| neinteresē |
Jul. 29th, 2009|10:33 pm |
atklaat sakot man nav ko rakstīt.
es sēžu klausos kaut ko mazdrusciņ no klasiskās mūzikas un domāju par to, cik gan grūti man būtu doties prom no šejienes.
aizbraukt, aizlidot, aizmirst visu un atstāt aiz muguras.
es skumstu, un tā nav bieži. pārsvarā manu prātu pārņem nereāla agresija, bet skumjas manī ir reti kad sastopamas.
pietrūkst mīlestības.
manī trūkst vienkārši visa.
agrāk liku mīksto uz visu bet šodien gan tā nav un tas mani, nahuj, baida.
un jebkurā gadījumā atkal skan frāze no kāda mutes "kozhlene, aizveries tu esi aprobežota maita" |
|