Bez tā valsts vadība nav spējīga pilnvērtīgi veikt savas funkcijas.
Pārējiem plašsaziņas līdzekļiem ir jākalpo kā alternatīvai valsts kontrolē esošajiem ar likuma formā definētiem satura ierobežojumiem un darbības pārtraukšanas mehānismiem par šo ierobežojumu pārkāpšanu.
NOBEIGUMAM
Ietekmēt globālo varu ir ļoti grūti. Bet ir iespējams, zinot tās darbības mehānismus, prognozēt turpmāko notikumu attīstības gaitu, piemēroties apstākļiem un izdevīgā brīdī piemērot apstākļus sev.
Tāpat ir iespējams saglabāt vēsu prātu un neļaut sevi izmantot apšaubāmu mērķu sasniegšanai, kam nav nekā kopīga ar deklarētajiem.
Zinot metodes, izmantojot kuras ar mums manipulē, mēs varam palikt par cilvēkiem, nevis kļūt par Pavlova cilvēciņiem, kurus zinoši ļaudis spēj raustīt un dīdīt pēc savas patikas.
Raksts kopēts no draugiem.lv Parunāsim sadaļas. Autors: Ivars Prusis
Vadītājs, nodod informāciju vadāmajam, saņem atpakaļ saites informāciju par rezultātu, novērtē to un veic korekcijas, ja nepieciešams, un atkal nodod vadības informāciju. Un tā vēl un vēl, līdz ir sasniegts vajadzīgais rezultāts. Lūk vienkāršots vadības (varas realizācijas) modelis, ko praksē sarežģītu padara vairāku kvalitatīvi un funkcionāli dažādu iesaistīto elementu (vadāmo) daudzums. Sabiedrības vadība sastāv no ļoti daudz šādiem elementiem ar savstarpēju informatīvu mijiedarbību, kamdēļ ir izplatīts viedoklis, ka sabiedriskie procesi nav centralizēti vadāmi.
Plašsaziņas līdzekļi ir viens no sabiedrības vadības instrumentiem. Tie ietekmē (nodod informāciju) visus valsts un sabiedrības pārvaldes vadības posmus (sākot no ministriem, deputātiem, ierēdņiem un beidzot ar ierindas cilvēkiem).
Valsts struktūru pārvaldes mehānisms balstās uz informācijas apriti likumu, normatīvo aktu, rīkojumu un instrukciju veidā. Plašsaziņas līdzekļi spēj ietekmēt to interpretāciju un izpildes kvalitāti. Valsti nav iespējams pilnvērtīgi pārvaldīt, nepārvaldot plašsaziņas līdzekļus.
Normāli funkcionējošā, neatkarīgā valstī plašsaziņas līdzekļiem un valsts struktūrām jābūt vieniem mērķiem. Plašsaziņas līdzekļu uzdevums ir piegādāt sabiedrībai objektīvu informāciju par valstī un pasaulē notiekošo, izglītot, informēt par nozīmīgākajiem jaunievedumiem valsts pārvaldē, norādīt uz dažādām nepilnībām un problēmām sabiedrībā un valsts pārvaldē.
Plašsaziņas līdzekļu atdalīšana no valsts varas ir valsts vadītāju varas ierobežošana. Katrs ārvalstnieku kontrolē esošs plašsaziņas līdzeklis samazina praktisko valsts neatkarību. Ja kāds no ārvalstniekiem piederošiem plašsaziņas līdzekļiem konfliktē ar valsts varu, tad tā ir tieša ārvalstu iejaukšanās sabiedrības un valsts pārvaldē.
PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU VIENKĀRŠOTS DARBĪBAS PRINCIPS
Plašsaziņas līdzekļu īpašnieki nosaka redakcionālo politiku un izvēlas galveno redaktoru, kurš to realizē.
Redakcionālā politika ir pamatnostādņu kopums par plašsaziņas līdzekļa saturu, tā nosaka informācijas atlases nosacījumus un pasniegšanas formu. Ja plašsaziņas līdzekļu redakcionālo politiku nosaka valsts un kontrolē tās izpildi ar centralizētu valsts pārvaldes struktūru palīdzību, tad to sauc par cenzūru.
Jebkura plašsaziņas līdzekļa saturs sastāv no pārpublicētas (citu radītas), pārpublicētas koriģētas un pašu radītas informācijas. Lai to nodrošinātu tiek algoti darbinieki, kas veic informācijas atlasi, koriģēšanu, oriģinālmateriālu radīšanu un gala informācijas apkopošanu.
Oriģinālmateriālus, vadoties no redakcionālās politikas, rada žurnālisti pēc savas iniciatīvas, galvenā redaktora (vietnieku; sadaļu redaktoru) ieteikuma vai pieprasījuma.
Pārpublicētā informācija tiek ņemta no ārējiem informācijas avotiem. Tie parasti ir citi plašsaziņas līdzekļi, neatkarīgi publicisti, ziņu aģentūras utt.. Jebkurā plašsaziņas līdzeklī ir atstrādāta sistēma kā tiek iegūta un, ja nepieciešams, pārveidota šāda informācija. No pārpublicējamās informācijas nozīmīgākā loma ir ziņu aģentūru sniegtajām ziņām, jo tieši to informācijas krātuvi plašsaziņas līdzekļu darbinieki izmanto visvairāk, veidojot kārtējā izlaiduma saturu. Īpaši tas attiecas uz notikumiem par ko informāciju paši plašsaziņas līdzekļi iegūt nespēj – pirmkārt uz ārvalstīs notiekošo un daļēji arī uz daudziem vietēja mēroga jaunumiem.
Plašsaziņas līdzekļa satura veidošanu vada un gala lēmumu par to, kas „aizies ēterā” ,pieņem viens cilvēks - galvenais redaktors. Tas kā tas tiek darīts (deleģējot un koleģiāli vai arī autoratīvi ) atkarīgs no galvenā redaktora vadības stila.
„Brīvā tirgus” apstākļos plašsaziņas līdzekļus, tāpat kā citus uzņēmumus, ierobežo ekonomiskais faktors. No vienas puses iespēja ietekmēt sabiedrību tiek pārdota kā prece, ko var iegādāties, nopērkot plašsaziņas līdzekli vai daļu tā satura. No otras puses naudīgākie pasūtītāji (plašsaziņu līdzekļu īpašnieki) cenšas monopolizēt savu ietekmi uz sabiedrību ar dempinga palīdzību, izputinot un/vai pārpērkot mazāk naudīgākos konkurentus. Piemēram A/S „Diena” grupa jau labu laiku vienu pēc otra izpērk reģionālos preses izdevumus.
Jebkurā gadījumā arī ekonomiskā faktora dēļ plašsaziņas līdzekļi praktiski nepilda tās funkcijas, kas viņiem būtu jāpilda. Viņi izpilda ekonomiskos un politiskos pasūtījumus, taupot izmaksas, halturē un bieži vien aizmirst kādēļ vispār plašsaziņas līdzekļi ir nepieciešami. Kā būtiskākās haltūras izpausmes var minēt paviršu ziņu aģentūru piedāvātās informācijas atlasi, to pārpublicēšanu ar minimālām vai pat bez korekcijām, nekvalitatīvu korekciju veikšanu un visbeidzot nekvalitatīvu (virspusēju un nepārbaudītu) pašu materiālu radīšanu.
ZIŅU AĢENTŪRAS
Ziņu aģentūras ir specifiski plašsaziņas līdzekļi kuru galvenais uzdevums ir iegūt, apkopot un piegādāt saviem klientiem (pārsvarā citiem plašsaziņas līdzekļiem) informāciju par jaunākajiem notikumiem. No ziņu aģentūru sniegtās informācijas ir atkarīgi visi plašsaziņas līdzekļi un jo lielāks „taupības režīms” ir konkrētā plašsaziņas līdzeklī, jo lielāka ir tā atkarība no ziņu aģentūrām.
