urn:lj:klab.lv:atom1:kravicsgargantijsgargantijsgargantijskristaps.ravics@gmail.comgargantijs2025-04-27T16:53:27Z2025-04-27T16:53:27Zizturamā ikdienišķībaurn:lj:klab.lv:atom1:kravics:457072025-04-27T19:53:002025-04-27T19:53:002025-04-27T16:53:27Z2025-04-27T16:53:27ZMan liekas, ka viss nozīmēja vairāk<br /><br />Man liekas ka tā bija kādreiz<br /><br />Katram rītam bija nozīme<br /><br />Mēs pamodāmies un spīdēja saule<br /><br />Bet mani tas neinteresēja<br /><br />Tagad mani tas pēkšņi interesēurn:lj:klab.lv:atom1:kravics:453262024-11-29T10:30:002024-11-29T10:30:002024-11-29T08:30:23Z2024-11-29T08:30:23Zmy way is in the sand flowing<br />between the shingle and the dune<br />the summer rain rains on my life<br />on me my life harrying fleeing<br />to its beginning to its end<br /><br />my peace is there in the receding mist<br />when I may cease from treading these long shifting thresholds<br />and live the space of a door<br />that opens and shuts<br /><br />S. Beckettīsumsurn:lj:klab.lv:atom1:kravics:451852024-10-07T12:18:002024-10-07T12:18:002024-10-07T09:31:07Z2024-10-07T09:31:07ZEs kaut kad esmu šeit rakstījis, ka nevēlos nosprāgt nekad neredzējis Klusā okeāna viļņus. <br /><br />Es tos viļņus šogad redzēju, diezgan negaidīti. Mēs pārbraucām kalnus no Jukonas teritorijas uz Aļasku, es ierāvu mazu šņabīti un rozā šortos ielecu Klusajā okeānā. <br /><br />Skagvejā, vietā, kur sākās ceļš uz zelta drudža Klondaiku (ne to, kas katrā latvju mazpilsētā). <br /><br />Pēc mana mērciena ar mums atpeldēja sasveicināties ronis. Skagvejā bija ap nulli. Jukonā mīnus trīsdesmit. <br /><br />Kas vēl. Šogad uzsāku mazliet kajakot. Ļoti patīk. Uzzināju par poļu kajakošanas leģendu vārdā Aleksanders Doba. <br /> <br />Viņš esot nomiris 74 gadu vecumā Kilimandžāro virsotnē, kur uzkāpis nolēma apsēsties un aizgāja momentā. <br /><br />Kilimandžāro tātad joprojām ir manā darāmo lietu sarakstā, par ko Aleksandrs Doba man atgādināja. <br /><br />Vakar izlasīju grāmatu par pamesto spoku pilsētiņu Jukonas ziemeļos, no kurienes nāk mana laba drauga ģimene. Mēs to pilsētiņu redzējām caurbraucot, tagad tā ir slēgta.<br /><br />Autore pēcvārdā minēja, ka viņa, iespējams, nekad uzrakstījusi grāmatu par to, ja viņai neatklātu briesmīgu, paralizējošu slimību. <br /><br />Es arvien vairāk sāku blabarēt apkārt, ka viss tas Jukonas un pazudušās/ atrastās čoma dienasgrāmatas stāsts jāuzraksta. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tur būs arī mans stāsts, skatoties uz 2. pasaules kara likteņiem caur saraustītā 21. gadsimta Rīgas blusainā hipstera (manis) prizmu. <br /><br />Bet laika ir maz.Prustiskais momentsurn:lj:klab.lv:atom1:kravics:448412024-05-17T12:20:002024-05-17T12:20:002024-05-17T10:12:47Z2024-05-17T10:12:47ZŠodien izlasīju tvītu, kur amerikāņu čalis domā, kāpēc indieši tik maz dzer alkoholu. Tādēļ indiešiem piederoši bāri viņaprāt ir "aizdomīgi". Nu nekas, klasisks "subtle racist" ņēmiens. <br /><br />Nākamajā tvītā viņam ir "prustiskais moments", kur viņš atminas koledžas ballīti, kur visi indieši ir sadzērušies un sauc viens otru par "nigga". <br /><br />Smieklīgi, bet mani visvairāk interesē šis "prustiskais moments". Man šķiet, ka pirms daudziem gadiem kaut ko šeit rakstīju par prustisko momentu, kur