Ar darba kolēģi stāvam ielasmalā. Ieraugu, ka pa to pašu malu nāk pretim cilvēks, kurš ir tērpies tieši kā es. Nākot tuvāk ieraugu, ka tas esmu es, bet ar nedaudz savādāku seju. Tāda kā man, tikai nedaudz plānāka. Viņam seko mana kolēge. Arī. Tādas pašas drēbes kā viņai. Bet seja ar izteiktātām acīm.
Iesākumā bailes. Vairāk šuks. Bet, kad nāk pretīm tāds pats pāris, ar vēl savādākām sejām, bet līdzība ~90%, tad sākas izmisīgi smiekli. Mums abiem, kas ir 100% (pēc sajūtām) mēs. Bet šie līdzīgie pāri iet garām un dīvaini noskatās.
Rezultāts - priecīgsrīts.
|