Ziņu aģentūras nav daudz. Tās var iedalīt starptautiska mēroga ziņu aģentūrās (piemēram, Reuters), kas darbojas vispasaules vai lielas pasaules daļas ietvaros un reģionālās ziņu aģentūrās (piemēram, LETA un BNS), kas sadarbojas ar starptautiskajām ziņu aģentūrām vai pieder kādai no tām.
Ziņu aģentūru darbības princips ir līdzīgs plašsaziņas līdzekļu darbības principam. To saturs arī tiek veidots vadoties pēc iepriekš noteiktiem principiem, kuru izpilde tiek kontrolēta. Tas attiecas uz atspoguļojamo ziņu atlasi, formulējumu, izvietojumu slejās utt. Tāpat kā plašsaziņas līdzekļos, arī ziņu aģentūrās šī procesa vadība noslēdzas pie viena cilvēka. Un tāpat kā plašsaziņas līdzekļi arī ziņu aģentūras kādam pieder, un īpašnieki protams nosaka gan ziņu aģentūras „redakcionālo politiku”, gan kas to realizēs.
Ziņu aģentūras sevi pozicionē kā objektīvas informācijas sniedzējus, tādēļ tās cenšas neizmantot primitīvākos masu manipulācijas paņēmienus.
Reģionālās (valstiska mēroga) ziņu aģentūras ir ļoti nozīmīgs sabiedrības un valsts vadības instruments ar kā palīdzību tiek sniegtas ziņas (nodota informācija) gan valsts iedzīvotājiem, gan ārvalstniekiem (starptautiskajām ziņu aģentūrām). Tas, kurš kontrolē un nosaka reģionālo ziņu aģentūru darbību (Latvijas gadījumā LETA un BNS), tas lielā mērā nosaka visu valsts plašsaziņas līdzekļu saturu.
DAŽAS MASU MANIPULĀCIJAS (MALDINĀŠANAS) METODES
Manipulācija (maldināšana) ir apzināta informācijas atlase, noformulēšana un attēlošana ar mērķi maldināt informācijas lietotāju (likt noticēt tam, kas realitātē nepastāv), ietekmēt tā viedokli sev vēlamajā virzienā un/vai panākt tā noteiktu rīcību (pirkt kādu preci, balsot par kādu partiju, iziet uz kādu demonstrāciju utt.).
Zemāk aprakstītās metodes parasti tiek lietotas komplektā viena ar otru un to efekts tiek panākts ar vairākkārtēju atkārtojumu noteiktā laika posmā (bieži vien ļoti ilgstošā).
1. „BIRKU” PIEKARINĀŠANA
Ar šīs metodes palīdzību cilvēks, cilvēku grupa, mācība, organizatoriska struktūra vai parādība tiek nosaukta kādā neadekvāti pozitīvā (vai negatīvā) vārdā vai tiek attiecīgi attēlota. Izmantojot šo metodi regulāri objekts sāk asociēties ar „birku” nevis ar to, kas viņš patiesībā ir.
Kā piemēru var minēt tādu vārdu kā „radikālis”, „ekstrēmists”, „antidemokrātisks”, „demokrātisks”, „civilizēts” utt. izmantošana. Šī metode plaši tika un tiek izmantota ES sakarā, attēlojot visu, kas saistīts ar ES pozitīvās vai sliktākā gadījumā mēreni kritiskās krāsās. Pretstatā, piemēram, rakstot par Baltkrieviju, Ķīnu, Krieviju utt. tiek izmantoti vārdi un tekstuālais fons, kas rada negatīvas asociācijas.
Svaigākais piemērs - Ventspils mēra lietas atspoguļošana plašsaziņas līdzekļos. It kā jau nekas īpašs tikai vienu brīdi katra ziņa par šo tematu bija plašsaziņas līdzekļos redzamākajās vietās un sākās ar mantrveidīgu tekstu „Samagos noziegumos apsūdzētais.…”.
2. REDZAMĀKO VIETU PIEKARINĀŠANA
Plašsaziņas līdzekļi ir dažādi, un informācija tajos ir pietiekami daudz, lai lietotājs visu to saturu pat gribēdams nespētu apgūt. No visa plašsaziņas līdzekļu piedāvātā informācijas klāsta ar daļu informācijas iepazīstas daudz lielāks patērētāju skaits nekā ar pārējo (un otrādi, daļa apskata tikai retais), tās ir avīžu pirmās lapas, interneta portālu redzamākās vietas, TV un Radio „primetime” utt.
Izvietojot informāciju šajās vietās, tā aiziet līdz iespējami lielākam cilvēku skaitam. Manipulācija izpaužas šo vietu aizņemšanā nevis ar patiesi svarīgiem notikumiem, bet gan ar ziņām, kuras par svarīgām uzskata plašsaziņas līdzekļa satura noteicēji.
Piemēram no avīžu un interneta portālu pirmajām lapām var aicināt uz barikādēm, var attēlot kādu sev nevēlamu politiķi negatīvā gaismā, var regulāri izplatīt viedokli, ko neatbalsta vairums iedzīvotāju utt.
3. NEPROPORCIONĀLS VIEDOKĻU ATTĒLOJUMS
Katra plašsaziņas līdzekļa saturam un kopējai publiskai informatīvai telpai ir savas robežas. Aizņemot informatīvo telpu ar noteikta veida ziņām un viedokļiem tiek panākts efekts, ka daļa cilvēku notic, ka tāds ir vairākuma viedoklis.
Piemēram, pirmsvēlēšanu „aptauju” regulāra publicēšana vai nepārtraukta ziņošana par ekonomisko krīzi, inflāciju utt., kas esošas krīzes gadījumā to palielina.
Efektīvi šis princips strādā dažāda veida publiskās diskusijās (piemēram, „Kas notiek Latvijā”), kad sarunā piedalās neproporcionāli liels viena viedokļa paudēju skaits, bet oponenti ir mazākumā (un no tiem pašiem nav uzaicināti spējīgākie). Nesagatavots klausītājs, kam pārsvarā arī ir domātas šāda veida pārraides, vienu viedokli dzird daudz vairāk kā citu, kas pats par savi jau ir liela priekšrocība konkrētā viedokļa paudējiem. Visspilgtāk šo tendenci varēja vērot pirms referenduma par iestāšanos ES.
Attiecībā uz starptautiskām ziņām Latvijas plašsaziņas līdzekļu produktu patērētājs ir informatīvā blokādē, jo uzzina par ārvalstīs notiekošo tikai no t.s.”rietumu” ziņu aģentūrām, kas informāciju pasniedz saskaņā ar savu redakcionālo politiku. Prasīgāks patērētājs var iegūt informāciju no alternatīviem ziņu avotiem (vispieejamākie, lai gan ar savu specifiku manipulēšanas ziņā, ir Krievijas plašsaziņas līdzekļi), bet tas nav attaisnojums, ņemot vērā ka plašsaziņas līdzekļu funkcija tomēr ir objektīvi informēt, nevis manipulēt, un vairumam iedzīvotāju nav laika lietot dažādus informācijas avotus.
4. NOKLUSĒŠANA
Metodes būtība – nerunājam par kaut ko būtisku vispār vai arī tikai nenozīmīgi garāmejot. Piemēram, lai gan inflācijas draudi bija zināmi jau sen, par to tika sākts runāt salīdzinoši nesen. Līdzīgi ir ar bērnu pazušanu, augsto mirstību, augsto pašnāvību skaitu, iedzīvotāju aizceļošanu utt.
