Odu Kaupre - 10. Augusts 2006

Man patīk tā ideja par to, ka visi mākslinieki ir zem viena jumta un cīnās par savām tieībām kopīgi. Jā - LMS ir mazliet noskrāpējusi savu prestiža kārtu pēdējos gados (Ir cilvēki, kas tā uzskata, ir tādi, kas uzskata, ka tā nav), tomēr tā ir lieta, ko iespējams atkal atjaunot un spodrināt. Jebkurā gadījumā, salīdzinot to, kas notiek iekšpusē ar runām apkārt par to, kas notiek iekšpusē, priekšroka būs jādod vien tam, kas skaidri redzams un zināms par to, kas notiek iekšpusē. Situācija lēnam stabilizējas, un drīz vien varēs domāt ne tikai par tās līdzsvarošanu, bet arī par tālāku attīstību. Ari juridiskās lietas, šķiet, būs pietiekami izdevīgas, lai LJMA paliktu kā LMS struktūrvienība. Ja laiks rādīs, ka tā nav, tad zināsim, ko darīt. Kopā būtu jāpaliek kaut vai tādēļ, lai parādītu, ka Latvieši nav viens otru nomērdēt griboši skauģi, ir gatavi uzklausīt, izprast viens otru un kopīgi atrast risinājumu.