3. May, 2006
|
16:08 - Shiis dienas atzinjas (kas nav nekas jauns, bet tomeer...)
Uzzinot vai mekleejot atbildi uz kaadu vienu jautaajumu vietaa rodas kaads cits jautaajums!
Jo vairaak mees uzzinam, jo vairaak jautaajumu rodas.
(6 jau izteicās |Izteikties)
|
16:34
Stīvens Hokings
ĪSI PAR LAIKA VESTURI
No lielā sprādziena līdz melnajiem caurumiem
Telpa un laiks
"Njuutona kustiibas likumi pielika punktu priekshstatam par absoluuto staavokli telpaa. Relativitaates teorija atbriivoja muus no absoluutaa laika. Iedomaasimies divus dviinjus. Pienjemsim, ka viens no vinjiem ir aizgaajis dziivot kalna virsotnee, bet otrs ir palicis juuras liimenii. Tad pirmais novecos aatraak un satiekoties izskatiisies vecaams nekaa otrais. Atshkjiriiba vecumaa, tiesa, buus pavisma maza, bet taa ieveerojami palielinaatos, ja viens no dviinjiem dotos garaa celjojumaa kosmiskajaa kughii ar aatrumu, kas tuvs gaismas aatrumam. Atgriezhoties no celjojuma, vinjsh butu daudz jaunaaks par savu braali, kursh bija palicis uz Zemes. Tas ir taa saucamais dviinju paradokss, kas gan ir paradokss tikai tiem, kuri sirds dziljumos tic absoluutajam laikam. Vispaariigajaa relativitaates teorijaa nav vieta absoluutam laikam; katram indiviidam ir savs personiigais laika meerogs, kas atkariigs no taa, kur shis indiviids atrodas un kaa vinjsh kustas."
Nekaadi nespeeju to aptvert... Kaa var buut iespeejams, ka citaa vietaa laika aatrums ir atshkjiriigs...
(4 jau izteicās |Izteikties)
|
|
|
|