(bez virsraksta)

Jan. 23., 2006 | 11:12 pm

Zīmējumi paši velk uz priekšu un saka, ko tālāk darīt - kādam būtu jābūt nākamajam. Bet tas tikai tad, kad maz ēd, un daudz meditē. Visu dienu to vien daru kā zīmeju, gleznoju - jūtu, ka man neko citu nevajag.
It kā nejauši, varbūt pat ne pārak nopietni ņemami man šodien uzsita pa plecu laikā, kad bezcerīgi pētīju ziņojumu dēli, kas mani nemaz neinteresē: "Neskaties uz to tur - tur ir tukšums - viss jau ir tavā galvā!"
Viedi vārdi. Ir tikai jaievieš tur (ne jau ziņojumu dēlī) kārtība.
"Piekrītu," noņerkstēju, "tikai pārliecinos vai vēl arvien tukšums."
Lidmodelis (modelis, kuru pašlaik gleznojam, akademijā, kas jauns būdams dienējis gaisa spēkos vai kaut kā tamlīdzīgi) reiz sastapis magu, kurš stāvējis ar pie koka pieliktām rokām, sak, uzņemot kosmisko enerģiju. Lidmodelis esot viņu vērojis kādu brītiņu, līdz mags esot šo pamanījis, pienācis klāt un uz to, cik ieinteresēti cilvēks vērojis uzlādēšanās procesu, uzsitis pa plecu un teicis, ka meditēt vairāk vajagot - tad viss būs labi!

Links | ir doma (14) | Add to Memories