diezgan dahuja laimes

"Like if you don't want to work, then that becomes your job.
There's a lot of overtime, there's not many days off."

https://www.youtube.com/watch?v=AagXbraxPK0

Dedzinu sevi, dedzināšu kamēr vēl kvēlos. Tas patīkami. Spiežu no sevis pēdējo sulu. Mazliet mazohistiski, bet ko citu darīt, ja nekas mani tā īsti neaizrauj.

Prāts liels.

Viss ir patīkamā, sabalansētā dirsā. Maiga tā dirsa. Jāiejūtās te komfortabli.

Iemīlos tēlos, iemīlos lietās, iemīlos darbībās, iemīlos konceptos. Cilvēkos neiemīlos.
Tas viss neesmu es, esmu cilvēks.

Prāts bēg, ķermenis paliek uz vietas. Slikti.

Atgriežos kārtējā izdegšanas ciklā un viss atkal nenormāli besī ārā. Diezgan debīli, ka tik ātri izdegu. Sūdīgākais, ka tas nekad īsti nebeidzas. Nedēļas skrien nenormālos ātrumos. Viens dedlains parādās pēc otra un pie katra rodas tāda kusla piepūle. Pēc kuras vienmēr jāatpūšas, tāču to joprojām laikam neesmu apguvis. Vai arī dzīve tomēr ir grūta. A kam tad viegli?

Balansēts čill ar balansētu darbu. Tough chilling 4 life!

Ar Val1s pasēdejām miklā pagrabā:

https://soundcloud.com/viramaterials

Es strādāšu, tas arī viss.

man tagad 5 mēnešus ir jārukā. Ja es to nedarīšu, tad es neko īsti nedarīšu. Neko tadu, ko pats varētu nosaukt par darīšanu, jo mazvērtības kompleksi man ir gana. Ir jāmācas nepiekāst sevi, jo tas man ir neskaitāmas reizes izdevies pārāk viegli. Konsistence jānotur, un tur būs vajadzīgi palīglīdzekļi, jo viens es to nevarēšu. Industrija. Industrija ir tas, kur man ir jāiegrimst. Jākačā arī citu skils. Brālis tam derēs. Viņš māk mācīties, taču ar savām cietēja iezīmēm.

Nauda ir fokus, lai arī cik skumji tas nebūtu.

Atslābums pēc pārlieku ilgas tusēšanas. Pietiks tusēt. Nepietiks, bet pagaidām būs labi. Darbs, darbs, darbs. Pirms pāris dienām nolēmu, ka esmu izgājis no Olafa un iegājis jau Spridzānā. Nauda man ir prātā un tā mani darbina. Jāpelna, jāpelna, jāpelna. Bet vareni ir tas, ka nolēmu sadarboties ar brāli. Viņam ir īpatnējas prasmes un ekipējums, kas ļoti dīvainā kārtā man noder. Jāražo informācija, jārada platforma un kas tik vēl ne. Jāpabeidz savas C kategorijas padarīšanas. Fūres šoferis, kas nbelegāli pārveda lielizmēra kravu man stāstīja, ka jākārto C un D uzreiz, tā esot vieglāk. Tas būs jāpapēta, īsti nesaprotu, ko tas CSDD dara, ka kārtošanas nosacījumi vairs nekur nav skaidri. Likumi, tos es arītesmu iemanījies lasīt un ar interesi pātīt. Grāmatvedība jau šķiet diezgan dīsent padarīšana.

Berlīne tagad man ir citā skatījumā, bet ne par mata tiesu kā es biju iepriekš aplēsis. Nedēļu gara ballīte bija tas, kas vajadzīgs. Mazliet mainījusies perspektīva uz to, kas man būtu jādara. Pirmais punkts - jāsalabo getoblāsters. Otrais punkts - jāhastlo Cherry klavieres. I have to Rave Awareness. Apreibinošas vielas ir diezgan interesanta padarīšana, bet to visu var sasniegt ar prātu.

Berlīne ir varena. Tāda ballīte man dzīve vēl nav bijusi. Šodien eiropas savienības finansēts ilīgal reivs parciņā. Vakar dreifejām uz pirātu kuģa. Šovakar klusais reivs ielās. Skeitot šeit arī vareni. Tik strādāt nav laika. Tas nekas.

Lins, Kritiskais bass, Filma legalitātei - tas, lai es atcerētos.

Vienkārši wow cik ļoti es varu sakačāt. Tas ir interesanti, cik ļoti sarežģīti palikuši mani algoritmi. Bet visi ir jau realitātē, tik viss ir jāizmanto kā resurss.

Plānprātība ir šodienas vārds.

Cik labi, ka ir brālis. Plāni top grandiozāki. Ir uzreiz arī kompanjons ar prasmēm. Dīvainam prasmēm, kuras man šķita, ka man nekad dzīve nenoderēs.

Jāieceļ sevi "Veču" kārtā.

Smēķēt ir ekonomiski izdevīgi.

Nostādīts mērķis. Tagad es ar trulu, bet skaidru prātu uz to tiekšos. #G90

1. Maijā es atgriežu savu bekapu. Cietnis jārestartē. Aplis ir noslēdzies. Sākās Hard līmenis. Vajadzēs Geto blāsteri.

Man ir laba platforma, bet jūtu, ka kaut kur kaut kas cepas manā saistībā. Neviens man neko par to nesaka.
Ļaudis sasmērējās, bīda sevi mēslā, ne bīda savu mēslu.

