Tiešām tik ļauni?

(Reply to this) (Thread)

pilnīgi. es nesaprotu, ko jūs savā prātā domājat.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man liekas, mēs visi domājam un rīkojamies tā, kā uzskatām par labāku. Ja tomēr noiet greizi, tad acīmredzot mēdzam kļūdīties vai arī pietrūkst meistarības. Taču neviens neskries ar galvu sienā apzināti...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jūs rīkojaties nevis kā uzskatāt par labāku, bet kā jums ir izdevīgāk. to nu es esmu pamanījusi.
kļūdīties jums sanāk no 100% ~70-80%.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, vismaz manā uztverē un attiecībā uz šo jautājumu "labāk" un "izdevīgāk" ir sinonīmi. Manuprāt, lieta ir tajā, ka bieži kaut kas izdevīgāks/labāks liekas tikai pirmajā mirklī (īstermiņā), bet izrādās galīga aplamība pēc kāda brīža. Piemēram, sākumā liekas, ka kādā konkrētā situācijā prātīgāk ir paslēpties aiz maskas tādas-un-tādas, jo atklātība ir viegli ievainojama, bet tikt ievainots nevēlas neviens, tāpēc šāda rīcība ir saprotama; taču vēlāk, kad ūdens jau ir izliets un sekas ne tuvu nav tādas, kā gribēts, kļūst žēl savas iepriekšējās bailības. Bet skumjākais tajā ir tas, ka šāda nožēla ir tāda dūru vīstīšana pēc kaujas, kad jau esi drošībā, bet, ja iepriekšējā situācija atkārtosies un atklātība atkal nobiedēs ar savu ievainojamību, cilvēks, ļoti iespējams, rīkosies tāpat kā pirmo reizi - atkal uzliks maksu tādu-un-tādu, rīkosies pretēji savai dziļākajai pārliecībai un vēlmei un vēlāk to nožēlos. Tāds kā bezjēdzīgs vāveres ritenis.
Lai gan ir arī iespējams, ka es sapņoju un izdomāju sazin ko, tāpēc esi uzmanīga. Tomēr tie 20-30% laimīgie procenti Tavā aplēsē vieš cerību. Varbūt nav tik traki. Varbūt visu ir iespējams labot un uzlabot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu nav tie sinonīmi. katram cilvēkam ir sava domāšana, savs viedoklis un rīcība.
viens liks masku, otrs uzreiz pateiks patiesību, jo jau iepriekš būs izjutis tās sajūtas, kuras tu aprakstīji.
saproti, es vairs negribu uzlabot un labot. man tas ir apnicis. esmu tik ļoti appista no visām debespusēm. man vairs nevajag uzticību, atbalstu un visādas šitādas huiņas, man ir labi vienai, nevajag man tos (jau iepriekš aprakstītos) tauriņus. es jūtos ļoti labi viena. man ir draugi, paziņas un visbeidzot gimene. vīrieši man būs visnesaprotamākās būtnes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Appista no visām debespusēm - haha, to Tu pateici smieklīgi. Bet, ka to izjust varētu nebūt ne tuvu tik smieklīgi, tam es ticu. Taisnība, katram sava pieredze, savas vilšanās un ciešanas, tāpat kā sava domāšana un rīcība, kas uz to balstīta. Nav manos mērķos Tevi par kaut kaut ko pārliecināt, kaut ko iestāstīt vai kā pārveidot - diez vai tam būtu lieli panākumi, ja pārliecībai, kā domāju, pamatā ir pieredze, kura Tev, kā Tu saki, ir bēdīga. Tāpēc labākais, ko varu cerēt un novēlēt, ka reiz Tev laimēsies gūt arī labvēlīgu pieredzi, ka Tu iepazīsi vīrieti, kurš Tev neliks vilties, pret kuru Tu nejutīsi riebumu, un Tev atgriezīsies ticība cilvēkiem (un vīriešiem). Jo man liekas, ka tā vajadzētu būt pareizi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu zini, pirmo reizi to izjust bija kā bija, bet tagad ir uznācis pohuj-vilnis. man nav riebums, bet gan dziļa vilšanās, jo nezinu, kam uzticēties un kam nē. jums ir ilgas attiecības, tu sāc uzticēties un BLADAC. tevi piečakarē, tu kā idiote sit galvu pret sienu un domā "nahuj es tam kretīnam uzticējos?"
tādas sajūtas man liekas atbaidošas, tamdēļ arī ir kā ir ar to "stipro" dzimumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, tas droši vien ir bēdīgi. Man pašam tā nav bijis, tāpēc neesmu kompetents, bet ceru to nekad nepiedzīvot. Tāpat ceru, ka arī Tev tas turpmāk ies secen.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

cerība muļķa mierinājums, bet kā būs, tā būs. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja Tu smaidi, tad, man liekas, viss būs labi. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es smaidu bieži un vienmēr no sirds :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Patīkami dzirdēt. :) Man ļoti patīk smaidi. Bet reizēm man gadās, ka, uzlūkojot kādu cilvēku, nekādi nespēju valdīt smaidu, un tad drusciņ jūtos kā tāds smaidīgs muļķītis, jo vienkārši nevaru pārstāt smaidīt. Rodas sajūta, ka kļūstu tāds kā pārāk salds un, ē, meitenīgs, haha. Bet tās droši vien ir manas iedomas un, iespējams, stulbu sabiedrības aizspriedumu sekas. Smaidi - vismaz tie, kas ir patiesi, - ir labi un patīkami.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man, piemēram, ļoti patīk iet pa ielu un kādam uzsmaidīt un pats foršākais, ka tev atsmaida pretī un tu iekšēji jūties piepildīts, jo kādam esi darījis prieku, nu vismaz uz 5 sekundēm.
tas ir dikten jauki.
nu nav tas meitenīgi, bet jebkurā gadījumā, baigi superīgi, priecājies drīzāk būtu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Smuki, ka Tu tā dari. Jācer, ka arī man kādreiz laimēsies sastapt tādu mīļi uzsmaidošu pretimnācēju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

gan jau pienāks arī Tavs laiks :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man patīk Tavs optimisms. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es cenšos :)

(Reply to this) (Parent)