Es vakar pamodos salīdzinošilaicīgi, jo 8.30 man bija sapulce caur skaipu. Tad saģērbos un devos uz UNI patrennēties pirms aizbraukšanas. Biju visu precīzi izrēķinājusi, man bija precīzi 13.00 jābeidz, lai es 13.20 varētu būt Schoenbrunn pieturā. Vakar priecājos kā pirksti pa klavierēm skrien, tāpēc pāris reizies izspēlēju bahu 3x ātrāk kā parasti un Debesī tikai vieglā tempā pāris reizes cauri,patrennēju kreiso roku ar gammām un arpēdžijām (man kaut kas nav ar kreiso roku.. laikam tiešām jāsāk baigi trennēt mugura. Man bail, kanotiks tas pats,kas mammai. Visu laiku it kā ir vissnormāli, nekonevar pamanīt, bet,kad spēlēju klavieres viņa savelkās un kļūst kā paralizēta (nu ne galīgi, bet tuvu).. Šķiet,ka tas no muguras, jo plecs vēljoprojām šķībs..). Tad man bija vēl 20 minūtes palikušas, izdomāju padziedāt.. Ehh, Anete,Anete!! Attapos 13.08... Nu sāku diebt tādā tempā, kaknapi paelpot varēju, bet mani pagaidīja mašīna un es tomēr laimīgi nokļuvu Grācā.
Biju vakar uz Suora Angelica un Gianni Schicchi. Nu otrajā variantā es pārsmējos ne pa jokam.. :D īpaši par Ērika trulo sejas isteiksmi! Viņš nu bija izcils tupa cilvēka atspoguļojums! Kamēr Lauretta dziedāja "O mio bambinno caro" (starp citu, Lauretas atveidotāja bija nu ļooti līdzīga Evitai Zālītei, tikai dziedāja sliktāk par viņu, bet arī labi), Ēriks sēdēja ar trulu sejas izteksmi gultā (kurā, protams, bija arī līķis un apkārt arī citi ģimenes locekļi apsēduši) un kožļāja gumiju! Es biju pārzviegusies! Arī čalis, kurš bija "pālī" bija superīgs.
Pēc tam devāmies ar dziedātājiem uz caffē, atzīmēt pēdējo izrādi, tad iepazinos ar Ēriku tuvāk (viņam vecāki latvieši, taču emigrējuši uz Vāciju, pats dzimis vācijā. Bet prot latviešu valodu. Diezgan egocentriska būtne, bet ne slikts.) un viņa draudzeni (kura ir korejiete, abi kopā izskatās mazliet komiski. ēriks miesasbūves ziņā atgādina Vaickovsku Pēteri, bet korejiete ir tāda masiņa un trausla). Draudzene (vārdā Can) bija ieinteresēta manā skolotājā, tāpēc palūdza manu tālruņa nummuru.
Tad iepazinos ar Eliasu un vienu trompetistu. Elias mani apbrīnoja par to, ka tik jauna esmu jau precējusies, trompetists vnk čiloja. Visakompānija mazliet samazinājās (līdz 4 cilvēku izmēram) un devāmies dejot (Dāvids pēdējo dienu Grācā,būs atpakaļ tikai martā.. H ļooti vajadzēja atvadīties). Paldies Fjodoram (viņš no Ukrainas nāk, tāds rižš dziedātājs), kurš atnāca līdz, jo citādi es būtu no garlaicības nomirusi,vai arī nebūtu ļāvusi nabaga saldajam pārītim izpaust savu pievilcību vienam pret otru. Tā nu mēs ar Fjodoru dejojām visu vakaru un runājām par politiku. :D Tad,kadbijām nonākuši līdz kojām (3.45), pieklājīgi pagriezām muguru saldajam un turpinājām runāt par politiku. :D
Helēnas iztabas biedrenei bija 5.30 vilciens uz Maskavu, viņai līdz 4.00 vajadzēja gulēt. Mēs ar H izdomājām izdzert tēju un pagaidīt līdz 4.00, tad es varētu viņas kaimiņienes gultā gulēt un mēs viņu arī neuzmodinātu. Lūk kā. Tā mēs aizgājām uz virtuvi, uzlikām ūdeni. Līdz uzvārījās izdomājām pa kojām paklīst.. Aizgājām līdz kapellai, paņirdzām, noskaitījām Tēvreizi pēc tam, un devāmies tējas dzeršanas pasākumā, kas izvērtās arī par izēšanās pasākumu. :D Tā mēs istabiņā ieradāmies 4.45... Un kaimiņiene vēl gulēja. Tad viņu H saudzīgi pamodināja.. iņai bija 10 min līdz taksim.. Viņa vēl bija pālī (vakar bija iestājeksāmeni Grāzas UNI,viņu nepaņēma, lai gan viņa bija ļooti laba), un lamājās "mātes" valodā.. Mēs ar H pārzviedāmies, šī vēl pukstēja uz mums, ka mēs viņu, nabadzīti, apņirdzam! :D Tā nu ap 5.15 tiku gulēt... Jāteic, ka miegs bija ļooti salds... Līdz 11.00.. ;)