krishjaanis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
09:01 am: svešinieki (ewige jude?) jeb Rīgas mentalitāte kā Latvijas vēsturiskā un joprojām aktuālā problēma
Iepriekšējā ieraksta izskaņas ilustrācijai paņemsim nelielu, joprojām aktuālu skici no Skalbes Mazajām piezīmēm (laikposmā no 1923.-1933. gadam): 

"Še, Rīgā, mēs vienmēr vēl jūtamies kā svešinieki. Mēs še vēl vienmēr esam "iebraucēji no laukiem", kuri kādā no šiem vēsiem piecstāvu namiem īrē sev mēbelētu istabiņu un iet skolā, strādā kantorī vai fabrikā. Tikai svešinieki uz reizes še jūtas kā mājās. (To vientiesīgi bija izmantojis kāds Amerikas latvietis, aicinādams tautiešus pāri uz Latviju, kur viss esot tāpat kā vecā Krievijā). Kur, kādā zemē gan varētu izdot šo famozo pavalstniecības likumu, kurš desmitiem tūkstošu sveštautiešu piešķir pavalstniecību gandrīz bez kādiem noteikumiem, neprasot ne mazāko saiti ar zemes valodu, tradīcijām, kultūru? To var tikai Rīga, šis internacionālais gadatirgus, kur katrs runā savā valodā un tikai latvietim vajag visas saprast. Nevienā galvaspilsētā nav tik liels sveštautiešu iespaids kā Rīgā. Kad jūs uzrunā krieviski vai vāciski, jūs pieklājīgi tāpat pūlaties atbildēt. Bet citās zemēs cittautieši centīgi, pieklājīgi pūlas pieslieties tās zemes valodai. Še mēs vēl to nekur nemanām. Mēs paši pie tam esam vainīgi, jo mēs to viņiem vēl neprasām."  

Loģiski, ka bija tik daudz Vīnes vai Berlīnes žīdu - kuri, mācēdami visas valodas starptautiskā gadatirgū - neredzēja relevanci piesaistei konkrētai zemei, konkrētai ausgnei, vietai, seno tēvu zemei, ar konkrētu valodu un konkrētu nacionālo reliģiju. Loģiski, ka viņiem tas izskatījās kā joks (tāpat loģiski, ka lielo pilsētu jauniešiem un elitei kā joks pagājušgad izskatījās tumsonīgie vēlētāji, neapmierinātie, no reģioniem). Bezmaz vai gribas teikt, ka mēs paši, latvieši, ar savu gribas un apņēmības mazumu (kas brīžiem atgriežas tikai uzplūdos), un ar savu gļēvo kautrību, esam radījuši krievu problēmu. Pareizāk sakot, nevis esam radījuši - to radīja totalitārs okupācijas režīms un imperiālais mantojums - bet gan ērtības, kautrības un liekuļotas pieticības, neizcelšanās vārdā esam ļāvuši šai problēmai turpināties un ilgt  Iespējams, tieši Rīgas dēļ, turklāt jau vēsturiski - tu nevari ne 19. gs otrajā pusē, ne visa 20. gs. pirmajā pusē, ne neatkarīgo valstu laikā, ne arī tagad salīdzināt Rīgu ar Tallinu. Tāpēc igauņiem nacionālisms un valstgriba nav kaut kas tik problemātisks kā latviešiem ar viņu milzīgo postimperiālistisko un postindustriālo Rīgu. Latvieši, lielie pasaules pilsoņi, kosmopolīti un lielie pasaules lāpītāji! Kamēr māte kaut kur pusaizmirstā sētā, gluži kā Skalbes Vērdiņā, viena pati sēž, auž un klusi gaida dēlu pārnākam mājās. Loģiski, ka ir tik daudz skolotu un smalkjūtīgu latviešu, kuri daudz vairāk jūtas kā mājās Londonā, Berlīnē, Briselē un Ņūjorkā, šajās tautu Bābelēs, nevis tēvuzemes mežos, laukos, pakalnos, jūras un upju krastos vai senajās dzimtas mājās kaut kur uz laukiem (jo tur nav wi-fi, vai jāiet uz sauso tualeti (a la simamura). Viss tikai Rīgas dēļ (kas gan ir smuka pilsēta, taču ar to smukumu vien nacionālo valsti un pašnoteikšanos neiznesīsi). 


Powered by Sviesta Ciba