5. „EKSPERTU” VIEDOKLIS
Noteiktu viedokļu izcelšanai citu starpā tiek pieaicināti „eksperti”.Ar to tiek likts saprast ka šis ir pareizais viedoklis (jo cilvēks jau zinošs, ja jau tiek saukts par ekspertu). Tas, ka par noteiktiem sabiedriskiem procesiem izsakās eksperti ir labi un apsveicami, bet diemžēl tāpat kā ar kopējo plašsaziņas līdzekļu sūtības izpildi, te tiek nepiedodami grēkots.
Manipulācija pirmkārt izpaužas pieaicināto „ekspertu” lokā, kas ir ļoti šaurs, tās pārsvarā ir līdz apnikumam vienas un tās pašas sejas, kas runā vienu un to pašu. Cilvēki (kur nu vēl eksperti), kas paustu pretēju viedokli protams uzklausīti netiek.
6.TEKSTA IZRAUŠANA NO KONTEKSTA UN PĀRFRAZĒŠANA
Pasaule nav viennozīmīga. Ir vienkāršas lietas, kuras var izteikt pāris vārdos, ir sarežģītākas, kam nepieciešams vairāk paskaidrojošā teksta. Cilvēki arī ir dažādi, daži jebkuru domu spēj pārvērst vienkāršos, visiem saprotamos īsos teikumos, bet vairumam šādas spējas ir minimālas.
Ja žurnālista mērķis ir apzināta manipulācija, tad tekstu izraušana no konteksta un pārfrāzēšana ir neizsmeļams manipulācijas lauks. Šādā kārtā jebkuru, kurš ir pateicis vai uzrakstījis vairākus teikumus var attēlot kā pēdējo idiotu vai svēto, viss atkarīgs no žurnālista prasmes un vēlēšanās to darīt.
Šo metodi pārsvarā izmanto, lai kādu personu parādītu vēlamā vai nevēlamā gaismā.
7. VIEDOKĻU KĀ ZIŅU ATTĒLOJUMS
Šis ir viens no pseidoziņu veidiem ar kuru palīdzību tiek panākts noteikta viedokļa pārsvars pār citiem, nepamatoti tos izceļot ziņu plūsmā (viedoklis tomēr nav ziņa, kas ir notikums).
Šādas „ziņas”, piemērs: „Kondolisa Raisa uzskata, ka ….”. Kondolisas Raisas vietā droši varam likt jebkuru personu, piemēram, Jāni Jurkānu, Vairu-Vīķi Freibergu, Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Induli Emsi, Gundaru Bērziņu, Arti Pabriku utt. Tāpat vārda „uzskata” vietā mēs varam likt vārdus „sola”, „piedāvā”, „izsaka”, „cer”, „domā”, ”plāno”, „ir pārliecināts(-a)” utt.
8. SABIEDRĪBAS KAISLĪBU UZKURINĀŠANA VAI SLĀPĒŠANA
Šīs un citas manipulācijas metodes, prasmīgi izmantotas, spēj radīt , pastiprināt vai slāpēt lielas sabiedrības daļas uztraukumus par noteiktiem jautājumiem. Ar šīm metodēm var izraisīt sabiedrības šķelšanos politisku, reliģisku, nacionālu, ekonomisku u.c motīvu dēļ.
Brīdī, kad sabiedrība ir sasniegusi zināmu „uzbudinātības” stāvokli jebkura ziņa, kas izskan publiskajā telpā jāskata „satraucošā” jautājuma kontekstā, daudzas no tām tādējādi iegūst pavisam citu jēgu.
Piemēram, laikā, kad sabiedrībā valda ļoti negatīva attieksme pret vietējiem oligarhiem un pret vienu no viņiem jo īpaši, tad ziņa, ka „Šķēles ģimene iesaistās atkritumu biznesā” tikai vēl uzkurina kaislības. Manipulācijai plašsaziņas līdzeklim vien atliek sameklēt iespējami daudz šāda veida ziņu un likt tās redzamākajās vietās.
Ja pie mums valdītu nopietns saspīlējums starp, piemēram, kristiešiem un nekristiešiem, ziņa, ka kardināls Pujāts ir iesniedzis Saeimā likumprojektu par Marijas debesbraukšanas dienas noteikšanu par svētku dienu, būtu kaislības uzkurinoša, kaut parastā situācijā tā ir vienkārši ziņa.
PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻI – VIENS NO GLOBĀLĀS VARAS INSTRUMENTIEM
Demokrātiskās valstīs teorētiski tiek garantēta vārda brīvība un kā tās nodrošinājuma viens no nosacījumiem ir plašsaziņas līdzekļu kontroles atņemšana valsts varai. Valsts īpašumā tiek pieļauts atstāt tikai t.s. ”sabiedriskos” plašsaziņas līdzekļus (prakse rāda, ka arī tos ir grūti kontrolēt pārprastas vārda brīvības un vājas valsts varas apstākļos).
Par to, ka tā ir valsts vadības varas samazināšana jau tika minēts iepriekš. Varbūt tas ar nav nemaz tik slikti, bet būtisks paliek jautājums, kā varas palielinājums tas ir? Acīmredzami, ka to, kam šie plašsaziņas līdzekļi pieder, jeb precīzāk, kam pieder nozīmīgākie no tiem. Un tās ir mēdiju magnātu kontrolē esošās starptautiskas korporācijas.
Globālā mērogā plašsaziņas līdzekļi pārsvarā kalpo kā ilglaicīgi augsnes sagatavotāji noteiktiem notikumiem un kā tieši īslaicīgu mērķu realizācijas instrumenti (vēlēšanas, nevēlamu personu izēšana no valsts amatiem, dažādu krīžu izraisīšana vai slāpēšana).
Piemēram jau labu laiku plašsaziņas līdzekļi globālā mērogā burtiski iznīcina ASV kā lielvalsti, tās varenība tiek lēnām, bet pamatīgi samalta ar plašsaziņas līdzekļu un nu jau arī ar pašas ASV vadības palīdzību. Atliek tikai gaidīt X stundu, kad līdz ar dolāru kritīs visa ASV ekonomika un militārā varenība. Kad tas notiks vairums cilvēku visdrīzāk pat nopriecāsies par kārtējās ļaunuma impērijas galu.
Globālās varas mērķi reģionālā (piemēram Latvijas) mērogā ir atkarīgi no tās plāniem attiecībā uz konkrēto reģionu. Vienā reģionā mērķis var būt partikušas sabiedrības veidošana, citā saspīlētas sašķeltas sabiedrības veicināšana, vēl citā dažādu sociālu satricinājumu izraisīšana.
Viens gan ir skaidrs, ka globālo varu neinteresē vietējo iedzīvotāju liktenis un labklājība, ja vajadzēs bez emocijām baros kā cūkas, ja vajadzēs – dzīs uz nokaušanu.
KO VĒL VAR DARĪT?
Grūti spriest cik daudz esošā Latvijas valsts vara ir degradējusies, cik zaudējusi spēju valdīt, cik vienkārši izdzenāta un iebiedēta. Varbūt apvienojusi spēkus ļoti spēcīga pretinieka ietekmē, lai saglabātu vadības grožus savās rokās. Varbūt izmisīgi pārgrupējas pārspēka spiesta, lai pie varas paliktu jaunā veidolā.
Jebkurā gadījumā, neatkarīga valsts nevar pastāvēt bez plašsaziņas līdzekļiem, ko spēj kontrolēt valsts vara. Kontrolei nav jābūt totālai, totāla kontrole ir nevēlama, jo tad valsts vara var sākt pati sevi mānīt, kas ne pie kā laba novest nevar. Bet kontrolei noteikti ir jābūt.
Komunikāciju laikmetā nav iespējama pilnīga plašsaziņas līdzekļu kontrole, bet ir iespējama to ietekmes ierobežošana. To var panākt kaut vai ar ekonomiskiem līdzekļiem.
