Aidanavkodarīt
Jun. 5., 2006 | 06:22 pm
Tad, kad šķiet, ka nav ko darīt, reti uzplaiksnī doma padarīt kaut ko, kas sen nav darīts laika trūkuma dēļ... Kā piemēram šobrīd - nekas nav nākamo divu stundu laikā plānots, līdz ar to sāk nākt miegs. Bet tad - šeku reku - uzplaiksnī doma palasīt! Izlasīt dienā ieteicāmās 50 lpp. smadzenes mežģījošas literatūras!
Vakar vakarā pēc 365x365 papildināšanas ar kārtējo, ievilku pāris tvaiku mākuļus no Artūra V. ūdenspīpes. Bija jau tumšs, lija lietus, devāmies vazāties. Neapzināti paķēru līdzi vienu ābolu, ko pagrauzt, 200m no mājas attapos, ka to tik tiešām graužu. Es sapratu, kādēļ to biju paņēmis - tas bļodā uz otrā stāva centrālā galda stāvēja jau ilgi, bija žēl, ka paliek vecs, turklāt organismā šausmīgs vitamīnu trūkums (5 gadus neesmu bijis pie ārsta, nav čekotas asinis, par sevi nezinu neko, varbūt vispār esmu uz nāvi slims). Pārmijām divus vārdus ("Kur?" "Daugava."), Artūrs vēl ieminējās "Lietus.", lēnā solī, gandrīz vai līkām mugurām, soļojām uz mērķi. Pāri upei par savu eksistenci lika manīt sūkņu stacijas dzelteni, oranži, debeszili iekrāsotās spuldzes, un visvarenas industrializācijas eksistenci atcerēties liekoši trokšņi. Artūrs novilka drānas, iebrida. Atcerējos, ka šogad vēl neesmu peldējies - darīju tā pat. Biju 10 metru attālumā no krasta, kad Artūrs jau nāca atpakaļ smiedamies: "līdz dziļumam vēl tālu!"
Patiesi - lai arī biju 10 metru attālumā no krasta, ūdens bija tikai gandrīz līdz ceļiem. Tomēr izlēmu neapstāties - iebridu mazliet dziļāk, tad atmuguriski ielecu vēsajā ūdenī. Kaifs... Atpakaļ devāmies basām kājām, mīdīdami peļķes - peļķmīdis.
Pastāstīju par refrešojošo peldi Inesei, kas laika trūkuma dēļ bija ieradusies rezidencē tikai uz dienu, un grasījās jau no rīta doties prom. Viņa uz to teica: "Trakais!"
Kaut gan nekā traka tur nav...
Sadalīju miega būšanu divās daļās, lai pastiprinātu sapnī atmošanās momentu divas reizes. Pirmā fāze līdz 5:00, tad 30 minūtes pauze, nākšana pie pilna prāta, tad otrā fāze līdz 8:00. Šķiet, ka atmodos, bet tikai tā pa pusei. Uzdevu jautājumus, uz kuriem saņēmu man tīkamas atbildes.
Tagad līdz ārprātam loģiska un labi domāta literatūra par estētiku.
Vakar vakarā pēc 365x365 papildināšanas ar kārtējo, ievilku pāris tvaiku mākuļus no Artūra V. ūdenspīpes. Bija jau tumšs, lija lietus, devāmies vazāties. Neapzināti paķēru līdzi vienu ābolu, ko pagrauzt, 200m no mājas attapos, ka to tik tiešām graužu. Es sapratu, kādēļ to biju paņēmis - tas bļodā uz otrā stāva centrālā galda stāvēja jau ilgi, bija žēl, ka paliek vecs, turklāt organismā šausmīgs vitamīnu trūkums (5 gadus neesmu bijis pie ārsta, nav čekotas asinis, par sevi nezinu neko, varbūt vispār esmu uz nāvi slims). Pārmijām divus vārdus ("Kur?" "Daugava."), Artūrs vēl ieminējās "Lietus.", lēnā solī, gandrīz vai līkām mugurām, soļojām uz mērķi. Pāri upei par savu eksistenci lika manīt sūkņu stacijas dzelteni, oranži, debeszili iekrāsotās spuldzes, un visvarenas industrializācijas eksistenci atcerēties liekoši trokšņi. Artūrs novilka drānas, iebrida. Atcerējos, ka šogad vēl neesmu peldējies - darīju tā pat. Biju 10 metru attālumā no krasta, kad Artūrs jau nāca atpakaļ smiedamies: "līdz dziļumam vēl tālu!"
Patiesi - lai arī biju 10 metru attālumā no krasta, ūdens bija tikai gandrīz līdz ceļiem. Tomēr izlēmu neapstāties - iebridu mazliet dziļāk, tad atmuguriski ielecu vēsajā ūdenī. Kaifs... Atpakaļ devāmies basām kājām, mīdīdami peļķes - peļķmīdis.
Pastāstīju par refrešojošo peldi Inesei, kas laika trūkuma dēļ bija ieradusies rezidencē tikai uz dienu, un grasījās jau no rīta doties prom. Viņa uz to teica: "Trakais!"
Kaut gan nekā traka tur nav...
Sadalīju miega būšanu divās daļās, lai pastiprinātu sapnī atmošanās momentu divas reizes. Pirmā fāze līdz 5:00, tad 30 minūtes pauze, nākšana pie pilna prāta, tad otrā fāze līdz 8:00. Šķiet, ka atmodos, bet tikai tā pa pusei. Uzdevu jautājumus, uz kuriem saņēmu man tīkamas atbildes.
Tagad līdz ārprātam loģiska un labi domāta literatūra par estētiku.
Links | ir doma (5) | Add to Memories
woomp.com
Jun. 5., 2006 | 08:59 pm
Aukontam tikai 100MB. Un brīnumainā kārtā pat trūkst iespējas piepirkt klāt vēl. Nolādēts!!!
Gan iespējas būs. Līdz tam jāsaliek tur savi ne 365x365 darbeļi. Vēl līdz pilnīgai nopietnībai nenovestie gleznojumi un tamlīdzīgi. Neesmu taisījis nevienu mājas lapu, nevienu flashu un tā tālāk... To visu manā vietā paveikuši baltspalvaini mērkaķi ar magentas krāsā mirdzošām ačēm. Ja?!
Gan iespējas būs. Līdz tam jāsaliek tur savi ne 365x365 darbeļi. Vēl līdz pilnīgai nopietnībai nenovestie gleznojumi un tamlīdzīgi. Neesmu taisījis nevienu mājas lapu, nevienu flashu un tā tālāk... To visu manā vietā paveikuši baltspalvaini mērkaķi ar magentas krāsā mirdzošām ačēm. Ja?!