guļu gultā un kaut ko atceros. Es tiešām no Prusta esmu lasījis tikai pāris lapas ar secinājumu, ka tas ir kaut kas šaušalīgi garlaicīgs. Man radās iespaids, ka viņa varonim (vai arī pašam Prustam) ir bijusi šaausmīgi garlaicīga dzīve, ja jau tik bieza grāmata sastāv no tā, ka čalis visu laiku atceras kaut kādu sūdu. <br /><br />Bet šeku reku, dzīves ironija. Es iepriekš rakstīju kaut ko par niansēm. Tas memju "prustiskais moments" ir īstenībā ļoti interesants, ja atceries pēkšņi kaut ko, par ko tev pašam nebija ne jausmas. Vot, pārsteigums! Un man likās, ka tā ir mana dzīve un viss tā kā būtu par to jāzin jebkurā brīdī. :D Izrādās, ka nē. Izrādās, ka ir nianses. Un pašas nianses arī lietās, ko tiešām atceries, pēkšņi sāk palikt interesantas. <br /><br />Tāpēc bērni, nekad nevajag ticēt autobiogrāfijām. Un arī šim ierakstam, jo es par Prustu tiešām neko nejēdzu.par lietām, kas nekad nenotiekurn:lj:klab.lv:atom1:kravics:446312024-05-10T10:23:002024-05-10T10:23:002024-05-10T10:47:12Z2024-05-10T10:47:12Zir cilvēki, kuriem ir kaut kādas lietas, kas nekad nepāriet. un tās traucē dzīvot. bet tās vismaz ir notikušas. tas lielais TAS pārvēršas par vienīgo dzīves notikumu.<br /><br />man laikam visvairāk traucē lietas, kas nekad nenotiek. visa dzīve kā mūžīga nekā gaidīšana. tāpēc ir tā mūžīgā "nevaru nosēdēt mierā" problēma. <br /><br />ar vecumu jau vairs nav tik traki. lēnām pāriet tā saucamā dzīve.pasaulē pārsvarā nekā navurn:lj:klab.lv:atom1:kravics:443782023-11-27T20:56:002023-11-27T20:56:002023-11-27T19:07:00Z2023-11-27T19:07:00Zlaiks sakalst<br />ceļi sāk sāpēt<br /><br />es gribu dzert (ūdeni)<br />es par tevi domāju daudz<br /><br />šodien un vakar<br />viss bija tik sasalis<br /><br />vilkos ar milzīgu somu uz priekšu<br />joprojām sabijies<br /><br />tev pa nakti bija briesmīgs sapnis<br />ir taču pilnmēnessaugļu koks ir Jāzepsurn:lj:klab.lv:atom1:kravics:442282023-04-25T00:13:002023-04-25T00:13:002023-04-25T01:23:55Z2023-04-25T01:23:55Zja es esmu dārzs<br />tu esi putniņš<br /><br />ziema pārvēršas pavasarī<br />es saku "nāc manī iekšā"<br /><br />es plaukstu un ziedu<br />un tu dziedi un vītero<br /><br />un mēs esam gandrīz viens un tas pats<br /><br />jo es esmu dārzs<br />un tu esi putniņšViņa debesu drānas urn:lj:klab.lv:atom1:kravics:439702022-08-22T18:00:002022-08-22T18:00:002023-12-13T23:14:09Z2023-12-13T23:14:09ZDievu esmu redzējis jājam ar zirgiem debesu dārzā.<br /><br />Kad biju maziņš, mans lauku onkulis Vilis, reiz skatījās uz vakara debesīm un teica: "Par šādām debesīm senos laikos teica, ka dieviņš ar ratiem brauc". Onkulim Vilim bija ļoti skaists zirgs, uz kura reiz bērnībā tiku uzstutēts. <br /><br />Pagājušgad es redzēju dievu debesīs ar zirgiem. Tikai šodien es savilku šos notikumus kopā - onkuļa Viļa sacīto un savu dievvīziju. <br /><br />Manā vīzijā dieviņš bija 100 % latvietis, vecs vīrs ar sirmu garu bārdu. Un visādas latviešu zīmes debesīs vijās ap viņu un viņa zirgiem. Tas notika skaistā aprīļa dienā pie Lilastes.<br /><br />Onkulis Vilis uzauga Sibīrijā. Viņa māte lopu vagonā nomira - līķi izmeta grāvmalā. Parastais latviešu stāsts. <br /><br />Mans vecvectēvs esot nomiris uz ceļa ziemas nakts sniegputenī, iedams no paziņas mājām. "Ja reiz ziemas naktī ceļinieks". Viņam, tāpat kā man, patika staigāt.