(bez virsraksta)
Jan. 15., 2005 | 03:13 pm
Cik ljoti var ieniist kaadu cilveeku tikai un vieniigi vinja domu un vinja neveeleeshanaas atkaapties no saviem uzskatiem deelj. Uzskati ir domaashanas naave. Iestraadaati atbilzhu tematiskie shabloninji visiem dziives gadiijumiem. Taadejadi mees ejam uz to, lai buutu peec iespeejas mazaak jaadomaa. Atkaapties no cilveeciskaa - no domaashanas. Vai cilveeciibas meerkjis patieshaam buutu atkalpaartapt par dziivnieku? Par suni, kursh izgajis sunju skolu...
Profesijas lietderiigums. Padomaa par to, cik ljoti tu ar savu darbu paliidzi cilveecei tapt jo cilveeciigaakai! Domaat! Vairaak domaat! Visu pakaartot tam, lai buutu vieglaak domaat! Lai domaajaas vairaak, aatraak, noderigaak! Lielas lietas! Lielas domas! Naids pret siikiem darbinjiem un domaam! Tie var kalpot tikai kaa starpposms, kaa maaciibu procesa rezultaats, kas buutu jaaizniicina, lai neiestaatos haoss. Paaraak daudz siiku ideju mees uzskatam par sveetaam. Paaraak daudz drumstaldominju tiek rezlizeetas jo iisaakaa laika periodaa. Ljoti daudz niecigu lietu, kas paarveershas par mazveertiigu domu graudu biezputru, kam pavisam noteikti nav taas augstaakaas vispusiigi esteetiskaas kvalitaates, putru, kas pat nav vairs laagaa sagremojama. Un cilveeciskais potenciaals? Vai taadejaadi netiek izskjiests cilveeciskaas domaashas speejas potenciaals?
Eest, dzert, guleet, miileeties - tas ir svariigi, bet shie komponenti neveido cilveeku. Tas ir dziivnieks! Neapshaubaami - dziivnieks ir katra cilveeka pamataa, tomeer shiis pakaapiens buutu jaapstraadaa taa, lai kaaja neaizkjertos kaapjot uz cilveeciibu. Savukaaart cilveeciibas pakaapienam buutu jaabuut taadam, uz kura nevar pasliideet - atkalnokrist liidz dzivnieciskajam. Kaapnes ved veel augstaak... Bez dziivneiciskaa nevar pastaaveet cilveeciskais, tas ir fakts. Bet dziivneiciskais ir jaapakaarto cilveeciskajam, cilveeciskais - veel kam augstaakam.
Vai ir jeega tapinaat milzumdaudz mazinju idejinju un deeveet taas par lielo maakslu? Domaaju, ka katram cilveekam vajadzeetu visu savu dziivi straadaat pie vienas lielas idejas - tikai iesaakumaa peec iespeejas nekljuudiigi jaanoskaidro kaadaa virzienaa diet! Vai ir verts radiit taapat vien, apzinoties to, ka tas ir taapat vien, tomeer teikt sev - kaut kas tachu ir jaadara? Varbuut sho nelietderiigo laiku, kas pavadiits radot kaarteejo nieciibu, pavadiit pilnveidojot sevi, savu ideju. Ideja pati kaadaa briidii pateiks, kad to veerts iemuuzhinaat. Ar to nevajadzeetu apstaaties idejas attiistiibai. Taa jaabiida taalaak, arvien taalaak - pirms naaves jaanodod naakamajam taas cieniigajam cilveekam. Vai varbuut kaut kam jau augstaakam?
Apzinaat liidz shim radushaas lielaas idejas. Saprast, kuras jau mirushas, kuras veel veerts turpinaat. Savu speeju apzinaashanaas. Savas buutiibas apjaushana. Varbuut tai jaaizpauzhas pavisam jaunas lielas idejas radiishanaa? Idejas, kuras pamataa buutu cilveeks.
Profesijas lietderiigums. Padomaa par to, cik ljoti tu ar savu darbu paliidzi cilveecei tapt jo cilveeciigaakai! Domaat! Vairaak domaat! Visu pakaartot tam, lai buutu vieglaak domaat! Lai domaajaas vairaak, aatraak, noderigaak! Lielas lietas! Lielas domas! Naids pret siikiem darbinjiem un domaam! Tie var kalpot tikai kaa starpposms, kaa maaciibu procesa rezultaats, kas buutu jaaizniicina, lai neiestaatos haoss. Paaraak daudz siiku ideju mees uzskatam par sveetaam. Paaraak daudz drumstaldominju tiek rezlizeetas jo iisaakaa laika periodaa. Ljoti daudz niecigu lietu, kas paarveershas par mazveertiigu domu graudu biezputru, kam pavisam noteikti nav taas augstaakaas vispusiigi esteetiskaas kvalitaates, putru, kas pat nav vairs laagaa sagremojama. Un cilveeciskais potenciaals? Vai taadejaadi netiek izskjiests cilveeciskaas domaashas speejas potenciaals?
Eest, dzert, guleet, miileeties - tas ir svariigi, bet shie komponenti neveido cilveeku. Tas ir dziivnieks! Neapshaubaami - dziivnieks ir katra cilveeka pamataa, tomeer shiis pakaapiens buutu jaapstraadaa taa, lai kaaja neaizkjertos kaapjot uz cilveeciibu. Savukaaart cilveeciibas pakaapienam buutu jaabuut taadam, uz kura nevar pasliideet - atkalnokrist liidz dzivnieciskajam. Kaapnes ved veel augstaak... Bez dziivneiciskaa nevar pastaaveet cilveeciskais, tas ir fakts. Bet dziivneiciskais ir jaapakaarto cilveeciskajam, cilveeciskais - veel kam augstaakam.
Vai ir jeega tapinaat milzumdaudz mazinju idejinju un deeveet taas par lielo maakslu? Domaaju, ka katram cilveekam vajadzeetu visu savu dziivi straadaat pie vienas lielas idejas - tikai iesaakumaa peec iespeejas nekljuudiigi jaanoskaidro kaadaa virzienaa diet! Vai ir verts radiit taapat vien, apzinoties to, ka tas ir taapat vien, tomeer teikt sev - kaut kas tachu ir jaadara? Varbuut sho nelietderiigo laiku, kas pavadiits radot kaarteejo nieciibu, pavadiit pilnveidojot sevi, savu ideju. Ideja pati kaadaa briidii pateiks, kad to veerts iemuuzhinaat. Ar to nevajadzeetu apstaaties idejas attiistiibai. Taa jaabiida taalaak, arvien taalaak - pirms naaves jaanodod naakamajam taas cieniigajam cilveekam. Vai varbuut kaut kam jau augstaakam?
Apzinaat liidz shim radushaas lielaas idejas. Saprast, kuras jau mirushas, kuras veel veerts turpinaat. Savu speeju apzinaashanaas. Savas buutiibas apjaushana. Varbuut tai jaaizpauzhas pavisam jaunas lielas idejas radiishanaa? Idejas, kuras pamataa buutu cilveeks.