Valsts varas pilnīgā rīcībā vajadzētu būt vismaz vienam TV kanālam, Radio, laikrakstam un interneta ziņu portālam, un obligāti ziņu aģentūrai. Tāpat vismaz lielākajām pašvaldībām ir jākontrolē reģionālie preses izdevumi. Bez tā valsts vadība nav spējīga pilnvērtīgi veikt savas funkcijas.
Pārējiem plašsaziņas līdzekļiem ir jākalpo kā alternatīvai valsts kontrolē esošajiem ar likuma formā definētiem satura ierobežojumiem un darbības pārtraukšanas mehānismiem par šo ierobežojumu pārkāpšanu.
NOBEIGUMAM
Ietekmēt globālo varu ir ļoti grūti. Bet ir iespējams, zinot tās darbības mehānismus, prognozēt turpmāko notikumu attīstības gaitu, piemēroties apstākļiem un izdevīgā brīdī piemērot apstākļus sev.
Tāpat ir iespējams saglabāt vēsu prātu un neļaut sevi izmantot apšaubāmu mērķu sasniegšanai, kam nav nekā kopīga ar deklarētajiem.
Zinot metodes, izmantojot kuras ar mums manipulē, mēs varam palikt par cilvēkiem, nevis kļūt par Pavlova cilvēciņiem, kurus zinoši ļaudis spēj raustīt un dīdīt pēc savas patikas.
Raksts kopēts no draugiem.lv Parunāsim sadaļas. Autors: Ivars Prusis
13 July 2007 @ 03:35 pm
amazon
http://www.amazon.com/o/ASIN/054501
http://www.amazon.com/Quintessential-Mi
http://www.amazon.com/Robotics-Rese
http://www.amazon.com/Quintessential-Mi
http://www.amazon.com/Robotics-Rese
03 July 2007 @ 05:18 pm
1. Take A Bow
2. Map Of The Problematique
3. Butterflies & Hurricanes
4. Assassin
5. New Born
6. Hoodoo
7. Apocalypse Please
8. Starlight
9. Supermassive Black Hole
10. Man Of Mystery
11. Time Is Running Out
12. Bliss
13. Soldier's Poem
14. Invincible
15. Stockholm Syndrome
16. Hysteria
17. Plug In Baby
18. Knights Of Cydonia
2. Map Of The Problematique
3. Butterflies & Hurricanes
4. Assassin
5. New Born
6. Hoodoo
7. Apocalypse Please
8. Starlight
9. Supermassive Black Hole
10. Man Of Mystery
11. Time Is Running Out
12. Bliss
13. Soldier's Poem
14. Invincible
15. Stockholm Syndrome
16. Hysteria
17. Plug In Baby
18. Knights Of Cydonia
15 June 2007 @ 12:45 am
[0:19:51] Kaspars Šķēls says: amm... Krišs ja godīgi tiešām daudz laimes dz. d... tu esi tiešām dikti savādāks cilvēks nekā no malas pateiksi... prieks par tevi, Latvijā ir daudz cilvēku, kas cenšās visu laiku skatīties uz citiem un nemitīgi salīdzināt kā, Dalailama, uzsver.. ne tikai.. daudz, kas nemitīgi runajot cenšās visliak kaut dabūt viens no otra.. cilvēki, kam nav ko teikt, un kas neprot arī klausīties.. Prieks, ka tev vienmēr ir laiks palīdzēt citiem un arī sadzirdēt.. cik lasīju, tad tev esot bijis laiks, un prasme atrast sev ļoti daudz labus draugu.. tiešām augstu to vērtēju..
08 June 2007 @ 12:35 pm
rock am ring part3
rock am ring
lietuvieshu policija ap 3 naktii
mezoniigais pliisiens braucot ara no varshavas velkoties aiz fuureem un esot negaisam
nemazgaashanaas 6 dienu garumaa
draudziigaa melnaa octavia RS uz vaacijas baanja ar kuru ik pa laikam apdzinam viens otru
videi nedraudziigaa kruiizoshana ar KK pa vaaciju uz 190km/h
Japaslave Karlo Motors vecho jo skoda neapstajas pie noteiktaa 195 bet iet liidz 210...
nobrauktie 4000 km 25+25 stundaas...
satiktie vaacieshi
Allez is beer and beer is Allez[vaacieshi izrunaa Alus=allez, bet allez vinjiem noziimee viss, tb = alus ir viss :D ]
un protams emocijas emocijas pie skatuveem... 50tuukstosh skatiitaaju and more...
Jaasaka ka shis bija pirmais RAR koncerts 22 gadu laikaa kuraa 82tuukstoshus biljeshu izpirka jau meenesi pirms koncerta.
Kursh naakamgad brauks? :)
lietuvieshu policija ap 3 naktii
mezoniigais pliisiens braucot ara no varshavas velkoties aiz fuureem un esot negaisam
nemazgaashanaas 6 dienu garumaa
draudziigaa melnaa octavia RS uz vaacijas baanja ar kuru ik pa laikam apdzinam viens otru
videi nedraudziigaa kruiizoshana ar KK pa vaaciju uz 190km/h
Japaslave Karlo Motors vecho jo skoda neapstajas pie noteiktaa 195 bet iet liidz 210...
nobrauktie 4000 km 25+25 stundaas...
satiktie vaacieshi
Allez is beer and beer is Allez[vaacieshi izrunaa Alus=allez, bet allez vinjiem noziimee viss, tb = alus ir viss :D ]
un protams emocijas emocijas pie skatuveem... 50tuukstosh skatiitaaju and more...
Jaasaka ka shis bija pirmais RAR koncerts 22 gadu laikaa kuraa 82tuukstoshus biljeshu izpirka jau meenesi pirms koncerta.
Kursh naakamgad brauks? :)
08 June 2007 @ 12:12 pm
Rock am ring part2
3. diena - piektdiena!
Pamostamies ap 11-12... yesss laime prieks ka var paguleet :)
pirmie alinji un izlienam aaraa paskatamies kur iisti esam nonaakushi :) Wow noshokee daudzaas teltis un daudzaas mashiinas... njaa skats uz goda... sageerbjamies sakaartojam telti un ejam uz mashiinu kur pavadisim kadu laicinu pirms iesanas uz koncertiem. aizejam, pa celjam WC, tad paeedam un tad rodas lieliskaa ideja aizbraukt uz kaadu netaalo veikalu nopirkt eedienu :) WRONG idea. visi vacieshi kas dziivo tuvumaa brauc shurp tieshi shodien, rezultataa atpakalj gaidijaam kaadu stundu lai tiktu uz savu telshu vietu. + veikalu neatradaam :(. = zinaasim, ka taa nevajag darit! atbraucam, sagerbjamies un ejam uz pasaakuma vietu. ar satrauktaam sirdiim tiek noskaidrots celjsh kaa tur nokljuut, izradas vienkarshi - tikai taisni pa celjmalu, nu taa kaadi 3 km un esam sasniegushi konchus. tiek iegaadaata fanu atribuutika - soma ar RAR logo + dzemperis ar RAR logo - pieminjai :) ieguustam apliekamo rokas auduma biljeti (nevis kkadu leeeto papiira :D) un ejam iekshaaa tuuukstoshos cilveeku. tiekam garam apsargiem un talak domajam ko dariit. ejam skatamies kaa izskataas Center Stage - lielaakaa skatuve... - vnk WOW - milziiga skatuve, 4 lieli ekraani, milziigas tumbas, un veel papildtumbas, un visur alus un citu uzkodu kioskinji. Cilveeki dazhnedazhaadie. roozaa kreklos, melnos kreklos :) emo un funk un visvisaaadi :) patiikamas triisas paarnjem izdzirdot The Used uz centerstage speeciigaas skatuves :) nedaudz paklausamies un dodamies jau taalaak izpeetiit kas veel sheit labs ir :) liidz nakamajai skatuvei jaaiet apm. 15minutes - CocaCola Soundwave Tent - telts milziiga ar nelielu skatuvi iekshaa jaunajaam grupaam - patiikama atmosfeera un ljoti silts (citas dienas gan vairs nebija shaada kraasns te :D ) = izdzirdam kkadus jaunos Lost Alone - so so... ejam taalaak - otraa lielaakaa skatuve Suzuki Stage tiek atrasta. Te uzstaajas The Cat Empire - kkas rokveidiigs, bet ari sheit ilgi neuzkaveejamies. Lai gan Suzuki stage veelaak sola My Chem. Romance un Arctic monkeys un citus labumus, izlemjam par labu Center Stage ar Billy Talent, Muse, Linkin Park. Tur arii pavadam visu atlikuso vakara dalju. Ilgs laiks pagaja lidz ieguvaam normaalu vietu kaut cik tuvu, jo tikt cauri shai cilveeku juurai ir gruti + milziga gruustiishanaas... Izbaudam Muse, Linkinpark un dodamies Cocacola soundwave virzienaa, jo tur uzstaajas Funeral For A Friend - bet iekshaa netiekam jo parak daudz cilweeku jau priekshaa ir. Ta kaa kaajas jau visiem saapeeja, tad tika aizmirsts par The Sounds un Evanescence un aiziets uz telti atpuusties :) Celjsh atpakalj atkal kadas 40 minuutes. mashiina. telts. miegs.
