| ......tas īpašais skatiens, tas kurš liek trīsēt un smaidīt, es spēru divus soļus un pieskāros Tev, saglaudu matus aiz auss un viegli noskūpstīju uz kakla, Tavas acis smaidīja, un lūpas sniedzās pēc manējām...
un tad... un tad atvērās durvis un ienāca Realitāte. |