|
15. Nov 2004|00:03 |
man nekad nau labi, man nekad nepietiek. vēl... vēl... visu vēl! gribu vēlvienu šodienu, gribu vēl vienu sajuutu devu, vēl...
es nemāku neko sadalīt, izdalīt, apdalīt vai padalīt. es visu ņemu uzreiz, arii izlīdzināt nemāku. vai nu balts vai melns, vai dzeltens vai zils. kāda starpība! galvā rudens sajukums, sācies ikgadējais tas periods un labi vien ir, tas nozīmē, ka viss ir kārtībā. un patiesībā ir ārprātā labi, katru brīvdienu 5 stundas atklāta smaida, darbadienās 24 stundas slēpta smaida kautkur dziļi iekšā, bet ir. dzīves režīms kā pirms 6 gadiem (tikai Dace saprastu).
zemais balss tembrs...
umiraju |
|