gargantijs

izturamā ikdienišķība

Sun, 27 Apr 2025 16:53:27 GMT

Man liekas, ka viss nozīmēja vairāk

Man liekas ka tā bija kādreiz

Katram rītam bija nozīme

Mēs pamodāmies un spīdēja saule

Bet mani tas neinteresēja

Tagad mani tas pēkšņi interesē

Fri, 29 Nov 2024 08:30:23 GMT

my way is in the sand flowing
between the shingle and the dune
the summer rain rains on my life
on me my life harrying fleeing
to its beginning to its end

my peace is there in the receding mist
when I may cease from treading these long shifting thresholds
and live the space of a door
that opens and shuts

S. Beckett

īsums

Mon, 07 Oct 2024 09:31:07 GMT

Es kaut kad esmu šeit rakstījis, ka nevēlos nosprāgt nekad neredzējis Klusā okeāna viļņus.

Es tos viļņus šogad redzēju, diezgan negaidīti. Mēs pārbraucām kalnus no Jukonas teritorijas uz Aļasku, es ierāvu mazu šņabīti un rozā šortos ielecu Klusajā okeānā.

Skagvejā, vietā, kur sākās ceļš uz zelta drudža Klondaiku (ne to, kas katrā latvju mazpilsētā).

Pēc mana mērciena ar mums atpeldēja sasveicināties ronis. Skagvejā bija ap nulli. Jukonā mīnus trīsdesmit.

Kas vēl. Šogad uzsāku mazliet kajakot. Ļoti patīk. Uzzināju par poļu kajakošanas leģendu vārdā Aleksanders Doba.

Viņš esot nomiris 74 gadu vecumā Kilimandžāro virsotnē, kur uzkāpis nolēma apsēsties un aizgāja momentā.

Kilimandžāro tātad joprojām ir manā darāmo lietu sarakstā, par ko Aleksandrs Doba man atgādināja.

Vakar izlasīju grāmatu par pamesto spoku pilsētiņu Jukonas ziemeļos, no kurienes nāk mana laba drauga ģimene. Mēs to pilsētiņu redzējām caurbraucot, tagad tā ir slēgta.

Autore pēcvārdā minēja, ka viņa, iespējams, nekad uzrakstījusi grāmatu par to, ja viņai neatklātu briesmīgu, paralizējošu slimību.

Es arvien vairāk sāku blabarēt apkārt, ka viss tas Jukonas un pazudušās/ atrastās čoma dienasgrāmatas stāsts jāuzraksta. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tur būs arī mans stāsts, skatoties uz 2. pasaules kara likteņiem caur saraustītā 21. gadsimta Rīgas blusainā hipstera (manis) prizmu.

Bet laika ir maz.

Prustiskais moments

Fri, 17 May 2024 10:12:47 GMT

Šodien izlasīju tvītu, kur amerikāņu čalis domā, kāpēc indieši tik maz dzer alkoholu. Tādēļ indiešiem piederoši bāri viņaprāt ir "aizdomīgi". Nu nekas, klasisks "subtle racist" ņēmiens.

Nākamajā tvītā viņam ir "prustiskais moments", kur viņš atminas koledžas ballīti, kur visi indieši ir sadzērušies un sauc viens otru par "nigga".

Smieklīgi, bet mani visvairāk interesē šis "prustiskais moments". Man šķiet, ka pirms daudziem gadiem kaut ko šeit rakstīju par prustisko momentu, kur guļu gultā un kaut ko atceros. Es tiešām no Prusta esmu lasījis tikai pāris lapas ar secinājumu, ka tas ir kaut kas šaušalīgi garlaicīgs. Man radās iespaids, ka viņa varonim (vai arī pašam Prustam) ir bijusi šaausmīgi garlaicīga dzīve, ja jau tik bieza grāmata sastāv no tā, ka čalis visu laiku atceras kaut kādu sūdu.

Bet šeku reku, dzīves ironija. Es iepriekš rakstīju kaut ko par niansēm. Tas memju "prustiskais moments" ir īstenībā ļoti interesants, ja atceries pēkšņi kaut ko, par ko tev pašam nebija ne jausmas. Vot, pārsteigums! Un man likās, ka tā ir mana dzīve un viss tā kā būtu par to jāzin jebkurā brīdī. :D Izrādās, ka nē. Izrādās, ka ir nianses. Un pašas nianses arī lietās, ko tiešām atceries, pēkšņi sāk palikt interesantas.