Personigi man no shis dienas visvairak patika Muse. Uz datora taa skanja ir taada tuksha. bet dziivajaa redzeet bija lieliski. specigi. neaizmirstami, kaut arii shovs nebija. :)
4. diena - sestdiena
Kaa jau dienu ieprieksh - izguljamies - piecelamies - alus, matiisam un danai cigarete :D mashiina maiziites nedaudz uzkodas un aiziet uz konchiem! shaja dienaa bij paradzeets Lamb Of God, From Autumn to Ashes, Papa Roach, Killswitch Engage, Kaiser Chiefs, Smashing Pumpkins.
Smaga diena - smaga muuzika :)
Man no shiis dienas visvairak patika Papa Roach, jo paareejie muuzikas stili nav parak tuvi, bet tikuntaa redzeet sho visu dziivajaa... (mm)
Interseanti bija tas ka Matiis aizmiga uz f1 trases Lamb Of God laikaa :D Kautkad pa vidu iegaajaam ar matiisu [atstajam meitenes aardoties :)] cocacola teltii un noklausijaamies The Pigeon Detectives, kas nebija plaanots, beet bija baigi forshie :). Smashing Pumpkins bija ritigi kriipiiigi :) diemzel bij sajuta ka kkas ar skanu nav kaartiibaa... bet nu nekas :) Matisam shie visvairak patika :)
Vakara atkal velkamies uz telti un guleet :)
5.diena - sveetdiena
Atkal pieceljamies izgulamies - alus,... dodamies uz mashiinu - kamer meichas laadee bildes kompii, tikmer ar matiisu uzspelejam bumbu starp mashiinaam, mums pievienojas 2 vaacieshi - Alex un Sebastians, ar kuriem jau pec neilga laika sadzeram un dodamies uz kochiem. Ritigi forshi vaacu puishi, Bija veelviens - Christians - kursh vislaik taisija (rock) un ruuca Shpartaa :D. Vaacieshi pastaastija gan labaako celju caur vaaciju atpakalj, gan apjautaajaas par Latviju, un taa laiks pagaja aatri. Diemzel nesanaca redzeet Sunrise Avenue :) Sakuma aizgajam visi uz Center Stage kur bija Good Charlotte, peec tam Velvet Revolver, un beigaas jau Korn - plaanotaa vakara nagla. Pec korn ar matisu aizgajam veel uz Travis un dzirdejam bish Scissor Sisters. Korn diemzel neskaneeja ne labi, ne bija shovs lielissks, vinji pat iisi beidz ustaashanos. Iisi sakot kautkas nebija kaa vajag. Nekas. tikuntaa -taadus kaa Korn katru dienu redzeet nevar :).
Good charlotte punkrockiigie ritmi - nice. No velvet revolver neko gandriz neatceros :D. Travis gan bija ljoti jauks un miiljsh uzstaajiens. jaukas dziesmas, tuvi publikai - patika dikti :) Clooser... Clooser... Velak tiek satiktas meitenes kuras vairs nav kopaa ar angljeim bet ar kkadiem citiem vaacu puishiem :D Dana iet uz telti ar mums, agnese paliek ;).
kkad nakti paarrodas ari Agnese ar Martinu :D no riita shis gan vairs nav manaams.
6. diena - pirmdiena
guljam ilgi. neceljamies. atnaak vaacieshi atvadiities, liidz nakamajam gadam :) - pashi lenam sakaartojamies un ejam uz mashiinu. Neticaas ka tas viss ir cauri. Shada izdzivoshana tik lieliskaa pasaakumaa - neaizmirstami... Sakramejamies un braucam prom. velarvien neticaaas ka vispar te bijaam bijushi. :)
Atpakaljceljsh aatraaks kaa turpceljsh. vismaz domaas :). Nedaudz patilgojos peec maajaam.... saaakumaa 2h sastreegumaa jaaseezh liidz tieku uz baanja bet peec tam jau aatri! Vaacija -> polija [ te atkal gruuti un ilgi] . nedaudz pa warshavu pamaldamies bet atrodam protams visu ko vajag :) - polija
7. diena - otrdiena
polija - lietuva - latvija
Welcome Home !
Laipni Luudzam Latvijaa !
Pamostamies ap 11-12... yesss laime prieks ka var paguleet :)
pirmie alinji un izlienam aaraa paskatamies kur iisti esam nonaakushi :) Wow noshokee daudzaas teltis un daudzaas mashiinas... njaa skats uz goda... sageerbjamies sakaartojam telti un ejam uz mashiinu kur pavadisim kadu laicinu pirms iesanas uz koncertiem. aizejam, pa celjam WC, tad paeedam un tad rodas lieliskaa ideja aizbraukt uz kaadu netaalo veikalu nopirkt eedienu :) WRONG idea. visi vacieshi kas dziivo tuvumaa brauc shurp tieshi shodien, rezultataa atpakalj gaidijaam kaadu stundu lai tiktu uz savu telshu vietu. + veikalu neatradaam :(. = zinaasim, ka taa nevajag darit! atbraucam, sagerbjamies un ejam uz pasaakuma vietu. ar satrauktaam sirdiim tiek noskaidrots celjsh kaa tur nokljuut, izradas vienkarshi - tikai taisni pa celjmalu, nu taa kaadi 3 km un esam sasniegushi konchus. tiek iegaadaata fanu atribuutika - soma ar RAR logo + dzemperis ar RAR logo - pieminjai :) ieguustam apliekamo rokas auduma biljeti (nevis kkadu leeeto papiira :D) un ejam iekshaaa tuuukstoshos cilveeku. tiekam garam apsargiem un talak domajam ko dariit. ejam skatamies kaa izskataas Center Stage - lielaakaa skatuve... - vnk WOW - milziiga skatuve, 4 lieli ekraani, milziigas tumbas, un veel papildtumbas, un visur alus un citu uzkodu kioskinji. Cilveeki dazhnedazhaadie. roozaa kreklos, melnos kreklos :) emo un funk un visvisaaadi :) patiikamas triisas paarnjem izdzirdot The Used uz centerstage speeciigaas skatuves :) nedaudz paklausamies un dodamies jau taalaak izpeetiit kas veel sheit labs ir :) liidz nakamajai skatuvei jaaiet apm. 15minutes - CocaCola Soundwave Tent - telts milziiga ar nelielu skatuvi iekshaa jaunajaam grupaam - patiikama atmosfeera un ljoti silts (citas dienas gan vairs nebija shaada kraasns te :D ) = izdzirdam kkadus jaunos Lost Alone - so so... ejam taalaak - otraa lielaakaa skatuve Suzuki Stage tiek atrasta. Te uzstaajas The Cat Empire - kkas rokveidiigs, bet ari sheit ilgi neuzkaveejamies. Lai gan Suzuki stage veelaak sola My Chem. Romance un Arctic monkeys un citus labumus, izlemjam par labu Center Stage ar Billy Talent, Muse, Linkin Park. Tur arii pavadam visu atlikuso vakara dalju. Ilgs laiks pagaja lidz ieguvaam normaalu vietu kaut cik tuvu, jo tikt cauri shai cilveeku juurai ir gruti + milziga gruustiishanaas... Izbaudam Muse, Linkinpark un dodamies Cocacola soundwave virzienaa, jo tur uzstaajas Funeral For A Friend - bet iekshaa netiekam jo parak daudz cilweeku jau priekshaa ir. Ta kaa kaajas jau visiem saapeeja, tad tika aizmirsts par The Sounds un Evanescence un aiziets uz telti atpuusties :) Celjsh atpakalj atkal kadas 40 minuutes. mashiina. telts. miegs.
