Atsaucoties uz lūgumu
Dec. 17., 2006 | 12:10 am
Nupat noskatījos par 110% (patiesībā par visiem 200% un vēl vairāk) MUSTSEE elegantā māklslinieciskā formā ietērpto dokumentālo filmu par Apple un Microsoft. Pirates of Silicon Valley. Cik lielu lomu var nospēlēt viena kļūda... Nekad nepielaid bezgaumīgus cilvēkus sev pārāk tuvu! Katrā ziņā nākamais dators, kuru iegādāšos būs no Apple.
Vakardien beidzot aizgāju līdz akadēmijai, lai savāktu kādu daļu tur atstāto mantu. Par laimi tur tagad palikušas tikai trīs gleznas. Nezinu vai gribu viņas nest prom, jo ar joni tuvojas Jarmarka, varētu par sakarīgu summiņu nopārdot. Un nopirkt MAC! Tātad - turpinot par vakardienu - atkalsecināju, ka rokas man ir tikai divas, un līdzi paņemt varēšu tikai vienu no lielajiem audekliem. Izvēlējos aizkrāsoto. Tas man šķita vērtīgāks. Tieši tādēļ, ka tur šobrīd nekā, izņemot ar titāna balto aizkrāsotu akta studiju, nav. Pirms tam iegriezos Valterā un Rapā, lai iegādātos kaudzīti ar grāmatām par latviešu valodu - jāatkārto šis tas + jāaizpilda tukšie robi, jo cerība, ka atradīšu kādu, kurš varētu uzrakstīt komiksam kaut ko tādu, kas man patiktos ir sarukusi. Manā īpašumā nonāca divas gramatikas grāmatas, viena ar tabulām un shēmām, kā arī pareizrakstības vārdnīca. Vēl tajā pašā plauktā, kurā atradu iepriekšminētās, noskatīju svešvārdu vārdnīcu, slenga vārdnīcu un vēl šo to kā nosaukumu neatceros. Tā lūk. Vakar palasīju, arī šodien, iemigu pie nodaļas par lielo burtu lietojumu nosaukumos. Interesanti - pat ļoti, tikai esmu mazliet izlaidies (tāpēc, ka satraucos par to, kādēļ man sāp mugura), ļāvu acu plakstiņus ietekmēt gravitācijai. Bija vērts, jo sapņa beigu daļā (to parasti atceros vislabāk) pār mani plivinājās meitene gaisīgā naktskreklā un liegi stāstīja par to, ka ir atradusi īsto ceļu. Beidzot viņa var darīt un baudīt, baudīt un darīt, darīt baudot. Baigi labi - es nodomāju - es arī tā gribu! Modos augšā, un īsi pirms pretestības izrādīšanas zemes pievilkšanas spēkam ar acu plakstiņu palīdzību, uz tiem no iekšpuses tika uzprojecēts šis te:
Dēļu zaglis. Atceroties laikus, kad meklējām dēļus štābam sīkotnē...
Savādāk - arlabunakti.
Vakardien beidzot aizgāju līdz akadēmijai, lai savāktu kādu daļu tur atstāto mantu. Par laimi tur tagad palikušas tikai trīs gleznas. Nezinu vai gribu viņas nest prom, jo ar joni tuvojas Jarmarka, varētu par sakarīgu summiņu nopārdot. Un nopirkt MAC! Tātad - turpinot par vakardienu - atkalsecināju, ka rokas man ir tikai divas, un līdzi paņemt varēšu tikai vienu no lielajiem audekliem. Izvēlējos aizkrāsoto. Tas man šķita vērtīgāks. Tieši tādēļ, ka tur šobrīd nekā, izņemot ar titāna balto aizkrāsotu akta studiju, nav. Pirms tam iegriezos Valterā un Rapā, lai iegādātos kaudzīti ar grāmatām par latviešu valodu - jāatkārto šis tas + jāaizpilda tukšie robi, jo cerība, ka atradīšu kādu, kurš varētu uzrakstīt komiksam kaut ko tādu, kas man patiktos ir sarukusi. Manā īpašumā nonāca divas gramatikas grāmatas, viena ar tabulām un shēmām, kā arī pareizrakstības vārdnīca. Vēl tajā pašā plauktā, kurā atradu iepriekšminētās, noskatīju svešvārdu vārdnīcu, slenga vārdnīcu un vēl šo to kā nosaukumu neatceros. Tā lūk. Vakar palasīju, arī šodien, iemigu pie nodaļas par lielo burtu lietojumu nosaukumos. Interesanti - pat ļoti, tikai esmu mazliet izlaidies (tāpēc, ka satraucos par to, kādēļ man sāp mugura), ļāvu acu plakstiņus ietekmēt gravitācijai. Bija vērts, jo sapņa beigu daļā (to parasti atceros vislabāk) pār mani plivinājās meitene gaisīgā naktskreklā un liegi stāstīja par to, ka ir atradusi īsto ceļu. Beidzot viņa var darīt un baudīt, baudīt un darīt, darīt baudot. Baigi labi - es nodomāju - es arī tā gribu! Modos augšā, un īsi pirms pretestības izrādīšanas zemes pievilkšanas spēkam ar acu plakstiņu palīdzību, uz tiem no iekšpuses tika uzprojecēts šis te:
Dēļu zaglis. Atceroties laikus, kad meklējām dēļus štābam sīkotnē...
Savādāk - arlabunakti.