<br /><br />Tagad mans vectēvs gaida, kad nomirs, savācis ap sevi savu senču simtgadīgās mēbeles. Pie kurām leģendas vēsta, ka esot sēdējis Rainis utt. Vieta blakus manai omei un kapakmenis ar viņu vārdiem jau ir gatavs - ar uzrakstu "mīlestība nebeidzas".<br /><br />Tā vien šķiet, ka caur visu šo man kaut kas tiek sacīts. Iprovizējot par Vitgenšteina traktāta epilogu - mūsu senči runā (arī pēc savas nāves) ar mums caur mēmām zīmēm. Es labprāt iemācītos sarunāties pretī. <br /><br />****************************************<wbr />**************************************<br /><br />Had I the heavens’ embroidered cloths,<br />Enwrought with golden and silver light,<br />The blue and the dim and the dark cloths<br />Of night and light and the half-light<br /><br />W. B. Yeatsurn:lj:klab.lv:atom1:kravics:433672021-12-08T16:18:002021-12-08T16:18:002021-12-08T14:19:16Z2021-12-08T14:19:16Znesaprotu kas tur attēlots<br />bet tas man dod daudz spēka<br />domāt uz priekšu<br />iztēloties<br />kā es visu salieku kopā<br />kā tādu visaptverošu teoriju<br />nedrīkst domāt nogriežņos<br />nav lāga sākuma<br />nav nobeiguma<br />izplūdis akvarelis<br />kurā sev vien zināmu iemeslu dēļ<br />sabiezini krāsas<br />man ir svarīgs brīvs laiks un nekā nedarīšana<br />brīvs laiks un nekā nedarīšana ir man svarīga<br /><br /><br />K. Zeļģismīlestība nekad nebeidzasurn:lj:klab.lv:atom1:kravics:430622021-11-28T12:42:002021-11-28T12:42:002021-11-28T11:06:04Z2021-11-28T11:06:04ZNebeidzamā tumsa pamet vēlmi izteikt sevi vārdos. Vārdiem šeit nav vietas.<br />Palicis tik maz laika lai pielūgtu manu vientulību. <br />To spēju izteikt tikai zīmēs. <br /><br />Aizmirst ģimenes ģeometriju. To, ka dēls izriet no tēva. Ģimenes kvadrāta leņķus. Sniegu, kas sitas. Neirotiski skatoties ekrānos ubagot serotonīnu. Ilgpilni meklēt jebkādu zīmi, ka šī nav īstenība. <br /><br />Vienā no īstenībām es sēžu draugu ielokā, mana mūža mīla man blakus, ir pagatavots brančs un mēs spēlējam galda spēles. Ideju pasaulē. Vakarā es paņemu ģitāru un viņai dziedu dziesmu par to, kā viens no mums nomirs otra rokās un to, cik skaitītas ir mūsu dienas. Es dziedu dziesmu par mīlestību. Es iededzinu viņas vārdu savā miesā un apzīmogoju savu vienīgo ķermeni uz visu savu vienīgo mūžu kā viņas. <br /><br />Citā īstenībā es pamodos aplūkojot viņas muguru, veltīgi cenšoties apskaut. Gribas atkal nopisties, bet gultā ierāpjas suns un visu šo plānu izbojā. Viņa paglauda suni un dodas krāsoties. Es uzlieku vārīties kafiju un cenšos telefonā atrast kādu prikolu. Mums ir neērta saruna pie kafijas tases, pie tā paša galda, pie kura vakar viņa teica, ka viņai nav kapacitātes romantiskām attiecībām. Mēs varam parunāties un nopisties. <br /><br />Ārā snieg. Es aizeju viņai līdzi, jo jāizved suns. Sunim diršot, viņa pasaka atā. Pagājušreiz viņa teica "gan jau tiksimies". Šoreiz ne.urn:lj:klab.lv:atom1:kravics:427962021-10-07T21:23:002021-10-07T21:23:002021-10-07T18:23:47Z2021-10-07T18:23:47Zshould I choose manic pixie waifu or moody emo waifu ?urn:lj:klab.lv:atom1:kravics:426402021-10-04T00:45:002021-10-04T00:45:002021-12-27T14:13:54Z2021-12-27T14:13:54ZNesen noskatījos interviju ar Velbeku - kaut kāda runa par literatūru kā escape. Jūtu