Personigi man no shis dienas visvairak patika Muse. Uz datora taa skanja ir taada tuksha. bet dziivajaa redzeet bija lieliski. specigi. neaizmirstami, kaut arii shovs nebija. :)
4. diena - sestdiena
Kaa jau dienu ieprieksh - izguljamies - piecelamies - alus, matiisam un danai cigarete :D mashiina maiziites nedaudz uzkodas un aiziet uz konchiem! shaja dienaa bij paradzeets Lamb Of God, From Autumn to Ashes, Papa Roach, Killswitch Engage, Kaiser Chiefs, Smashing Pumpkins.
Smaga diena - smaga muuzika :)
Man no shiis dienas visvairak patika Papa Roach, jo paareejie muuzikas stili nav parak tuvi, bet tikuntaa redzeet sho visu dziivajaa... (mm)
Interseanti bija tas ka Matiis aizmiga uz f1 trases Lamb Of God laikaa :D Kautkad pa vidu iegaajaam ar matiisu [atstajam meitenes aardoties :)] cocacola teltii un noklausijaamies The Pigeon Detectives, kas nebija plaanots, beet bija baigi forshie :). Smashing Pumpkins bija ritigi kriipiiigi :) diemzel bij sajuta ka kkas ar skanu nav kaartiibaa... bet nu nekas :) Matisam shie visvairak patika :)
Vakara atkal velkamies uz telti un guleet :)
5.diena - sveetdiena
Atkal pieceljamies izgulamies - alus,... dodamies uz mashiinu - kamer meichas laadee bildes kompii, tikmer ar matiisu uzspelejam bumbu starp mashiinaam, mums pievienojas 2 vaacieshi - Alex un Sebastians, ar kuriem jau pec neilga laika sadzeram un dodamies uz kochiem. Ritigi forshi vaacu puishi, Bija veelviens - Christians - kursh vislaik taisija (rock) un ruuca Shpartaa :D. Vaacieshi pastaastija gan labaako celju caur vaaciju atpakalj, gan apjautaajaas par Latviju, un taa laiks pagaja aatri. Diemzel nesanaca redzeet Sunrise Avenue :) Sakuma aizgajam visi uz Center Stage kur bija Good Charlotte, peec tam Velvet Revolver, un beigaas jau Korn - plaanotaa vakara nagla. Pec korn ar matisu aizgajam veel uz Travis un dzirdejam bish Scissor Sisters. Korn diemzel neskaneeja ne labi, ne bija shovs lielissks, vinji pat iisi beidz ustaashanos. Iisi sakot kautkas nebija kaa vajag. Nekas. tikuntaa -taadus kaa Korn katru dienu redzeet nevar :).
Good charlotte punkrockiigie ritmi - nice. No velvet revolver neko gandriz neatceros :D. Travis gan bija ljoti jauks un miiljsh uzstaajiens. jaukas dziesmas, tuvi publikai - patika dikti :) Clooser... Clooser... Velak tiek satiktas meitenes kuras vairs nav kopaa ar angljeim bet ar kkadiem citiem vaacu puishiem :D Dana iet uz telti ar mums, agnese paliek ;).
kkad nakti paarrodas ari Agnese ar Martinu :D no riita shis gan vairs nav manaams.
6. diena - pirmdiena
guljam ilgi. neceljamies. atnaak vaacieshi atvadiities, liidz nakamajam gadam :) - pashi lenam sakaartojamies un ejam uz mashiinu. Neticaas ka tas viss ir cauri. Shada izdzivoshana tik lieliskaa pasaakumaa - neaizmirstami... Sakramejamies un braucam prom. velarvien neticaaas ka vispar te bijaam bijushi. :)
Atpakaljceljsh aatraaks kaa turpceljsh. vismaz domaas :). Nedaudz patilgojos peec maajaam.... saaakumaa 2h sastreegumaa jaaseezh liidz tieku uz baanja bet peec tam jau aatri! Vaacija -> polija [ te atkal gruuti un ilgi] . nedaudz pa warshavu pamaldamies bet atrodam protams visu ko vajag :) - polija
7. diena - otrdiena
polija - lietuva - latvija
Welcome Home !
Laipni Luudzam Latvijaa !
06 June 2007 @ 03:38 pm
Rock Am Ring
Uz rock am ring tika izdomaats doties jau ziemaa, decembrii vai janvaarii izdzirdeju ring/park reklaamu pa radioswh Rock, un daudzas populaaraas grupas panjeema mani, kaa arii iespeeja izrauties no LV kadaa interesantaa pasaaceinaa. Biletes tika iegadatas jau atri, 125euro, braucienam gatavoshanas sakas domaas jau aatri, bet faktiski viss notika peedeejaa nedeeljaa.
Pec celjojuma taga varu teikt ka bija izdomaats tiiri labi, ieguuta liela pieredze ar to pa kuriem celjiem braukt, ka atrak tikt cauri polijai, ka Lietuvaa ir bargi auto sodi, ka Vaacijaa baanji rulee, par mantaam kuras vajadzeja/nevajadzeja njemt liidzi!
Liels prieks ka EU robezhas var shkjeersot ~ 30 sekundees :)
Kopumaa tika veikti ap 4000 km, videjais atrums 69-80km/h ( 69 turpceljaa, 80 atpakalj), max speed 210 :D celja pavadiitas ~55stundas
Pirmaaa diena - Treshdiena - 30.maijs
pa nakti slikti guleju, diena paiet ar meitenem braukajot pa riigu, uz veici, peerkot food un citas nepieciesamaas lietas, pecpusdienaa pagulju un vakaraa pedejaas stundas pa maaju - atvadas no tuvajiem, dusha, sakopshanaas, ieseeshanaas mashiinaa un braukshana!
savaacu Agnesi, mashiina pildaaas, savaacu Matiisu, savaacam Danu un aiziet! tiekam ara no maskachkas, brauciens uz rigas apvadcelju, nestes mekleeshana pie kjekavas/rigas apvadcelja - nekaa :D brauciens talak uz iecavu/bausku, iecavaa pedejo reiz degvielu pielejam liidz uukai, hesburgers un aiziieet! driz jau robezha! piebraucu, iedodu pases, tiesibas utml, paskataas un atdod un aiziet.. hmm..wdf? nu jaa... robezhparbaude - laipni luudzam Lietuvaa ! :D Bildeeshanaas pie robezhas un driz jau laizhamies Leishu zemee :)
Otraa diena - ceturtdiena - 31.maijs sakuma braucam kartigi - nezinami celjim . 90-120... paiet garam paris sponsori un aiziet 140 :)
tiekot uz Baanja (~20km pa baani) paspiedu liidz 190 :D bet pec tam atkal uz 140 aiziet talak... uz kaunjas apvadcelja policija apstadina.
