beidz, beidz, labāk domā par to, ko vēl vari izdarīt.
(un ja tu zinātu, cik bieži man galvā ir līdzīgas domas - sāp, ka mani vecāki nesūtīja mūzikas skolā, vismaz notis pazītu, varbūt mācētu spēlēt kādu instrumentu. sāp, ka pārāk ņēma vērā manu viedokli, kad biju pavisam sīka un atteicos iet mākslas skolā. sāp, ka ome mūždien centās pierunāt mni iet šūšanas pulciņā, bet es neļāvos, likās, ka pašam šūt sev drēbes ir stulbi. eh. bet jācer, ka kādu dienu es tomēr kaut ko iemācīšos. un tev ir jādara tas pats!)(un vispār, ja tu kādreiz kļūsi par nonarkojušos bomzeni, brauc uz Alūksni, es jau arī kaut kur tepat uz ielām mētāšos)