Odu Kaupre - 29. Jūlijs 2005

Pēc divas stundas ilgas meditatīvas lasīšanas parkā, ālējos ar riteni caur vecrīgu mājup. Braucu lielos tempos tieši virsū pusiemigušiem cilvēkiem, lai tiem īsu mirkli pirms iespējamās sadursmes nekas cits neienāktu prātā, kā tikai "NOST NO CEĻA!!!". Jāsaka - kulturāli, pusneprognozējami, vairāk aizmiguši šķēršļi. Kāds eiropietis brīdī, kad ar ātrumu 30 km/h atrados divus metrus no viņa degungala, pacēla galvu, ar pūlēm, tomēr neparedzēti strauji ļāva plakstiņiem atsegt miegiem pilnās, mazliet miklās un spīdīgās ačeles, lēnām un mierīgi kā ierasts ļāva apkārtējās vides atstarotajai gaismai sakairināt receptorus, kas līdz ar pirmajiem tēliem līdz smadzenēm lika nokļūt arī manam - sarkanvelisopēd-sarkanbriļļotajam-megamušvīr-uz-riteņiem - tēlam. Reflekss!!! Diezgan neparasts - jāsaka! Eiropietis lēkšo malā, un labo kāju, gaisā, pār kreiso pārmetis, gurnus sagriezis pārdabiskā lenķī pret savu mugurkaulu, abas rokas pie labajiem sāniem piespiedis, apokaliptisku šausmu izteiksmi sejā nosaka: "Ou - excuse me!", nepārprotami - it kā gribētu atvainoties! Demokrātija - mhm... :) Antikulturāls slaloms starp kulturāliem eiropieššķēršļiem. Kaifs! :)