izradas pie leishiem braucejiem zem 2 gadu stazaha atlautais atrums 70km/h ........ man bija 140:P max sods ir par 50+ paarkaaptiem km/h, so taads i man :D 1000-1500 litu sods (~400 eur) + jadodas pie komisara atpakaljceljaa, beet... izdodas sarunaat pa 200eur... nu ko... suudiig bet talak braucam uzmaniigi, samainamies un Agnese brauc jo vinai staazshs jau ir :D so, LT-POL robezha tiek sasniegta tikunta ~3h laikaa izbraucot cauri lietuvai ( aatri ) - arii shai robezhai tiekam cauri aatri! Tagad jau priekshaa ir lieliskaa polija... ar savaam 12 stundaam ko braukt. celjs celjsh celjsh celjsh. celjsh celjsh celjsh. garlaiciigs, mani blakusseedeetaaji mainaas... visi gulj.. pasham ar miegs bik naak bet turos. 4 energy drinki dara savu. braucam braucam braucam un ap 6-7 tuvojamies Warszavai. braucam kur ziimes raada Poznanu un ceram ka buus pareizais celjsh ! Ir ! ( tikai ka velak izradas iebraucaam warshavaa no bishi cita celja). jauki ka Warsavai cauri iet liels baanis, taa ka jaastaav ir diezgan maz. Taga jau celjsh uz poznanu. lietus tumshs daudz fuures riebiigs celjsh...
pec kaadas stundas braucu pirmajaa benziintankaa jo gandriz aizmigu. Mainamies ar Agnesi. pagulju nedaudz. tikmer shie aizbrauc liidz baanim un pa baani agnese braukaajas :) celjsh celjsh celjsh un ap 2 dienaa esam jau pie Pol-Deutsch robezhas. arii tiekam cauri aatri un aiziiet! BAANIS :D Kuraa valstii veel var pabraukt garaam polichiem uz 180 un tev par to nekas nebuus? :P
Satiekam Agneses krustmaati, kura izdurkajusi celju ka aizbraukt lidz Nirenbergai[nurburgringa], kas izradas ljoti paliiidz!. Ieperkamies leetaa vaacu veichii, paedam un aiziet!600km. skrienamie draudzejamies ar melnu skoda octavia RS, ar kuru kopa pavadam ap 450km un beigas draudzigi atvadamies :) pa vidu vel paedam kkados macdonaldos utml :D
tad jau pa tumsu tuvojamies galameerkjim, sanak nedaudz nomaldities bet ieraugam ziimi Nurburgringa un aiziet, sekojam ziimeem un driz atrodam :) daudzas mashinas stav rindaa uz iebraukshanu. braucam... vienaa no kempingu vietaam... noliekam masinu un ejam celt telti. Mood: cheerful jo galapunkts un beidzot var alinu iedzert :)
noskaidrojam kur iisti var celt telti - uzcelam izdzeram pa alum[gandriiz] un ejam guleet! YES beidzot miegs!
Pec celjojuma taga varu teikt ka bija izdomaats tiiri labi, ieguuta liela pieredze ar to pa kuriem celjiem braukt, ka atrak tikt cauri polijai, ka Lietuvaa ir bargi auto sodi, ka Vaacijaa baanji rulee, par mantaam kuras vajadzeja/nevajadzeja njemt liidzi!
Liels prieks ka EU robezhas var shkjeersot ~ 30 sekundees :)
Kopumaa tika veikti ap 4000 km, videjais atrums 69-80km/h ( 69 turpceljaa, 80 atpakalj), max speed 210 :D celja pavadiitas ~55stundas
Pirmaaa diena - Treshdiena - 30.maijs
pa nakti slikti guleju, diena paiet ar meitenem braukajot pa riigu, uz veici, peerkot food un citas nepieciesamaas lietas, pecpusdienaa pagulju un vakaraa pedejaas stundas pa maaju - atvadas no tuvajiem, dusha, sakopshanaas, ieseeshanaas mashiinaa un braukshana!
savaacu Agnesi, mashiina pildaaas, savaacu Matiisu, savaacam Danu un aiziet! tiekam ara no maskachkas, brauciens uz rigas apvadcelju, nestes mekleeshana pie kjekavas/rigas apvadcelja - nekaa :D brauciens talak uz iecavu/bausku, iecavaa pedejo reiz degvielu pielejam liidz uukai, hesburgers un aiziieet! driz jau robezha! piebraucu, iedodu pases, tiesibas utml, paskataas un atdod un aiziet.. hmm..wdf? nu jaa... robezhparbaude - laipni luudzam Lietuvaa ! :D Bildeeshanaas pie robezhas un driz jau laizhamies Leishu zemee :)
Otraa diena - ceturtdiena - 31.maijs sakuma braucam kartigi - nezinami celjim . 90-120... paiet garam paris sponsori un aiziet 140 :)
tiekot uz Baanja (~20km pa baani) paspiedu liidz 190 :D bet pec tam atkal uz 140 aiziet talak... uz kaunjas apvadcelja policija apstadina.
izradas pie leishiem braucejiem zem 2 gadu stazaha atlautais atrums 70km/h ........ man bija 140:P max sods ir par 50+ paarkaaptiem km/h, so taads i man :D 1000-1500 litu sods (~400 eur) + jadodas pie komisara atpakaljceljaa, beet... izdodas sarunaat pa 200eur... nu ko... suudiig bet talak braucam uzmaniigi, samainamies un Agnese brauc jo vinai staazshs jau ir :D so, LT-POL robezha tiek sasniegta tikunta ~3h laikaa izbraucot cauri lietuvai ( aatri ) - arii shai robezhai tiekam cauri aatri! Tagad jau priekshaa ir lieliskaa polija... ar savaam 12 stundaam ko braukt. celjs celjsh celjsh celjsh. celjsh celjsh celjsh. garlaiciigs, mani blakusseedeetaaji mainaas... visi gulj.. pasham ar miegs bik naak bet turos. 4 energy drinki dara savu. braucam braucam braucam un ap 6-7 tuvojamies Warszavai. braucam kur ziimes raada Poznanu un ceram ka buus pareizais celjsh ! Ir ! ( tikai ka velak izradas iebraucaam warshavaa no bishi cita celja). jauki ka Warsavai cauri iet liels baanis, taa ka jaastaav ir diezgan maz. Taga jau celjsh uz poznanu. lietus tumshs daudz fuures riebiigs celjsh...
pec kaadas stundas braucu pirmajaa benziintankaa jo gandriz aizmigu. Mainamies ar Agnesi. pagulju nedaudz. tikmer shie aizbrauc liidz baanim un pa baani agnese braukaajas :) celjsh celjsh celjsh un ap 2 dienaa esam jau pie Pol-Deutsch robezhas. arii tiekam cauri aatri un aiziiet! BAANIS :D Kuraa valstii veel var pabraukt garaam polichiem uz 180 un tev par to nekas nebuus? :P
Satiekam Agneses krustmaati, kura izdurkajusi celju ka aizbraukt lidz Nirenbergai[nurburgringa], kas izradas ljoti paliiidz!. Ieperkamies leetaa vaacu veichii, paedam un aiziet!600km. skrienamie draudzejamies ar melnu skoda octavia RS, ar kuru kopa pavadam ap 450km un beigas draudzigi atvadamies :) pa vidu vel paedam kkados macdonaldos utml :D
tad jau pa tumsu tuvojamies galameerkjim, sanak nedaudz nomaldities bet ieraugam ziimi Nurburgringa un aiziet, sekojam ziimeem un driz atrodam :) daudzas mashinas stav rindaa uz iebraukshanu. braucam... vienaa no kempingu vietaam... noliekam masinu un ejam celt telti. Mood: cheerful jo galapunkts un beidzot var alinu iedzert :)
noskaidrojam kur iisti var celt telti - uzcelam izdzeram pa alum[gandriiz] un ejam guleet! YES beidzot miegs!
