Tāpat kā ar krūtīm arī ar muguras lejasdaļas apzīmējamajiem vārdiem
latviešu valodā ir lielas problēmas. Saukt to par dibenu ir nepārāk
interesanti, par dupsi bērnišķīgi, par pakaļu prasti. Nu ne jau par
dirsu galu galā. No tā izriet, ka jāizmanto rotaļīgas improvizācijas un
pamazināmās formas. Viens mans čoms dikti savas meitenes atiecīgo
ķermeņa daļu dikti mīļi sauca par dipci. Man patīk. Bet nu katra
ziemeļpuse savādāka un pie tam katrā situācijā tai piestāv savs vārds.
Es esmu to saucis par pakaļiņu, par dibentiņu, par dupsīti. Hell, es to
esmu dēvējis pat par dirsiņu. Tādā patīkami prikolīgā, ķircīgā un
jautrā atmosfērā pat šis vārds iederējās kā neviens cits. Un pie tam
katrai meitenei savādāks nosaukums ir atbilstošāks. Jebkurā gadijumā,
vieta plašai iztēlei un lingvista-erotomāna spēju izrādīšanai.
Ar meiteņu dibeniem manas attiecības ir visai tuvas un mīļas. Ir
tik patīkami tiem pieskarties, paglāstīt. Cik situāciju, tik sajūtu ar
un ap tiem.
Piemēram dibens dejā. Ui kādas sajūtas tas izraisa dejojot. Tu
cilvēks dejo, virpuļo, pieglaud un atgrūd meiteni, apskauj viņu un
noliec. Un rokas pārsvarā ir uz muguras. Un mēdz pārvietoties mazliet
zemāk. Un vēl mazliet. Un skatiens acīs laiku pa laikam. Nepārtraukti
partnera izjūtu izprašanas mēģinājumi. Un tad roka noslīd zemāk par
jostasvietu. Ja meitenei kājās ir rupji džinsi, tad bauda sajust kā tie
pieguļ miesai. Patīkamajam dibentiņam ko tie slēpj. Ja kājās plānākas
bikses un vēl pieguōšākas, tad sajūtas vēl zibeņainākas un
satraucošākas. Ja plānas bikses, bet galīgi nepieguļošas, tad var
sajust to kailumu zem biksēm mazliet savādāk, tieši dēļ zināmā
atstatuma starp biksēm un miesu. No tā, ka rokas braukot uz augšu un
leju audums mazliet kustās līdz. Sajūta kā glāstītu kailu miesu. Ja
meitenei svārki, tad vispār baudas virsotnes. Jo roka zemāk jo kailuma
sajūta tuvāk, un ja deja straujāka, tad var gadīties arī kāds netīšāks
pieskāriens aizliegtākos apvidos. Un glāstu izjūta vēl trakāka nekā ar
nepieguļošām biksēm, jo augšupejošie glāsti mazliet paceļ svārkus,
mazliet izģērbj. Un tiem tūlīt seko lejupejoši glāsti, tie it kā
atvainojas, palīdz meitenei nejusties neerti, tie ir reizē ar smaidu,
un to darot rokas piespiežas ciešāk, it kā nostiepj svārkus uz leju. Un
tu ar meiteni sasmaidies. Tu esi pozitīvais tēls un vienlaikus izbaudi
visu viņas muguras lejasdaļas reljefu. Neaprakstāmi. Kleita. Tas ir vēl
trakāk. Rokas slīd no muguras uz leju pilnīgi nepiespiesti, bez
problēmām pāriet aizliegtajā zonā. Tu izjūti visas reljefa pārejas,
visas auguma plūdlīnijas. Un ja tāda ne pārāk pieguļoša, tad visi
griezieni tik efektīgi. Mmm.
Ok, labi, man patīk dejot. Neizplūdīšu.
Dibens un biksītes. Biksītes ir tik ļoti svarīga dibena apģērba
daļa, ka tās vienārši nevar nepieminēt. Tās var būt tik dažādas,
klasiskas un strindzīgas, bārkstainas un pērļainas. Īstenās modes
žurnālu un pasta katalogu klasifikācijas es nezinu, mēģināšu aprakstīt
saviem vārdiem. Tātad, biksītes var ļoti uzlabot dibena izskatu, jo tas
galu galā ne vienmēr ir perfekts. Lai gan tomēr nē, par perfektumu un
izcilību šeit nav runa, vienkārši biksītēm ir jāpiestāv un viss.