atkal depresiju nākam virsū spēcīgi. Vai bija neizbēgami - nezinu. Tā nu cenšos rast atkal mierinājumu filmās, literatūrā, vārdos un attēlos ilgi to nebiju darījis - pietika ar sauli, skriešanu, peldēšanos un tamlīdzīgām lietām. <br /><br />Beketam ir stāsts The Calmative, kuru reiz savā naivumā mēģināju tulkot. Man likās, ka šī stāsta galvenā doma bija tieši šāda - stāsti nomierina. Interesanti, ka daudziem vecāki lasīja priekšā stāstus/ pasakas bērnībā pirms gulētiešanas. Šaubos ka ar mani kas tāds notika. Bet kāpēc tomēr šī tieksme dzīties pēc mierinājuma fikcijā? Iespējams, ka tas patiešām varētu būt kaut kas jungfreidiski zemapzinīgs/ kopīgs visiem. Lai gan hvz. <br /><br />Un lūgtum, mīlasstāsts:<br /><br />They love each other, marry, in order to love each other better, more conveniently, he goes off to the wars, he dies at the wars, she weeps, with emotion, at having loved him, at having lost him, yep, marries again, in order to love again..., more conveniently again, they love each other, you love as many times as necessary, as necessary in order to be happy, he comes back, the other comes back, from the wars, he didn't die at the wars after all, she goes to the station, to meet him, he dies in the train, of emotion, at the thought of seeing her again, having her again, she weeps, weeps again, with emotion again, at having lost him again, yep, goes back to the house, he's dead, the other is dead, the mother-in-law takes him down, he hanged himself, with emotion, at the thought of losing her, she weeps, weeps louder, at having loved him, at having lost him, there's a story for you, that was to teach me the nature of emotion, that's called emotion, what emotion can do, given favourable conditions, what love can do, well well, so that's emotion, that's love, and trains, and the nature of trains, and the meaning of...”The Rainurn:lj:klab.lv:atom1:kravics:423692021-08-27T16:19:002021-08-27T16:19:002021-08-27T13:19:41Z2021-08-27T13:19:41ZAll night the sound had<br />come back again,<br />and again falls<br />this quiet, persistent rain.<br /> <br />What am I to myself<br />that must be remembered,<br />insisted upon<br />so often? Is it<br /> <br />that never the ease,<br />even the hardness,<br />of rain falling<br />will have for me<br /> <br />something other than this,<br />something not so insistent—<br />am I to be locked in this<br />final uneasiness.<br /> <br />Love, if you love me,<br />lie next to me.<br />Be for me, like rain,<br />the getting out<br /> <br />of the tiredness, the fatuousness, the semi-<br />lust of intentional indifference.<br />Be wet<br />with a decent happiness.<br /><br />// Robert CreeleyJe Maintiendraiurn:lj:klab.lv:atom1:kravics:417802021-07-31T16:33:002021-07-31T16:33:002021-07-31T13:48:00Z2021-07-31T13:48:00ZNo pirksta izzīdu tevi, no pirksta. Smiltis mati nagi kārpas ķermeņa izdalījumi. <br /><br />Lūp no galvas ādas putekļi. Jā, tās arī ir smiltis. Konkrētības vārdi. Pārgājiens spirālveidā uz āru. <br /><br />Ieliecies ceļos. Pustupus nevilšus vieglāk stenas uz priekšu. Āru. Veikalā jānopērk. Jāstaigā. <br /><br />Jāslīpē, jāberž. Jāslauka, jāmazgā. Jāpakasa. <br /><br />Atkal jau ragveida. Lēnām sāk pāriet. Pāriet. <br /><br />Violets tukšums, nekā