Tāpēc bērni, nekad nevajag ticēt autobiogrāfijām. Un arī šim ierakstam, jo es par Prustu tiešām neko nejēdzu.

par lietām, kas nekad nenotiek

Fri, 10 May 2024 10:47:12 GMT

ir cilvēki, kuriem ir kaut kādas lietas, kas nekad nepāriet. un tās traucē dzīvot. bet tās vismaz ir notikušas. tas lielais TAS pārvēršas par vienīgo dzīves notikumu.

man laikam visvairāk traucē lietas, kas nekad nenotiek. visa dzīve kā mūžīga nekā gaidīšana. tāpēc ir tā mūžīgā "nevaru nosēdēt mierā" problēma.

ar vecumu jau vairs nav tik traki. lēnām pāriet tā saucamā dzīve.

pasaulē pārsvarā nekā nav

Mon, 27 Nov 2023 19:07:00 GMT

laiks sakalst
ceļi sāk sāpēt

es gribu dzert (ūdeni)
es par tevi domāju daudz

šodien un vakar
viss bija tik sasalis

vilkos ar milzīgu somu uz priekšu
joprojām sabijies

tev pa nakti bija briesmīgs sapnis
ir taču pilnmēness

augļu koks ir Jāzeps

Mon, 24 Apr 2023 21:17:30 GMT

ja es esmu dārzs
tu esi putniņš

ziema pārvēršas pavasarī
es saku "nāc manī iekšā"

es plaukstu un ziedu
un tu dziedi un vītero

un mēs esam gandrīz viens un tas pats

jo es esmu dārzs
un tu esi putniņš

Viņa debesu drānas

Mon, 22 Aug 2022 15:08:28 GMT

Dievu esmu redzējis jājam ar zirgiem debesu dārzā.

Kad biju maziņš, mans lauku onkulis Vilis, reiz skatījās uz vakara debesīm un teica: "Par šādām debesīm senos laikos teica, ka dieviņš ar ratiem brauc". Onkulim Vilim bija ļoti skaists zirgs, uz kura reiz bērnībā tiku uzstutēts.

Pagājušgad es redzēju dievu debesīs ar zirgiem. Tikai šodien es savilku šos notikumus kopā - onkuļa Viļa sacīto un savu dievvīziju.

Manā vīzijā dieviņš bija 100 % latvietis, vecs vīrs ar sirmu garu bārdu. Un visādas latviešu zīmes debesīs vijās ap viņu un viņa zirgiem. Tas notika skaistā aprīļa dienā pie Lilastes.

Onkulis Vilis uzauga Sibīrijā. Viņa māte lopu vagonā nomira - līķi izmeta grāvmalā. Parastais latviešu stāsts.

Mans vecvectēvs esot nomiris uz ceļa ziemas nakts sniegputenī, iedams no paziņas mājām. "Ja reiz ziemas naktī ceļinieks". Viņam, tāpat kā man, patika staigāt.

Tagad mans vectēvs gaida, kad nomirs, savācis ap sevi savu senču simtgadīgās mēbeles. Pie kurām leģendas vēsta, ka esot sēdējis Rainis utt. Vieta blakus manai omei un kapakmenis ar viņu vārdiem jau ir gatavs - ar uzrakstu "mīlestība nebeidzas".

Tā vien šķiet, ka caur visu šo man kaut kas tiek sacīts. Iprovizējot par Vitgenšteina traktāta epilogu - mūsu senči runā (arī pēc savas nāves) ar mums caur mēmām zīmēm. Es labprāt iemācītos sarunāties pretī.

******************************************************************************

Had I the heavens’ embroidered cloths,
Enwrought with golden and silver light,
The blue and the dim and the dark cloths
Of night and light and the half-light

W. B. Yeats

Wed, 08 Dec 2021 14:19:16 GMT

nesaprotu kas tur attēlots
bet tas man dod daudz spēka
domāt uz priekšu
iztēloties
kā es visu salieku kopā
kā tādu visaptverošu teoriju
nedrīkst domāt nogriežņos
nav lāga sākuma
nav nobeiguma
izplūdis akvarelis
kurā sev vien zināmu iemeslu dēļ
sabiezini krāsas
man ir svarīgs brīvs laiks un nekā nedarīšana
brīvs laiks un nekā nedarīšana ir man svarīga

K. Zeļģis

mīlestība nekad nebeidzas

Sun, 28 Nov 2021 11:06:04 GMT

Nebeidzamā tumsa pamet vēlmi izteikt sevi vārdos. Vārdiem šeit nav vietas.
Palicis tik maz laika lai pielūgtu manu vientulību.
To spēju izteikt tikai zīmēs.