Dažkārt mazliet kaitina tā apsēstība ar stringiem, ok no priekšas
izskatās ļoti forši un tā. Bet no aizmugures ne vienmēr tā strīpiņa ir
tik ļoti piemērota, galu galā ne visām ir tik precīzi un stingri un
standartīgās formās ieturēti apaļumi kā dažādos žurnālos un citos
medijos redzētajām skaistulēm. Jo gurni ir platāki, tā teikt
sieviškīgāki, jo tā strīpiņa tur mazāk piestāv. Arī jo dibentiņš ir
plakanāks jo tie piestāv mazāk. Tādos gadijumos perfektas ir mazliet
nosedzošākas biksītes, ar vairāk matēriju aizmugurē un tādu patīkami
platāku sānos. Tāda vispār ir traki uzbudinoša. Ne gluži klasiskās, kā
tās pirms gaidem ar uzrakstu Skola, bet nu nu..., nu kaut kā tā. Grūti
aprakstīt. Stringus, bārkstis, erotiskus piegriezumus ar dāzādiem
plīvuriņiem un tādā garā, to vispār vajadzētu atstāt īpašiem
gadijumiem. Gribēju teikt izejamajām dienām, bet skan kaut kā pilnīgi
nepiemēroti. Ieejamajām arī. Hmm. Nu teiksim, romantikai.
Uzprišināšanas vakariem. Randiņiem gultā ar sarkanu naktslampiņu pie
sienas.
Dibens un pozas. Dibens izskatās tik ļoti atškirīgi dažādās pozās.
No augšas skatoties tas izskatās tālu, to gribas aizsniegt, pacelt uz
augšu, saņemt abās plaukstās. No lejas skatoties tas izskatās trīs
reizes lielāks nekā patiesībā. Varbūt pat visas četras. Toties daļēji
no apakšas, bet ja meitene ir pieliekusies un koķeti to kustina šurpu
turpu, pie tam atskatoties un paķiķinot, tad tas ir vienkārši ereģējošs
kosmoss. Traks budeklis vārdu sakot. No aizmugures skatoties, meitenei
stāvot ja kājas mazliet mazliet plati, tad izskatās traki perfekti, ja
var redzēt mazliet mazliet arī no tās otrā pusē atrodošās īpašās
vietiņas. No sāniem arī var izskatīties traki traki, vajag tikai
mazliet izliekuma. Bet nu tas atkarīgs no meitenes auguma līnijām. Ja
meitene sēž uz krēsla, tad dibens izskatās plakans un neinteresants,
toties, ja tup uz ceļgaliem, tieši otrādi, interesanti peivilcīgs.
Atevišķs stāsts ir par dibenu guļot. Tik patīkami to sajust, ja
meitenei kājas ap tevi, vai arī ja vieņa vienkārši guļ uz sāniem. Tad
ir sajūtas pilnīgi citas un patīkamas neatkarīgi no izskata.
Visdīvaināk ir tumsā zem segas, ja meitene guļ uz vēdera un tu maigi
viņu budini, braukājoties ar rokām kā ar mašīnīti pa visu ķermeni. Tad
dibentiņš liekas maziņš un traki traki patīkams, tad tas izraisa
pilnīgi citas sajūtas (kārtējo reizi), tad tas liekas traki iekārojams,
uzbudinošs, pieskārieni liekas ne tikai tevi, bet arī meiteni traki
traki budinoši. Un vispār tumsā, zem segas meitenes ķermeni uztver kaut
kā pavisam savādāk, citas proporcijas, citas formas, es nezinu. Kaut kā
savādāk.
Par seksu. Atcerējos pavisam fantastisko pozu. Nu kautko tādu, kas
abus uzbudina līdz kaulu smadzenēm. Meitene guļ uz vēdera, tu sēdi
viņai uz dibena, mazliet zemāk un masē viņai muguru. Masē visu no kakla
līdz mugurai, sāniem un dibentiņam, laiku pa laikam nobučo no apakšas
līdz augšai. Un viņa tajā pašā laikā trinas ar dibentiņu gar tavu
locekli kas guļ viņam pāri, rādīdams uz augšu. Tu liecies uz priekšu un
atpakaļ masējot, loceklis arī attiecīgi kustās mazliet uz priekšu un
atpakaļ, un viņa mēģina visādos veidos, izmantojot tikai dibentiņa
kustības iedabūt tevi sevī iekšā. Neaprakstāmi uzbudinoši. Pilnīgi
transcendentāla un sirreāla bauda. Gadās arī beigt un nespēkā sabrukt
meitenei uz muguras. Viņai arī no baudas nav tāla trase nomarķēta.
Labi, visu jau tāpat nevar izstāstīt. Daudz daudz pārdzīvojumi ar šo vīriešus tracinošo ķermeņa daļu.