kompilācija - December 5th, 2010

viņas draugs: ko dari?
viņa: meginu azimigt, bet nesanak. mazliet salst. tagad noderetu tavs siltums
viņš: man nekad nesalst, 365 dienas gada gulu ar pavertu logu, skiet, bez ta nevaretu. sovakar izlemu ielist gulta agrak, izslegt televizru un paklausities ziedoni.
viņa: ziedonis ir lielisks. no ta diska man vislabāk patik 'miesa ir žanra apzīmējums'. tu esi foršs
viņš: ja man vajag raudat, tad es uzlieku 12 dziesmu un apraudos ikreiz, kad atskan vardi 'un es nevaru parunāt'. ja es gribu izdarit pasnavibu, tad es uzlieku 15 dziesmu un paardzimstu. ipasi aktuali tas bija tad, kad tas disks iznaca.

viņš: ko dari?
viņa: tikko beidzās stundas. braucu majas. 2dienas ir garlaicīgas dienas. ko tu?
viņš: 2dienas ir labas, jo vinas ir sports. tagad beidzu zimet, aizbrauksu uz mammas darbu, pec tam majas. 2dienas ir top gear!
viņa: man it ka ari vajadzetu izskriet krosinju, bet nez vai sanjemshos. baigais nogurums.

viņš: ka sodien juties?
viņa: jutos labi. tiko ziedona gramatā lasu: "es pazudishu ka negeris nakti" tik jauki

viņš: ko tagad dari?
viņa: meginu aizmigt. tieshi domaju par tevi. tu iesi uz zinatnieku nakti?

viņa: ka iet?
viņš: man ir radosha krize. pec 4 meneshu klusuma es laikam to varu atzit. un tapec ari man iet slikti.
viņa: kas tevi iedvesmo?
viņš: mosh sekss ar tevi

***
pierakstītas īsziņas uz papīra. romantiski? romantiskāk kā zilajā ekrānā, noteikti. un latviešu valodā.
(viņas dienasgrāmatiņa ir pilna ar visuvisu. saredzu līdzību)

pelatudoo, cuando vienes a mí? Te extraño mucho.

es dažreiz mēdzu iedomāties, ka brīdī, kad palieku viena istabā vai kaut kur eju viena un nevienu nevar redzēt/dzirdēt tuvumā, visi ir izzuduši un es esmu viena vienīgā uz pasaules. un izzūd viņi tāpēc, ka patiesībā viņi nemaz neeksistē. eksistē tieši tik, cik manā galvā un pazūd brīdī, kad man liekas, ka visiem jāpazūd. un katrs satiktais cilvēks, katrs vēsturiskais fakts, katra dzirdētā notiņa un katrs redzētais pasaules stūrītis īstenībā ir manas zemapziņas izdomāta izpausme. tas viss eksistē tikai man un neeksistē reizē. (i'm you as you are me). tā, protams, ir izcili iztēloties, jo tas nozīmētu, ka mana zemapziņa ir uztaisījusi vienu ārprātā varenu pasaulīti. visi tie cilvēki par kuriem es jūsmoju ir manis pašas radīti tēli, un viss tas, kas mani sāpina arī ir manis pašas radīts.. ja nu atklātos, ka tā arī ir, imo, tas neko nemainītu, jo neko nemaina man arī fakts vai tur tālumā ir vēl kāds vai nē.

mainītu tikai tad, ja parādītos vēl viens tēls (kas nemaz nebūtu tēls, bet īstenība), ko mana zemapziņa nebūtu izdomājusi un visa viņa pasaule arī būtu izdomāta. un citāda kā manējā.