Aizmirst ģimenes ģeometriju. To, ka dēls izriet no tēva. Ģimenes kvadrāta leņķus. Sniegu, kas sitas. Neirotiski skatoties ekrānos ubagot serotonīnu. Ilgpilni meklēt jebkādu zīmi, ka šī nav īstenība.

Vienā no īstenībām es sēžu draugu ielokā, mana mūža mīla man blakus, ir pagatavots brančs un mēs spēlējam galda spēles. Ideju pasaulē. Vakarā es paņemu ģitāru un viņai dziedu dziesmu par to, kā viens no mums nomirs otra rokās un to, cik skaitītas ir mūsu dienas. Es dziedu dziesmu par mīlestību. Es iededzinu viņas vārdu savā miesā un apzīmogoju savu vienīgo ķermeni uz visu savu vienīgo mūžu kā viņas.

Citā īstenībā es pamodos aplūkojot viņas muguru, veltīgi cenšoties apskaut. Gribas atkal nopisties, bet gultā ierāpjas suns un visu šo plānu izbojā. Viņa paglauda suni un dodas krāsoties. Es uzlieku vārīties kafiju un cenšos telefonā atrast kādu prikolu. Mums ir neērta saruna pie kafijas tases, pie tā paša galda, pie kura vakar viņa teica, ka viņai nav kapacitātes romantiskām attiecībām. Mēs varam parunāties un nopisties.

Ārā snieg. Es aizeju viņai līdzi, jo jāizved suns. Sunim diršot, viņa pasaka atā. Pagājušreiz viņa teica "gan jau tiksimies". Šoreiz ne.

Thu, 07 Oct 2021 18:23:47 GMT

should I choose manic pixie waifu or moody emo waifu ?

Sun, 03 Oct 2021 21:57:33 GMT

Nesen noskatījos interviju ar Velbeku - kaut kāda runa par literatūru kā escape. Jūtu atkal depresiju nākam virsū spēcīgi. Vai bija neizbēgami - nezinu. Tā nu cenšos rast atkal mierinājumu filmās, literatūrā, vārdos un attēlos ilgi to nebiju darījis - pietika ar sauli, skriešanu, peldēšanos un tamlīdzīgām lietām.

Beketam ir stāsts The Calmative, kuru reiz savā naivumā mēģināju tulkot. Man likās, ka šī stāsta galvenā doma bija tieši šāda - stāsti nomierina. Interesanti, ka daudziem vecāki lasīja priekšā stāstus/ pasakas bērnībā pirms gulētiešanas. Šaubos ka ar mani kas tāds notika. Bet kāpēc tomēr šī tieksme dzīties pēc mierinājuma fikcijā? Iespējams, ka tas patiešām varētu būt kaut kas jungfreidiski zemapzinīgs/ kopīgs visiem. Lai gan hvz.

Un lūgtum, mīlasstāsts:

They love each other, marry, in order to love each other better, more conveniently, he goes off to the wars, he dies at the wars, she weeps, with emotion, at having loved him, at having lost him, yep, marries again, in order to love again..., more conveniently again, they love each other, you love as many times as necessary, as necessary in order to be happy, he comes back, the other comes back, from the wars, he didn't die at the wars after all, she goes to the station, to meet him, he dies in the train, of emotion, at the thought of seeing her again, having her again, she weeps, weeps again, with emotion again, at having lost him again, yep, goes back to the house, he's dead, the other is dead, the mother-in-law takes him down, he hanged himself, with emotion, at the thought of losing her, she weeps, weeps louder, at having loved him, at having lost him, there's a story for you, that was to teach me the nature of emotion, that's called emotion, what emotion can do, given favourable conditions, what love can do, well well, so that's emotion, that's love, and trains, and the nature of trains, and the meaning of...”

The Rain

Fri, 27 Aug 2021 13:19:41 GMT

All night the sound had
come back again,
and again falls
this quiet, persistent rain.

