Laiks apstājās, vienā mirklī...
Visi apklusa.
Raudzījās plašām acīm un gaidīja Brīnumu.

Brīnums ieradās Pasaulē, tikai citāds.
Citāds - gluži savādāks, priekšstatiem neatbilda - ko nu?

Sveika Klabe, es ierados tikko, kas šeit labs, kas interesants, ko pastāstīsi man par sevi, kas esi, ko dari, kā iet?

Sveika Klabe!

Sveika.
Esmu mazs smukums, maza daļiņa no virtenes, mazs grabulis, mazs knipucis no visas lielās Saimes.

... kaut kas lika smaidīt...
lika iepukstēties sirds stūrītī...
tās lūpas bija tik valdzinošas, ka trīsas pārskrēja pār augumu un varēju tikai smaidīt...
smaidīt bezgalīgi, bez vārdiem, bez noteikumiem...
tajā vakarā ieraudzīju viņā, kaut ko jaunu, kaut ko valdzinošu, ko iepriekš biju palaidusi garām, jo viņu saucu par māsu...
par māsu ar kuru vienmēr var aprunāties par visādām dzīves peripētijām, ar kuru var pastrīdēties un ar kuru var iedzert kopā tēju un iedot mīļu buču.
kurai var pieglausties, un kuras klēpī var izraudāties, kura pateiks ko labu, kad to vajag, un kura iedunkās, kad to prasās...
bet tajā vakarā...
tajā vakarā likās, ka pamodos no miera...
no lielā ziemas miera.
smaidu.
pukstu.
elpoju.
ir sasodīti labi būt dzīvai un lidot sajūtu virpulī, kas nes bezgalīgās kņudinošās tālēs, kā vieglu pūku vējš debesīs...
ir Labi.

ieleju glāzē vīnu, sarkanu kā rietošas saules staru, un domāju par Tevi...
...virpinu pirkstos baltas pērļu krelles un smaidu, skūptu savas domas, un sapnī glāstu Tavus matus.

silta dvaša sasilda manus pirkstus un pērļu krelles kūst, kristāla lāses pil uz manām krūtīm, Tu smaidi.

ir labi un silti. :)