tāda. Sten tālēs dziļajās. Smiltīs. Ciskām beržoties kopā jēlām. Violets. <br /><br />Ne viens vien saullēkts ir bijis tāds. Tas ir zināms.lack and lackanurn:lj:klab.lv:atom1:kravics:409102021-03-25T23:15:002021-03-25T23:15:002021-03-25T21:17:14Z2021-03-25T21:17:14Zkaroče ir tā ka tikai un vienīgi iztrūkums, tukšums mūs dzen. tāpēc mēs mūžīgi iedomājamies sev ko trūkstam.lacunaeurn:lj:klab.lv:atom1:kravics:404542021-03-25T23:06:002021-03-25T23:06:002021-03-25T21:11:58Z2021-03-25T21:11:58Zes esmu tikai tukšums<br /><br /><br /><br />vieta<br /><br />apskauj maniIn the Bleak Midwinterurn:lj:klab.lv:atom1:kravics:402012021-01-12T16:21:002021-01-12T16:21:002021-01-12T14:24:13Z2021-01-12T14:24:13Zak vai, vēl viena dziļa ziema, kuras vidū izrādās, ka man nav ne jausmas, ko es tālāk darīšu, ko es daru vispār, un kā es nonācu līdz šādam brīdim. <br /><br /><br />laikam jāiet atkal daudz staigāt, klausoties kā raudošās mātes skan koku galotnēs.urn:lj:klab.lv:atom1:kravics:400742020-12-19T00:06:002020-12-19T00:06:002020-12-18T22:08:02Z2020-12-18T22:08:02ZBeketiskais subjekts stāv vai sēž vai guļ saliecies noteiktā ar cipariem izsakāmā formā. tā ir tā vājprātīgā konkrētība, kas iedveš šausmas. <br /><br />zināt pilnīgi visas dienas. zināt precīzus skaitļus. precīzi bez novirzēm darboties kā labi ieeļļota mašīna. <br /><br />bam bam bam.urn:lj:klab.lv:atom1:kravics:397342020-12-19T00:02:002020-12-19T00:02:002020-12-18T22:05:15Z2020-12-18T22:05:15Zstulbākā lieta ļoti spēcīgām emocijām ir tas, ka tās atstāj sekas uz ļoti ilgu laiku. <br />es negribu, lai viens stulbs breikaps (kas varbūt ir vnk novēlota reakcija uz citu breikapu) man velkas līdzi visu mūžu. <br /><br />ko vispār cilvēki domā kapa malā. kā ir savienoti tie veco cilvēku neironi. <br /><br />vai es turpināšu dzīvot kaut kādā zudušā laikā? vai es to jau sāku darīt tagad? <br /><br /><br /><br /><br />mans prāts klīsturn:lj:klab.lv:atom1:kravics:395192020-12-18T23:59:002020-12-18T23:59:002020-12-18T22:00:22Z2020-12-18T22:00:22Ziedomājies, cilvēkiem piedzimst bērni. kā kaut kas tāds vispār pastāv?urn:lj:klab.lv:atom1:kravics:392472020-12-18T23:57:002020-12-18T23:57:002020-12-18T21:58:06Z2020-12-18T21:58:06Zīsumā: neeksistēju, gaidu augustu. tas tik būs mēnesispuskurlumsurn:lj:klab.lv:atom1:kravics:389912020-12-18T23:45:002020-12-18T23:45:002020-12-18T21:52:03Z2020-12-18T21:52:03Zes diez vai pa īstam saprotu, kā dzied putni<br /><br />manā lietu horizontā nav <br /><br />katra otrā vārda ko tu man saki<br /><br />bet turpini teikt<br /><br />es māšu jāklusaisurn:lj:klab.lv:atom1:kravics:389012020-11-21T01:15:002020-11-21T01:15:002020-11-20T23:15:21Z2020-11-20T23:15:21ZFor as this appalling ocean surrounds the verdant land, so in the soul of man there lies one insular Tahitirapa nuiurn:lj:klab.lv:atom1:kravics:384782020-11-20T22:57:002020-11-20T22:57:002020-11-20T20:58:55Z2020-11-20T20:58:55Zsapņoju par melanēziju un nevēlos nosprāgt nekad neredzējis klusā okeāna viļņus. uz manas planētas ir tāds milzīgs ūdens blāķis un es nevaru atļauties to neredzēt.no oldfag oldfagiemurn:lj:klab.lv:atom1:kravics:383892020-09-09T09:12:002020-09-09T09:12:002020-09-09T06:13:09Z2020-09-09T06:13:09ZI know I'm late to the party bet vai tiešām šeit tikai oldfags sēž