01 May 2007 @ 11:15 pm
ir!
yess!!!
beidzot! izdevaas! :)
1. maijs... yeaaha
Speele Sporta pilii... pat izejot uz ledus uzreiz parnjem bijiiba... te tach speleja Balderis un citas ljoti zinaamas zvaignznes..notika slavenas speeles...
speele pret stipru, cita limenja komandu
zaudeejums
toties... vienus no diviem ice pirates vaartiem scored Krishs :)
par to ar shis ieraksts
baudi
:)
ps...incanti cik ilgi...
yess!!!
beidzot! izdevaas! :)
1. maijs... yeaaha
Speele Sporta pilii... pat izejot uz ledus uzreiz parnjem bijiiba... te tach speleja Balderis un citas ljoti zinaamas zvaignznes..notika slavenas speeles...
speele pret stipru, cita limenja komandu
zaudeejums
toties... vienus no diviem ice pirates vaartiem scored Krishs :)
par to ar shis ieraksts
baudi
:)
ps...incanti cik ilgi...
28 March 2007 @ 04:29 pm
par shito gan noreecos:D
Citaats no DB intervijas ar Katrīnu Sataki:
"Viens no slavenākajiem hakeru uzbrukumiem Latvijā bija, kad viena uzņēmuma vadītājs intervijā pateica, ka Latvijā hakeri ir pilnīgas nulles. Nākamajā dienā viņam viss bija uzlauzts. "
:DD
Citaats no DB intervijas ar Katrīnu Sataki:
"Viens no slavenākajiem hakeru uzbrukumiem Latvijā bija, kad viena uzņēmuma vadītājs intervijā pateica, ka Latvijā hakeri ir pilnīgas nulles. Nākamajā dienā viņam viss bija uzlauzts. "
:DD
05 March 2007 @ 10:54 am
ultimate truth
cause -> effect
action -> reaction
bet kapee gan nee?
action -> reaction
bet kapee gan nee?
Current Mood: 
cheerful
cheerfulCurrent Music: dzex :D
20 February 2007 @ 04:58 pm
beidzot avaarijaa!
yessss
taada sajuuta...
virpulji uz Juurmalas shosejas
prieks un laime ka neviens neieskreeja.
Shkrobis ka mammas mashiinai taa neiet...
Shkrobis ka taa gadijaas...
shonakt baigi sasniga, netiiriiti celji, brauc visas masiinas leeni, 50-70km/h, mamma uz 75 km/h pa tresho joslu garaam visiem mierigii, brauc, priekshaa tad kkads ar piekabi, oh well samazina atrumu, saak izsliideet, mamma nospiezh bremzi - vel bish sak izslidet - es bljauju lai nebremzee, tad shii piespiezh gaazi censhas iztaisnot bet nu, low skills vinai, rezultaataa, ka lai pasak, nu ja brauc pa kreiso joslu, masina sagriezas pa ~90gradiem preteji pulkstenim, ar priekshejo labo purnu pret barjeru, tad skats uz aizmuguri, tad turpina griezt mashiinu, tad labais aizmugurejais pret barjeru, tad vel turpina griezt, un apstajas shkjersam 3 joslai ar skatu pa kreisi no celja, nu tjip shkjersam, mucha fixi pabrauca nost.
Barjera palika salociita
zvans sencim
112
sencis pakjeera mani peec briizha un aizbraucaam
mamma palika gaidit policiju..3h gaidija brr
es pa 2h nokaveju studijas jo riigaa bija vnk murgs
~40 avarijas riigaa esot bijushas no riita
neparasts celjsh uz skolu
yessss
taada sajuuta...
virpulji uz Juurmalas shosejas
prieks un laime ka neviens neieskreeja.
Shkrobis ka mammas mashiinai taa neiet...
Shkrobis ka taa gadijaas...
shonakt baigi sasniga, netiiriiti celji, brauc visas masiinas leeni, 50-70km/h, mamma uz 75 km/h pa tresho joslu garaam visiem mierigii, brauc, priekshaa tad kkads ar piekabi, oh well samazina atrumu, saak izsliideet, mamma nospiezh bremzi - vel bish sak izslidet - es bljauju lai nebremzee, tad shii piespiezh gaazi censhas iztaisnot bet nu, low skills vinai, rezultaataa, ka lai pasak, nu ja brauc pa kreiso joslu, masina sagriezas pa ~90gradiem preteji pulkstenim, ar priekshejo labo purnu pret barjeru, tad skats uz aizmuguri, tad turpina griezt mashiinu, tad labais aizmugurejais pret barjeru, tad vel turpina griezt, un apstajas shkjersam 3 joslai ar skatu pa kreisi no celja, nu tjip shkjersam, mucha fixi pabrauca nost.
Barjera palika salociita
zvans sencim
112
sencis pakjeera mani peec briizha un aizbraucaam
mamma palika gaidit policiju..3h gaidija brr
es pa 2h nokaveju studijas jo riigaa bija vnk murgs
~40 avarijas riigaa esot bijushas no riita
neparasts celjsh uz skolu
19 February 2007 @ 11:48 am
cilveki saka ka ir taada peleekaa masa, un ta baigi censhas izcelties no taas lai pamanitu vinus.
tas nu taa
viena doma - jo vairak tu centies buut citaadaaks jo vairak tu esi taads pats kaa tie citi. arii savaa zinjaa masa
otra doma - neviens cilveks nav tads pats kaa kaads cits cilveks, tadelj tiem kas kko saka par peleeko masu deretu izmazgaat acis vai kaa citaadi atpogaat taas un paskatiities iisti kas tur ir. nepaziistot, neiepaziistot, kaa tu vari secinat ka shis cilveks ir peleks?
laikam ar to muusdienas saprot - parasts cilveks par kuru es neko nezinu - peleka masa.
muljkjiigi ljoti
PS es vakar aizdomajos ka laikam tomeer esmu saacis mazaak saliidzinaat, bet dziivot vnk priekam un ljauties.
ljoti biezhi kad iet runas ar Matiisu kas labaks kas sliktaaks kas forshaaks u.tml es beigaas saku - aj tak man po, kada starpiiba...
nu un ka vienam ir labak amashina vai kompis. tas tevi padara par sliktaaku cilveku, ka nespej dabut to kas ir vinam? tak po..kada starpiba
:)
==kartejais murgainais MANS savaarstijums, kursh nemeklee auditoriju
tas nu taa
viena doma - jo vairak tu centies buut citaadaaks jo vairak tu esi taads pats kaa tie citi. arii savaa zinjaa masa
otra doma - neviens cilveks nav tads pats kaa kaads cits cilveks, tadelj tiem kas kko saka par peleeko masu deretu izmazgaat acis vai kaa citaadi atpogaat taas un paskatiities iisti kas tur ir. nepaziistot, neiepaziistot, kaa tu vari secinat ka shis cilveks ir peleks?
laikam ar to muusdienas saprot - parasts cilveks par kuru es neko nezinu - peleka masa.
muljkjiigi ljoti
PS es vakar aizdomajos ka laikam tomeer esmu saacis mazaak saliidzinaat, bet dziivot vnk priekam un ljauties.
ljoti biezhi kad iet runas ar Matiisu kas labaks kas sliktaaks kas forshaaks u.tml es beigaas saku - aj tak man po, kada starpiiba...
nu un ka vienam ir labak amashina vai kompis. tas tevi padara par sliktaaku cilveku, ka nespej dabut to kas ir vinam? tak po..kada starpiba
:)
==kartejais murgainais MANS savaarstijums, kursh nemeklee auditoriju