Šovakar es strādāšu, nevis tusēšu. Jāpelna savām mājām - G90.

Cepos savā virzienā. Just lovely.

Es tikai spēlēju GTA - well that's the life.

Beck - Sea Change ar laiku paliet tikai labāks un labāks albums. Es plūstu, bet viss izdodas. Melanholiski nudien.

People don't remember shit..

I'm in the House!

Sabīdi savu mēslu.

Žakete in action! Un kā tas man strādā.

Pulēt sūdu?

Sen neesmu par kādu ideju tā iecepies. Fak! Fak! Fak! Tas būs labi, tik sasodīti labi, bet, protams, ar laiku.

Nauda ir dzīvesveids, bet tā niša man ir aizņemta.

Ir plāns B un C. Tas ir smieklīgi.

Spridzināt un mācīt spridzināties.

Un par ko tu cīnies? Brīžiem es cīnos par to, lai visi dejotu, par to, ka visi sevi mīlētu, par to lai apkārt būtu 15 tīras vagīnas, par to, lai manas atsalušās kājas būtu siltas, par to, lai man būtu ko paēst. Cīnos, lai citi izraktu man bedri, lai citi aizraktu man bedri. Cīnos, lai daži indivīdi apzinātos kādi pimpji viņi ir. Cīnos par valodu, par ķērmeni, par garstāvokli. Cīnos par to, lai citi cīnītos. Cīnos par smiekliem, cīnos par novērtējumu, kaut to sliktāko. Rezultāts - es par neko citu negribu cīnīties un noguļu 20 stundas 24 stundu garā dienā. 4 stundas ēdu, dzeru, skatos pulkstenī un mēģinu bez sirdsapziņās pārmetumiem aizmigt.

Vakar es minimāli aizdegos par vienu varenu ideju. Vajag radīt supervaroņus. Tas viss ir jāsaplāno, kā tas varētu notikt, bet tas ir iespējams un par to nav divu domu, tik tā loģistika. Kādu miljonu arī derētu finansēm, bet viss ir iespējams.

Jūtos kā 11 gadīgs bērns svētdienā. Lieliska sajūta nudien. Svārstības vēl būs, bet krietni mazākas.

Ja teroraktiem uzmanību pievērstu tikai militāras organizācijas un mēdijos nebūtu ne vārda, tie notiktu arī krietni retāk.

Kļūda es, kļūda tu. Kas to visu salabos? Pišuks tik kļūdas apvienos.

10mg katru vakaru vismaz manu prātu sakārtos. Atkārtotas, bezdarbīgas darbības iznīdēs.

OCD 4 life! Viss slikti. Vajag zāles - Tā būs labāk.

Nepaklausīju sevi, veicu mērījumu cik ļoti sevi var nepaklausīt. Šodien mērīšu pretejo. Tādas aizdomas, ka pamatīgi sevi ierobežošu.

Kārdinājums bļe

Sakārtoju sevi, salāpiju drānas, saģērbos smuki, izgāju uzpīpēt, paskatījos atspulgā logā un nolēmu klausīt sevi, klausīt to sīko aprakto lohu dziļi manī, kas zina kā ir labāk un kas man strādā. Dažreiz esmu viņu badinājis, dažreiz pārbarojis, bet tagad domāju ar viņu draudzēties. Kā saprotu, daži to dēvē par svēto garu, nu redzēsim kāda draudzība mums izdosies. Viss notiek, viss notiks, tur es neko nevaru padarīt.

Klausos Taylori un priecājos.

Mums iedod zivis, bet neiemāca makšķerēt.

Vai man tiešām bija jāatbrauc uz Ludzu, lai atrastu dzīvesprieku. Mind - you work in misterious ways.

When everything is connected, everyone is vulnerable.

Meli un enerģija. Tikai jāmāk to pārdot. Negribu to. Neko jaunu neradīsi.

Gribas ieiet upurī, lai citi mani atbalsta, citādi es te viens bīdu savu sūdu. Vēl es varētu atkal palietot escitalopramu uz kādu mēnesi.

Ar katru mirkli mūsu jēga kā cilvēkiem zūd, taču kopējā attīstības jēga pieaug. Viss ir dirsā.

Un turpinam dzīvot šajā melu lazanjā. Viss būs slikti. Atkal.

Ceschi un Pat the Bunny Splits ir kādu brīdi jau gaisā - https://patthebunny.bandcamp.com/

Vareni!

Apmierini sevi un viss ir čotka.

Jūtos apdraudēts. To man atkal atsita prātā manis paša pieraksti, tos ir veselīgi lasīt.

Viss ļoti lēnām plūst. Laiks ir pagaisis. Neiespringstu.

Apvienot vīzijas - visas. Dzīve mani neaizrauj, es nestrādāju - neiespringstu, man ir stafs un līdzekļi, visas savas ķermeņa tieksmes es apmierinu.

Epifānija. Kā es līdz tam nebiju aizdomajies. Biju ticis līdz naudai un enerģijai, bet ne līdz laikam un matērijai. Es atkal rakstu kādu sviestu savā sviesta cibā, jo savus izdomātos konceptus es parasti nespēju perfekti ielikt vārdos.

Es tikai bīdu savu meslu, tikai bīdu savu mēslu.