What am I to myself
that must be remembered,
insisted upon
so often? Is it

that never the ease,
even the hardness,
of rain falling
will have for me

something other than this,
something not so insistent—
am I to be locked in this
final uneasiness.

Love, if you love me,
lie next to me.
Be for me, like rain,
the getting out

of the tiredness, the fatuousness, the semi-
lust of intentional indifference.
Be wet
with a decent happiness.

// Robert Creeley

Je Maintiendrai

Sat, 31 Jul 2021 13:44:24 GMT

No pirksta izzīdu tevi, no pirksta. Smiltis mati nagi kārpas ķermeņa izdalījumi.

Lūp no galvas ādas putekļi. Jā, tās arī ir smiltis. Konkrētības vārdi. Pārgājiens spirālveidā uz āru.

Ieliecies ceļos. Pustupus nevilšus vieglāk stenas uz priekšu. Āru. Veikalā jānopērk. Jāstaigā.

Jāslīpē, jāberž. Jāslauka, jāmazgā. Jāpakasa.

Atkal jau ragveida. Lēnām sāk pāriet. Pāriet.

Violets tukšums, nekā tāda. Sten tālēs dziļajās. Smiltīs. Ciskām beržoties kopā jēlām. Violets.

Ne viens vien saullēkts ir bijis tāds. Tas ir zināms.

lack and lackan

Thu, 25 Mar 2021 21:17:14 GMT

karoče ir tā ka tikai un vienīgi iztrūkums, tukšums mūs dzen. tāpēc mēs mūžīgi iedomājamies sev ko trūkstam.

lacunae

Thu, 25 Mar 2021 21:11:58 GMT

es esmu tikai tukšums

vieta

apskauj mani

In the Bleak Midwinter

Tue, 12 Jan 2021 14:24:13 GMT

ak vai, vēl viena dziļa ziema, kuras vidū izrādās, ka man nav ne jausmas, ko es tālāk darīšu, ko es daru vispār, un kā es nonācu līdz šādam brīdim.

laikam jāiet atkal daudz staigāt, klausoties kā raudošās mātes skan koku galotnēs.

Fri, 18 Dec 2020 22:08:02 GMT

Beketiskais subjekts stāv vai sēž vai guļ saliecies noteiktā ar cipariem izsakāmā formā. tā ir tā vājprātīgā konkrētība, kas iedveš šausmas.

zināt pilnīgi visas dienas. zināt precīzus skaitļus. precīzi bez novirzēm darboties kā labi ieeļļota mašīna.

bam bam bam.

Fri, 18 Dec 2020 22:05:15 GMT

stulbākā lieta ļoti spēcīgām emocijām ir tas, ka tās atstāj sekas uz ļoti ilgu laiku.
es negribu, lai viens stulbs breikaps (kas varbūt ir vnk novēlota reakcija uz citu breikapu) man velkas līdzi visu mūžu.

ko vispār cilvēki domā kapa malā. kā ir savienoti tie veco cilvēku neironi.

vai es turpināšu dzīvot kaut kādā zudušā laikā? vai es to jau sāku darīt tagad?

mans prāts klīst

Fri, 18 Dec 2020 22:00:22 GMT

iedomājies, cilvēkiem piedzimst bērni. kā kaut kas tāds vispār pastāv?

Fri, 18 Dec 2020 21:58:06 GMT

īsumā: neeksistēju, gaidu augustu. tas tik būs mēnesis

puskurlums

Fri, 18 Dec 2020 21:52:03 GMT

es diez vai pa īstam saprotu, kā dzied putni

manā lietu horizontā nav

katra otrā vārda ko tu man saki

bet turpini teikt

es māšu jā

klusais

Fri, 20 Nov 2020 23:15:21 GMT

For as this appalling ocean surrounds the verdant land, so in the soul of man there lies one insular Tahiti

rapa nui

Fri, 20 Nov 2020 20:58:55 GMT

sapņoju par melanēziju un nevēlos nosprāgt nekad neredzējis klusā okeāna viļņus. uz manas planētas ir tāds milzīgs ūdens blāķis un es nevaru atļauties to neredzēt.

no oldfag oldfagiem

Wed, 09 Sep 2020 06:13:09 GMT

I know I'm late to the party bet vai tiešām šeit tikai oldfags sēž